Medijpratības mācību stundu plānu un uzdevumu krājums “Esi medijpratīgs!” ir veidots IREX Baltijas Medijpratības programmas Latvijas Universitātē ietvaros. Tā autori ir LU SZF mācībspēki un maģistrantūras studenti, redaktore Dr.sc.comm. Klinta Ločmele, konsultante – Zanda Rubene, profesore Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē. Elektroniskā grāmatā apkopoti 16 oriģināli veidoti medijpratībā izglītojoši mācību stundu un uzdevumu plāni 7.-9. klases un 10.-12. klases skolēniem valodu, tehnoloģiju, kultūras un pašizpausmes mākslā un dabaszinību mācību jomās, taču saturu var adaptēt un pielāgot pēc nepieciešamības.
Krājuma sākumā iekļauti stundu plāni izpratnes veicināšanai par žurnālistiku kā informācijas vākšanas un sagatavošanas procesu un mediju piedāvātajām interpretācijām par vienu un to pašu notikumu. Ņemot vērā jauniešu intensīvo sociālo mediju patēriņu, īpaša vērība veltīta dažādiem sociālo mediju lietošanas jautājumiem – valodai, kāda tiek izmantota sociālajos medijos, sociālo mediju saturu veidotāju – influenceru – ierakstu un video izvērtēšanai, digitālajam nospiedumam un digitālajam stresam, izpratnei par realitātes un sociālajos medijos atainotās realitātes atšķirību un prasmei diplomātiski un atbildīgi risināt dažādas sadzīviskas situācijas, kas var rasties nepārdomāta sociālo mediju lietojuma dēļ.
Trešā nodaļa veltīta dažādiem informācijas formātiem un riskiem: finanšu krāpniekiem telefonā, nepieciešamībai rūpīgi izvērtēt diagrammas un skaitļus, pārliecināšanas paņēmieniem reklāmās. Aplūkots arī salīdzinoši jauns fenomens – dziļviltojumi (deepfakes). Šajā nodaļā iekļautās mācību stundas rosina arī apzināties vārda brīvības robežas, rakstot interneta komentārus, atpazīt naida runu un stereotipus medijos. Noslēgumā piedāvājam ar tematu par vēstures inscenējumiem kā padomju propagandas formu, lai varam vieglāk atpazīt propagandas vēstījumus mūsdienās.
Tēma: Mācību un uzdevumu plāni medijpratībā skolēniem
Autors: Latvijas Universitāte Sociālo zinātņu fakultāte
Gads: 2022
Mediji ir viens no sabiedrības medijpratības veicināšanas stūrakmeņiem līdztekus formālajai un neformālajai izglītībai, ģimenei un citiem. Arī Latvijā veikti pētījumi rāda, ka liela daļa iedzīvotāju izglītošanu medijpratībā sagaida no medijiem, taču kopumā ar to nesokas tik veiksmīgi.
Kādas ir lielākās problēmas mediju praksē, īstenojot medijpratībā izglītojošus projektus? Vai un kā mediju veidotie medijpratības projekti patlaban tiek atbalstīti Mediju atbalsta fondā? Kāpēc daļa mediju nevēlas veidot medijpratībā izglītojošus projektus? Vai problēma slēpjas žurnālistu apmācību vai medijpratības ekspertu trūkumā, vai tomēr ir nepieciešams lielāks finansiāls atbalsts no valsts? Kā pāriet nākamajā līmenī – tālāk par vienkāršotajām publikācijām un sižetiem “5 pazīmes viltus ziņu atpazīšanai”?
Diskusijas laikā tika meklētas atbildes uz šiem jautājumiem, lai pietuvotos risinājumam, ko darīt, lai mediji Latvijā kļūtu par spēcīgākiem medijpratības vēstnešiem.
Sarunā piedalījās:
Moderators – raidījumu vadītājs Ansis Klintsons.
Diskusiju organizēja IREX Baltijas Medijpratības programma Latvijas Universitātē.
Tēma: Medijpratības projekti medijos
Autors: Latvijas Universitāte Sociālo zinātņu fakultāte
Gads: 2022
Meklējot atbildes uz jautājumiem par medijpratības un informācijpratības problēmām un aktualitātēm atmiņas institūciju darbā, 2022. gada 5. aprīlī attālināti norisinājās diskusija “Medijpratība un atmiņas institūcijas” starp ekspertiem no Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Okupācijas muzeja un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes. Diskusiju organizēja IREX Baltijas Medijpratības programma Latvijas Universitātē.
Atmiņas institūcijas – bibliotēkas, arhīvi, muzeji, pieminekļi, memoriālie objekti, botāniskie dārzi, dabas parki un rezervāti, arī digitālie resursi u.c. – kalpo cilvēces kultūras un kolektīvās atmiņas dokumentēšanai, kontekstualizēšanai, saglabāšanai un indeksēšanai, kā arī veic komunikācijas un izglītības pasākumus. Atmiņas institūcijas nes sevī vēstījumu; tās ir svarīgas arī valstiskuma saglabāšanā, jo sargā sevī informāciju par kultūru, par valsti un vēsturi, atgādinot par nozīmīgām gadskārtām. Laikmeta aktualitāte – kā nosargāt atmiņu institūcijas – ir jautājums par mums un mūsu vērtībām, kā saglabāt valsts, nācijas un arī indivīda atmiņu.
Tēma: Medijpratība un atmiņas institūcijas
Autors: Latvijas Universitāte Sociālo zinātņu fakultāte
Gads: 2022
Lai veicinātu jauniešu avotu kritikas prasmju uzlabošanu dažādu informācijas kanālu izmantošanā, Zviedru institūts sadarbībā ar Darba muzeju ir izstrādājis mācību materiālu skolotājiem „Fake ≠Fact”. To veido rokasgrāmata, kurā iekļauts trīs nodarbību plāns skolēnu propagandas filmas izveidošanai, un ceļojošā izstāde „Fake ≠ Fact Info Lab”.
Mācību materiālā tiek aplūkoti dažādi vēstījumu veidošanas paņēmieni un kā tajos atpazīt manipulāciju, kas radīta, lai slēptu nepatiesu un maldinošu informāciju. Tas māca informācijas avota un propagandas kritisku izvērtēšanu un iepazīstina ar paņēmieniem, kas palīdz identificēt informācijas avotu.
Rokasgrāmata
Materiālā iekļauta rokasgrāmata skolotājiem ar trīs nodarbību plānu. Pirmajā nodarbībā uzmanība tiek pievērsta vispārīgiem avotu kritikas jautājumiem. Otrajā nodarbībā tuvāk tiek aplūkota propagandas saistība ar avotu kritiku. Savukārt trešā nodarbība ir veltīta skolēnu propagandas filmas izveidošanai.
Nodarbības jauniešiem palīdz prasmīgāk atpazīt propagandu. Iepazīstot pārliecināšanas mākslu un paņēmienus, kas tiek izmantoti propagandas radīšanā, jauniešu uzdevums ir sagatavot savu propagandas video. Iemācoties propagandu radīt, attīstās prasmes to atpazīt.
Tēma: Propaganda
Autors: Zviedru institūts, Zviedrijas vēstniecība Rīgā, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitāte Sociālo zinātņu fakultāte
Gads: 2019
Globālie informācijas un komunikācijas uzņēmumi prot mums un mūsu bērniem tikt klāt kā haizivis un “zilie vaļi”. Tās iespējas, kuras piedāvā Google, YouTube, Facebook, Instagram, Snapchat un arī WhatsApp mūs interesē un patīk, dažreiz arī labi noder, tās perfekti atbilst mūsu vajadzībām un mēs tiekam (pie)ievilināti. Apmaiņā pret mūsu informāciju. Un tagad, jā – lielie interneta pavēlnieki zina par mums vairāk nekā mēs paši, pazīst mūs un mūsu bērnus labāk kā neviens cits. Viņi zina tiešām daudz: kur mēs atrodamies, ko ēdam, ko velkam mugurā, par ko sapņojam, pēc kā ilgojamies, ar ko tiekamies, ar ko gribētu tikties, kā gribētu izskatīties, ko gribētu ēst un, iespējams, – arī to, par ko balsosim. Viņi arī saprot, ko ar šo informāciju iesākt. Tāda ir digitālā realitāte šodien – no vienas puses balstīta merkantilos algoritmos, no otras – mūsu interesēs, vajadzībās un arī vājībās.
Tēma: Sociālie mediji
Autors: Latvijas Universitāte Sociālo zinātņu fakultāte
Gads: 2017
