Skip to main content

Izvēlētās birkas:

  • Gads

    -

  • Atlasīt pēc mirkļbirkas:

Ekspertu diskusija “Ko sagaidām no medijpratības līmeņa paaugstināšanas Latvijā?”

NEPLP medijpratības datubāzes atklāšana.

Diskusijas dalībnieki: Agnese Berga, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele, medijpratības eksperte Beāte Lielmane, UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas Komunikācijas un informācijas sektora vadītāja Ansis Nudiens, Skola2030 vecākais eksperts Diskusijas moderators: Aurēlija Ieva Druviete, NEPLP priekšsēdētāja vietniece.

Sadarbojoties vairāk nekā 30 iesaistītajām pusēm, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir izveidojusi vienotu Latvijas medijpratības platformu. Tās mērķis ir radīt ilgtspējīgu vietni Latvijā, kas kalpo par zināšanu krātuvi un informācijas datubāzi, kā arī saziņas platformu medijpratības jomā, tajā regulāri izvietojot aktuālo informāciju un materiālus, kas ir saistīti ar medijpratības sekmēšanu Latvijā. Datubāze ir izveidota sadarbībā ar plašu iesaistīto pušu loku, tajā skaitā valsts iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, akadēmiskajām institūcijām un ekspertiem.

Tēma: Medijpratības datubāze

Autors: NEPLP

Gads: 2023

Pētījums “Somijas pieredze mediju izglītībā un medijpratībā”

Šis ziņojums apkopo galvenos atzinumus par Somijas pieredzi mediju izglītībā un medijpratībā, kā arī piedāvā rekomendācijas, lai veicinātu Latvijas sabiedrības izglītību mediju jomā, kā arī noturību pret izaicinājumiem informācijas jomā.

Pētījums ir daļa no projekta “Medijpratības nozares izvērtējums, politikas rekomendācijas un integrācijas izglītības sistēmā”, ko ievieš Baltijas Mediju izcilības centrs sadarbībā ar Rīgas Juridisko augstskolu un Cilvēktiesību akadēmiju (Norvēģijā). Finansiāli to atbalsta Norvēģija, Islande un Lihtenšteina EEZ granta un Aktīvo iedzīvotāju fonda ietvaros.

Tēma: Somijas pieredze mediju izglītībā un medijpratībā

Autors: Baltijas Mediju izcilības centrs

Gads: 2023

ML_Somijas_Pieredze_BCME

With Media Literacy Towards Cognitive Resilience

Based on analysis conducted in six selected countries, this policy brief highlights current developments in the field of media literacy and suggests further developing of media literacy infrastructure to increase cognitive resilience and forms five prospects: media literacy as a matter of security and multi-field cooperation; media literacy in cognitive warfare – monitoring and alert system; media literacy actors as a collective cognitive immunity system; revising the role of the journalistic community; future oriented media literacy – complexity and connectivity.

This publication is co-sponsored by the North Atlantic Treaty Organisation. Its contents are the sole responsibility of the authors and do not necessarily reflect the views of the supporting institutions or their partners.

Tēma: Media Literacy

Autors: Baltijas Mediju izcilības centrs

Gads: 2022

ML_Policy_Brief_2022

Rokasgrāmata pret dezinformāciju

2022. gada jūlijā Valsts kanceleja ir izdevusi “Rokasgrāmatu pret dezinformāciju: atpazīt un pretoties”. Rokasgrāmatas pamatā ir Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmā ietvertā ideja, ka jebkurš publiskajā sektorā strādājošais var sniegt ieguldījumu, lai rūpētos par informatīvās telpas drošību un noturību. Tādēļ rokasgrāmatā ir ieteikumi pasākumiem gan individuālā, gan institūcijas līmenī, kā arī skaidrota valsts līmeņa pieeja stratēģiskās komunikācijas spēju attīstībai un informatīvās telpas drošības stiprināšanai. Lai arī galvenā izdevuma mērķauditorija ir valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldības strādājošie, rokasgrāmatā ietvertās praktiskās zināšanas un ieteikumi būs noderīgi jebkuram Latvijas iedzīvotājam.

Tēma: Dezinformācija

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2022

Ekrānmediji kā reālu attiecību aizvietotāji bērnībā

UDHS apvienības ģenerālsekretārs, Starptautiskās sociālo darbinieku federācijas reprezents ANO, filozofijas doktors Paskāls Rudins,  izvērtējot plašu materiālu par audiovizuālo mediju ietekmi uz augoša cilvēka psihi, nonāk pie secinājuma, ka agrīna vecuma bērna piesaiste elektroniskajiem medijiem apdraud viņa spējas vēlāk veiksmīgi strādāt ar jaunajām tehnoloģijām. Ja agrā bērnībā nav dota iespēja sevi daudzveidīgi iepazīt reālā dzīvē, tiek traucēta normāla smadzeņu attīstība. Bērns pēc iespējas ilgāk ir jāattur no virtuālās pasaules, lai kā pieaugušais dzīvē varētu veiksmīgi tikt galā ar visiem izaicinājumiem. Referāts pieejams arī oriģinālvalodā.

Tēma: Kritiska attieksme pret ekrānmediju lietošanu bērnībā

Autors: Paskāls Rudins

Gads: 2019