Pazust redzamam 2021.06.22.
Autors: Kurzemes Radio
Gads: 2021
Krustvārdu mīkla medijpratības un informācijpratības terminoloģijas iepazīšanai. Autors: Laura Ardava-Āboliņa, LU docente, UNESCO Medijpratības un informācijpratības katedras Latvijas Universitātē priekšsēdētāja.
Tēma: Krustvārdu mīkla
Autors: Laura Ardava-Āboliņa
Gads: 2021
Projektā “Pilna doma” ir tapuši daudzi materiāli, kurus var izmantot, runājot ar skolēniem par mediju pratību un kritisku domāšanu. Lai palīdzētu veidot šādas stundas, skolotājiem ir pieejams arī mediju pratības nodarbības plāns un arī darba uzdevums.
Tēma: Mācību materiāli
Autors: Baltijas Mediju izcilības centrs, British Council Latvia
Gads: 2021
“Aitu dzīve” materiālu kopa paredzēta 6-11 gadus veciem bērniem, darbojoties kopā ar vecākiem vai pedagogiem. “Aitu dzīve” stāsta par dzīvi kādā lauku sētā, kurā, tieši tāpat kā pie mums, strauji attīstās tehnoloģijas, kas ne vienmēr rada tikai pozitīvus efektus.
Tēma: Kritiskā domāšana
Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs
Gads: 2020
Ikviens no mums ir ne tikai mediju lietotājs, bet arī to satura veidotājs. Dezinformāciju mūsdienās var izplatīt pat ar īsāko ierakstu vai vienas bildes publicēšanu kādā no sociālajiem tīkliem. Šajā testā piedāvājam tev iejusties žurnālista lomā. Pārbaudi, cik labi spēj atlasīt uzticamu un kvalitatīvu informāciju pirms nodot to tālāk plašākai auditorijai.
Tēma: Dezinformācija
Autors: Baltijas Mediju izcilības centrs
Gads: 2020
Dzirdot vārdu medijpratība, daudziem pirmā asociācija ir – viltus ziņas. Taču pasaulē reti kas ir balts vai melns. Uzmanības piesaistīšanai un vēlamā vēstījuma nodošanai tiek izmantoti visdažādākie paņēmieni – skandalozi virsraksti pie it kā patiesām ziņām, neatbilstoši video un tendenciozi atlasītas bildes, pārspīlējumi un baumu izplatīšana, nepamatoti izceltas detaļas vai, gluži otrādi, apzināti noklusēti fakti. Ziņas par neuzticamām padara gan paviršība, gan apzināta rīcība. Ar sociālo tīklu un citu mediju palīdzību var viegli iebiedēt, izsmiet, sēt naidu, vairot stereotipus, popularizēt pseidozinātni, slēpti reklamēt un citādi maldināt.
Tēma: Dezinformācija
Autors: Baltijas Mediju izcilības centrs
Gads: 2020
To, cik ticama ir ziņa vai jebkurš cits mediju vēstījums, nosaka izmantotie avoti jeb tas, no kurienes nāk informācija. Nekritiski izvēloties avotus, ar informāciju viegli maldināt, dezinformēt vai iebiedēt. Testa uzdevums ir noskaidrot, vai tu spēj noteikt informācijas avotus un novērtēt, cik uzticami un nozīmīgi tie ir.
Tēma: Dezinformācija
Autors: Baltijas Mediju izcilības centrs
Gads: 2020
Spēle pieejama vietnē www.medijpratiba.lv. Tajā aplūkotās dzīves situācijas ir dažādas – klases biedra atsūtīta WhatsApp ziņa, naidīgi komentāri pie kāda attēla sociālajos medijos, vecumam atbilstošu filmu izvēle kinoteātrī, rakstu ilustrācijas ziņu portālos un sludinājumi pirkšanas-pārdošanas vietnēs u.c. Nereti medijpratība tiek saprasta ļoti šauri – tikai kā maldinošas informācijas atpazīšana medijos. Šī spēle paplašina medijpratības izpratnes robežas, aptverot arī jautājumus par vārda brīvību, vizuālo pratību, naida runu, stereotipiem un attēliem medijos un citiem mūsdienās svarīgiem jautājumiem.
Lai spēle būtu vieglāk izmantojama izglītības procesā, to papildina trīs mācību stundu (40 minūtes) apraksti par spēles tematiku pēc pētnieka Roberta Gaņjē (Robert Mills Gagné) izstrādātā mācību stundu plānošanas modeļa (pieejami lejupielādei vietnes sadaļā “Skolotājiem”). Spēle ir piemērota arī izmantošanai neformālajā izglītībā jauniešiem no 12 gadu vecuma un pieaugušajiem.
Tēma: Medijpratības spēle
Autors: Klinta Ločmele
Gads: 2020