Skip to main content
Izvēlētās birkas:

Pazust redzamam 2020.12.01.

Autors: Kurzemes Radio

Gads: 2020

Viltus vai reāli video?

Pieci.lv radio balsis Karmena Stepanova un Aleksis Vilciņš piedalās spēlē “Ticu – Neticu” un mēģina atšķirt viltus sociālo mediju video no patiesiem. Skaties, kā viņiem veiksies – vai tas izdosies? 3.epizode.

Tēma: Sociālie mediji

Autors: Baltijas Mediju izcilības centrs

Gads: 2019

Loģikas kļūdu spēle “Populists”

Šī galda spēle radīta, lai veicinātu un popularizētu kritisko domāšanu, kā arī padarītu šo kritiskās-loģiskās domāšanas apguves procesu aizraujošu. Spēles galvenais uzdevums ir likt aizdomāties, kritiski izvērtēt un uzdot jautājumus par informāciju, ar ko saskaramies ik uz soļa, lasot Facebook, skatoties Instagram vai YouTube. Spēle palīdzēs neuzķerties uz sabiedrības līderu, slavenību un citu personu izmantotiem pārliecināšanas trikiem, tā iemācīs šīs idejas analizēt un atspēkot.

Tēma: Medijpratības spēle

Autors: QUO Tu domā?

Gads: 2019

Galda spēles “Populists” metodiskais materiāls

Metodiskā materiāla saturs palīdzēs pedagogam un skolēna vecākam izprast galda spēles “Populists” būtību un uzdevumus, prasmes, ko spēle attīsta, sniegs ieskatu kritiskās un analītiskās domāšanas nozīmē ne tikai argumentācijā, bet arī ikdienas dzīvē, biznesā, valsts pārvaldē, informācijas un mediju pratībā. Metodiskajā materiālā var plašāk uzzināt par spēles teorijas un “gamification” izmantošanu pedagoģijā, par argumentāciju un kritiskās domāšanas nozīmi, par informācijas un mediju pratību, loģikas kļūdām un to veidiem.

Tēma: Populisms

Autors: QUO Tu domā?

Gads: 2019

Ekrānmediji kā reālu attiecību aizvietotāji bērnībā

UDHS apvienības ģenerālsekretārs, Starptautiskās sociālo darbinieku federācijas reprezents ANO, filozofijas doktors Paskāls Rudins,  izvērtējot plašu materiālu par audiovizuālo mediju ietekmi uz augoša cilvēka psihi, nonāk pie secinājuma, ka agrīna vecuma bērna piesaiste elektroniskajiem medijiem apdraud viņa spējas vēlāk veiksmīgi strādāt ar jaunajām tehnoloģijām. Ja agrā bērnībā nav dota iespēja sevi daudzveidīgi iepazīt reālā dzīvē, tiek traucēta normāla smadzeņu attīstība. Bērns pēc iespējas ilgāk ir jāattur no virtuālās pasaules, lai kā pieaugušais dzīvē varētu veiksmīgi tikt galā ar visiem izaicinājumiem. Referāts pieejams arī oriģinālvalodā.

Tēma: Kritiska attieksme pret ekrānmediju lietošanu bērnībā

Autors: Paskāls Rudins

Gads: 2019

Projekts #BaltiMeli

Viltus ziņas ir informācija, kurā patiesība mijas ar meliem un kas visā pasaulē izplatās vēja ātrumā – tādējādi kaitējot privātpersonām, sabiedrībā plaši pazīstamiem cilvēkiem, uzņēmumiem un institūcijām. Tikai tad, ja saprotam, kā viltus ziņas un valodas manipulācijas darbojas, varam efektīvi stāties tām pretī. Mūsu dosjē tiek pētīts šis fenomens un sniegti praktiski padomi, kā lasot netikt apmānītam.

Tēma: Viltus ziņas

Autors: Gētes institūts Rīgā

Gads: 2019

«CAPS UN CIET jeb Vilks manipulators» – grāmata bērniem medijpratības apgūšanā

Medijpratības grāmata bērniem “CAPS UN CIET jeb Vilks manipulators”, ir sarakstījusi Dr. sc. comm. Solvita Denisa-Liepniece, savukārt ilustrējusi – Marina Heniņa.

Grāmata veidota kā izglītojošs un izklaidējošs stāsts, kas bērniem vecumā no 9 līdz 11 gadiem palīdzēs saprast, kā veidojas informatīvā vide, un mācīties kritiski izvērtēt redzēto vai dzirdēto, tostarp, internetā atrastos apgalvojumus tādās lapās, kas nav uzticami mediji, paturot prātā, ka ne viss ir tāds, kā tas izskatās.

Grāmata izdota ar Kultūras ministrijas un Vidzemes Augstskolas atbalstu.

Video ir tapis pēc grāmatas „CAPS un CIET jeb Vilks manipulators” motīviem. 11 minūtes ilgajā video apmēram 9 līdz 11 gadus veciem bērniem izstāstīta aina no Vilka dzīves, viņam sagrozot ierakstu Vikipēdijā un citā veidā manipulējot ar informāciju. Video mērķis ir izglītojoša un izklaidējoša stāsta veidā bērniem palīdzēt apzināties riskus informatīvajā vidē un mācīties kritiski izvērtēt redzēto vai dzirdēto.

Tēma: Bērniem

Autors: Solvita Denisa-Liepniece, Marina Heniņa

Gads: 2019

„Fake ≠ Fact” mācību materiāli

Lai veicinātu jauniešu avotu kritikas prasmju uzlabošanu dažādu informācijas kanālu izmantošanā, Zviedru institūts sadarbībā ar Darba muzeju ir izstrādājis mācību materiālu skolotājiem „Fake ≠Fact”. To veido rokasgrāmata, kurā iekļauts trīs nodarbību plāns skolēnu propagandas filmas izveidošanai, un ceļojošā izstāde „Fake ≠ Fact Info Lab”.

Mācību materiālā tiek aplūkoti dažādi vēstījumu veidošanas paņēmieni un kā tajos atpazīt manipulāciju, kas radīta, lai slēptu nepatiesu un maldinošu informāciju. Tas māca informācijas avota un propagandas kritisku izvērtēšanu un iepazīstina ar paņēmieniem, kas palīdz identificēt informācijas avotu.

Rokasgrāmata

Materiālā iekļauta rokasgrāmata skolotājiem ar trīs nodarbību plānu. Pirmajā nodarbībā uzmanība tiek pievērsta vispārīgiem avotu kritikas jautājumiem. Otrajā nodarbībā tuvāk tiek aplūkota propagandas saistība ar avotu kritiku. Savukārt trešā nodarbība ir veltīta skolēnu propagandas filmas izveidošanai.

Nodarbības jauniešiem palīdz prasmīgāk atpazīt propagandu. Iepazīstot pārliecināšanas mākslu un paņēmienus, kas tiek izmantoti propagandas radīšanā, jauniešu uzdevums ir sagatavot savu propagandas video. Iemācoties propagandu radīt, attīstās prasmes to atpazīt.

Tēma: Propaganda

Autors: Zviedru institūts, Zviedrijas vēstniecība Rīgā, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitāte Sociālo zinātņu fakultāte

Gads: 2019

Metodiski ieteikumi skolēnu digitālās lietpratības stiprināšanai

Metodiski ieteikumi skolēnu digitālās lietpratības stiprināšanai. Reklāmu uztvere un analīze. Ziņas kā konstruēta realitāte. Jēgpilna digitālo tehnoloģiju izmantošana uzdevumu un problēmu risināšanai

Tēma: Gudra un droša interneta lietošana

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2018

Sociālā kampaņa “Supervaroņi internetā”

„Supervaroņi internetā” ir sociāla kampaņa, kuras mērķis ir veicināt bērnu medijpratību un drošību internetā, informējot gan bērnus, gan pieaugušos par riskiem un iespējām interneta vidē. Kampaņā ir izveidoti pieci video, kas 5–8 gadus veciem bērniem māca izprast dažādas situācijas, ar kurām viņi varētu saskarties internetā, un aicina bērnus kļūt par pārliecinātiem un gudriem interneta lietotājiem.
“Supervaroņi internetā” ir 2017. gadā aizsāktās kampaņas “Supervaronim nepazust!” turpinājums.

Tēma: Gudra un droša interneta lietošana

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2018

Debašu kluba rokasgrāmata

Deviņās nodaļās apskatītas tādas tēmas kā argumentācija un atspēkošana, izklāstīti dažādi debašu formāti, apskatīti efektīvas runāšanas pamatprincipi, sniegts ieskats debašu jautājumu un atbilžu daļā, izvērtēts, kā visefektīvāk sekot debatēm un kā analizēt debatēs iesaistītās puses, kā arī pievērsta uzmanība loģikas kļūdu tēmai. Grāmatas pielikumā ir dažādas debašu aktivitātes un spēles, kas palīdzēs vienkārši un interesanti mācīt debates, kā arī ierosinātas dažādas debašu tēmas, ko izmantot mācību procesā.

Tēma: Debates un argumentācija

Autors: QUO Tu domā?

Gads: 2018

Planēta 7

Mācību materiāls par gudru un drošu interneta lietošanu 8–12 gadus veciem bērniem.

Tēma: Gudra un droša interneta lietošana

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2017

Pētījums par 9-16 gadus vecu bērnu un pusaudžu medijpratību Latvijā

Globālie informācijas un komunikācijas uzņēmumi prot mums un mūsu bērniem tikt klāt kā haizivis un “zilie vaļi”. Tās iespējas, kuras piedāvā Google, YouTube, Facebook, Instagram, Snapchat un arī WhatsApp mūs interesē un patīk, dažreiz arī labi noder, tās perfekti atbilst mūsu vajadzībām un mēs tiekam (pie)ievilināti. Apmaiņā pret mūsu informāciju. Un tagad, jā – lielie interneta pavēlnieki zina par mums vairāk nekā mēs paši, pazīst mūs un mūsu bērnus labāk kā neviens cits. Viņi zina tiešām daudz: kur mēs atrodamies, ko ēdam, ko velkam mugurā, par ko sapņojam, pēc kā ilgojamies, ar ko tiekamies, ar ko gribētu tikties, kā gribētu izskatīties, ko gribētu ēst un, iespējams, – arī to, par ko balsosim. Viņi arī saprot, ko ar šo informāciju iesākt. Tāda ir digitālā realitāte šodien – no vienas puses balstīta merkantilos algoritmos, no otras – mūsu interesēs, vajadzībās un arī vājībās.

Tēma: Sociālie mediji

Autors: Latvijas Universitāte Sociālo zinātņu fakultāte

Gads: 2017

Izdevums “Ceļojums medijpratībā. Idejas nodarbībām ar bērniem bibliotēkās”

Izdevums “Ceļojums medijpratībā. Idejas nodarbībām ar bērniem bibliotēkās” veidots kā metodiskais materiāls bibliotekāriem, skolotājiem, vecākiem un visiem tiem, kuri ir ieinteresēti ar grāmatas starpniecību attīstīt un pilnveidot kritiskās domāšanas, satura izvērtēšanas, atstāstīšanas un jautāšanas prasmes.

Izdevuma pirmajā daļā raksturota medijpratība, apskatītas bilžu grāmatu, skaļās lasīšanas un atstāstīšanas metodikas izmantošanas iespējas medijpratības nodarbībām ar pirmsskolas, sākumskolas vai pamatskolas vecuma bērniem. Otrajā daļā doti sešu nodarbību scenāriju piemēri, sākot no grāmatas sastāvdaļu iepazīšanas un beidzot ar faktu atšķiršanu no viedokļiem. Pielikumos apkopotas shēmas un attēli, kas praktiski izmantojami nodarbībās.

Izdevums tapis ar Kultūras ministrijas, Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes un LNB atbalstu.

Tēma: Bērniem

Autors: Aiga Grēniņa, Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2017

Pasaule tīmeklī

“Pasaule tīmeklī” ir starpdisciplinārs interaktīvs mācību līdzeklis skolēna medijpratības (prasme uztvert, saprast, strukturēt, analizēt un radīt savus mediju vēstījumus) pilnveidei pamatskolā. Vienlaicīgi mācību līdzeklis palīdz apgūt: kritiskās domāšanas prasmes, mācību prasmes, lasīšanas un rakstīšanas prasmes, diskutēšanas un argumentēšanas prasmes, sadarbības prasmes.

Tēma: Gudra un droša interneta lietošana

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2016

Vaifija skola (lasāmgrāmata)

Lasāmgrāmata par internetu 5 – 7 gadus veciem bērniem.

Tēma: Gudra un droša interneta lietošana

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2015

Metodiskie ieteikumi darbam ar lasāmgrāmatu “Vaifija skola”

Metodiskie ieteikumi darbam ar lasāmgrāmatu par internetu  5-7 gadus veciem bērniem “Vaifija skola”.

Tēma: Gudra un droša interneta lietošana

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2015

Filmas skolās

Mēs dzīvojam digitālā laikmetā un neskaitāmu attēlu plūsmā. Arī kustīgo bilžu uzņemšana – filmēšana – vairs nešķiet neiespējami komplicēts un nepieejams process. Visvienkāršākās «filmiņas» ar mobilā telefona kameru var veidot teju katrs. Tomēr kino valoda nav vienkārša, kā ikviena valoda – tā ir jāapgūst.

Lai veicinātu jauniešu radošumu un spēju orientēties kustīgo bilžu – audiovizuālo tēlu – pasaulē, ir būtiski pilnveidot un padziļināt skolēnu izpratni par kino valodu un veicināt prasmi tajā orientēties. Lielu uzmanību kino un kvalitatīvu filmu tuvināšanai skolai pievērš Ziemeļvalstīs – īpaši Dānijā – un arī Lietuvā. Latvijai šis ceļš vēl priekšā.

Šis metodiskais materiāls skolotājiem ir tapis, lai veicinātu Latvijas kino un Latvijā radīto filmu integrāciju vispārizglītojošo skolu mācību procesā. Sadarbojoties izglītības speciālistiem un kinoteorētiķiem, ir izveidots materiāls, kurā ir apkopoti mācību stundu plāni, darba lapas, ko skolotājs var izmantot mācību stundās, kā arī plašāki apraksti par tām filmām, kuru fragmentus aicinām izmantot mācību procesā.

Mācību stundu plāni ir paredzēti 1.–3. klasei, 4.–6. klasei, 7.–9. klasei un 10.–12. klasei. Filmas un mācību stundu plānus ieteicams izmantot dažādu mācību priekšmetu, piemēram, sociālo zinību, Latvijas vēstures, Latvijas un pasaules vēstures, politikas un tiesību, kulturoloģijas un vizuālās mākslas, satura apguvē. Mērķis ir palīdzēt skolotājam izvēlēties konkrētu latviešu filmu, tās fragmentu, lai paspilgtinātu vai ilustrētu kādu noteiktu mācību tēmu.

Visiem mācību stundu plānu paraugiem ir ieteikuma raksturs.

Filmas, kuras var izmantot mācību procesā, ir ievietotas portālā www.filmas.lv. Turpat atrodami arī mācību stundu plāni (PDF formātā), kurus iespējams lejupielādēt. To paraugi iekļauti šajā izdevumā.

Projektā ir izmantotas 40 Latvijā veidotas filmas. Pamatā šīs filmas tapušas pēdējos gados (izņēmums ir režisora Herca Franka klasiskā filma «Vecāks par desmit minūtēm» un Ivara Kraulīša «Baltie zvani» kas ir arī vienas no Latvijas Kultūras kanonā iekļautajām filmām).

Projektā plecu pie pleca ir strādājuši gan pedagogi, kuri sagatavojuši stundu plānus un darba lapas, gan kinoteorētiķi, kuri izveidojuši aprakstus par katru filmu, raksturojot šo filmu mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus, kā arī iezīmējot dažādus kultūrvēsturiskos kontekstus. Šīs atšķirīgās pieejas – pedagoģiskā un kultūrvēsturiskā – paplašina izveidotā materiāla funkcijas un lietojumu.

Ceram, ka šie teksti ieinteresēs skolotājus un skolēnus, padziļinās izpratni par konkrēto filmu un tās veidotājiem. Ceram, ka kino un Latvijā tapušās filmas soli pa solim kļūs par būtisku mācību procesa sastāvdaļu. Šis ir tikai pirmais solis garajā ceļā.

Pateicamies Valsts izglītības satura centram, un īpaši mācību satura speciālistei Sandrai Falkai, par atbalstu metodiskā materiāla satura izstrādē un šī projekta īstenošanā.

Projekta vadītāja Dita Rietuma.

Lai iegūtu paroli, lietot sistēmu, lūdzam pieteikties: kinoskolas@nkc.gov.lv, 67358875

Autors: Nacionālais Kino centrs

Gads: 2015