Skip to main content
Izvēlētās birkas:

Digitālo prasmju dienasgrāmata “Esmu digitālā līmenī”

Digitālā pratība ir prasme lietot digitālās tehnoloģijas un komunikācijas līdzekļus, lai atrastu, izvērtētu, lietotu un radītu informāciju. Aicinām skolas izmantot dienasgrāmatā ietvertos uzdevumus, izdrukāt visus vai atsevišķus uzdevumus, kurus dot jauniešiem pildīt. Tie ir integrējami un izmantojami dažādos mācību priekšmetos. Aicinām rast iespēju tos izmantot un iekļaut skolas mācību priekšmetos.

 

Tēma: Mācību materiāli

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

Spēļu komplekts medijpratības un digitālās pratības stiprināšanai

Spēļu komplekts medijpratības un digitālās pratības stiprināšanai bērniem un jauniešiem.

Materiāls ir veidots kā sešu spēļu komplekts:
1. Vēro, analizē un rīkojies!
2. Spēlē un domā kritiski!
3. Lasi, izproti un komentē!
4. Zini, ne mini!
5. Runā tehnoloģiju valodā!
6. Esi drošs internetā!
Katra spēle ir veltīta kādai medijpratības vai digitālās pratības šķautnei, piedāvājot 30 kartītes ar attēliem, tekstiem, spēļu aprakstiem, jautājumiem, uzdevumiem. Kopējais kartīšu skaits – 180. Spēles vadītājs var izvēlēties kādu no spēļu komplekta izmantošanas veidiem: izmantot visas spēles vienlaicīgi, ar metamā kauliņa palīdzību nosakot, kura spēle konkrētajā gājienā tiks izmantota; izmantot spēles secīgi atbilstoši nodarbības tēmai un mērķim; izmantot spēļu komplektu sešām aktivitāšu stacijām – katrā stacijā spēlējot vienu spēli.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

Prezentācija “Šī nodarbība izraisīs SENSĀCIJU!”

“Šī nodarbība izraisīs SENSĀCIJU!” – veltīta klikšķu virsrakstu iepazīšanai, mācot izprast to veidošanas mērķi, biežāk izmantotos paņēmienus.

 

Tēma: Kritiskā domāšana

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2022

Mācību stundu plānu un uzdevumu krājums “Esi medijpratīgs!”

Medijpratības mācību stundu plānu un uzdevumu krājums “Esi medijpratīgs!” ir veidots IREX Baltijas Medijpratības programmas Latvijas Universitātē ietvaros. Tā autori ir LU SZF mācībspēki un maģistrantūras studenti, redaktore Dr.sc.comm. Klinta Ločmele, konsultante – Zanda Rubene, profesore Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē. Elektroniskā grāmatā apkopoti 16 oriģināli veidoti medijpratībā izglītojoši mācību stundu un uzdevumu plāni 7.-9. klases un 10.-12. klases skolēniem valodu, tehnoloģiju, kultūras un pašizpausmes mākslā un dabaszinību mācību jomās, taču saturu var adaptēt un pielāgot pēc nepieciešamības.

Krājuma sākumā iekļauti stundu plāni izpratnes veicināšanai par žurnālistiku kā informācijas vākšanas un sagatavošanas procesu un mediju piedāvātajām interpretācijām par vienu un to pašu notikumu. Ņemot vērā  jauniešu intensīvo sociālo mediju patēriņu, īpaša vērība veltīta dažādiem sociālo mediju lietošanas jautājumiem – valodai, kāda tiek izmantota sociālajos medijos, sociālo mediju saturu veidotāju – influenceru – ierakstu un video izvērtēšanai, digitālajam nospiedumam un digitālajam stresam,  izpratnei par realitātes un sociālajos medijos atainotās realitātes atšķirību un prasmei diplomātiski un atbildīgi risināt dažādas sadzīviskas situācijas, kas var rasties nepārdomāta sociālo mediju lietojuma dēļ.

Trešā nodaļa veltīta dažādiem informācijas formātiem un riskiem: finanšu krāpniekiem telefonā, nepieciešamībai rūpīgi izvērtēt diagrammas un skaitļus, pārliecināšanas paņēmieniem reklāmās. Aplūkots arī salīdzinoši jauns fenomens – dziļviltojumi (deepfakes). Šajā nodaļā iekļautās mācību stundas rosina arī apzināties vārda brīvības robežas, rakstot interneta komentārus, atpazīt naida runu un stereotipus medijos. Noslēgumā piedāvājam ar tematu par vēstures inscenējumiem kā padomju propagandas formu, lai varam vieglāk atpazīt propagandas vēstījumus mūsdienās.

Tēma: Mācību un uzdevumu plāni medijpratībā skolēniem

Autors: Latvijas Universitāte Sociālo zinātņu fakultāte

Gads: 2022

„Fake ≠ Fact” mācību materiāli

Lai veicinātu jauniešu avotu kritikas prasmju uzlabošanu dažādu informācijas kanālu izmantošanā, Zviedru institūts sadarbībā ar Darba muzeju ir izstrādājis mācību materiālu skolotājiem „Fake ≠Fact”. To veido rokasgrāmata, kurā iekļauts trīs nodarbību plāns skolēnu propagandas filmas izveidošanai, un ceļojošā izstāde „Fake ≠ Fact Info Lab”.

Mācību materiālā tiek aplūkoti dažādi vēstījumu veidošanas paņēmieni un kā tajos atpazīt manipulāciju, kas radīta, lai slēptu nepatiesu un maldinošu informāciju. Tas māca informācijas avota un propagandas kritisku izvērtēšanu un iepazīstina ar paņēmieniem, kas palīdz identificēt informācijas avotu.

Rokasgrāmata

Materiālā iekļauta rokasgrāmata skolotājiem ar trīs nodarbību plānu. Pirmajā nodarbībā uzmanība tiek pievērsta vispārīgiem avotu kritikas jautājumiem. Otrajā nodarbībā tuvāk tiek aplūkota propagandas saistība ar avotu kritiku. Savukārt trešā nodarbība ir veltīta skolēnu propagandas filmas izveidošanai.

Nodarbības jauniešiem palīdz prasmīgāk atpazīt propagandu. Iepazīstot pārliecināšanas mākslu un paņēmienus, kas tiek izmantoti propagandas radīšanā, jauniešu uzdevums ir sagatavot savu propagandas video. Iemācoties propagandu radīt, attīstās prasmes to atpazīt.

Tēma: Propaganda

Autors: Zviedru institūts, Zviedrijas vēstniecība Rīgā, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitāte Sociālo zinātņu fakultāte

Gads: 2019