Skip to main content
Izvēlētās birkas:

4 jauni medijpratības nodarbību plāni

Piedāvājam pedagogiem četrus jaunus nodarbību plānus 7.-12.kl. skolēnu medijpratības prasmju pilnveidei par digitālo labbūtību, mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu eseju rakstīšanā, atbildīgu ģeneratīvo MI izmantošanu un sociālo mediju funkcijām un ietekmi. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2024

Rokasgrāmata pedagogiem “Esi Interneta izcilnieks”

Grāmata piedāvā daudzveidīgus mācību un izziņas materiālus, radošus uzdevumus un noderīgus nodarbību plānus, kas palīdzēs bērniem augt par drošiem un gudriem interneta lietotājiem. Rokasgrāmatas mērķis ir palīdzēt skolotājiem īstenot nodarbības par drošu un atbildīgu interneta lietošanu.

Tēma: Rokasgrāmata skolotājiem

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2024

Materiālu kopa “Make it clear”

Sadarbojoties Nacionālajam pētniecības institūtam (Polija), Latvijas Interneta asociācijas Drošāka Interneta centram (Drossinternets.lv) un “Glābiet bērnus” Rumānijā, izstrādāta mācību materiālu kopa projektā “Make it clear – jauniešu izglītošana pret dezinformāciju tiešsaistē”.

 

GALDA SPĒLE “DIGITĀLIE PRĀTNIEKI”

Tēmas: drošība internetā, privātums, autortiesības, pieklājīga uzvedība interneta vidē, kritiskā domāšana u.c.

Mērķis: Veicina komunikācijas prasmes, aktualizē iepriekšējās zināšanas un pieredzi, mudina sarunāties un pamatot savu viedokli, vienlaikus saglabājot spēlei nepieciešamos viegluma un azarta elementus.

 

SPĒLĒ IETVERTI 5 VEIDU UZDEVUMI:

  • ABC: situācijas apraksts ar atbilžu variantiem par drošāko rīcību konkrētajā situācijā;
  • JAUTĀJUMS: jautājums, kas aktualizē spēlētāja zināšanas vai pieredzi;
  • PATIESĪBA VAI MELI: apgalvojums, kas spēlētājam jāizvērtē;
  • IZAICINĀJUMS: spēlētāji viens otram izdomā izaicinājumu, kas saistīts ar digitālās drošības vai medijpratības tēmu (idejas ierosmei dotas spēles aprakstā);
  • KUSTĪBAS MAIŅA: gājiena izlaišana vai kustības maiņa laukumā.

Galda spēles tiešsaistes versija ir pieejama ŠEIT >

 

MĀCĪBU MODUĻI 11-13 g.v.

Mērķis: 8 nozīmīgu medijpratības un digitālās pratības tēmu izpratnes veicināšanai.

Tēmu  apguves secību varat izvēlēties, atbilstoši plānotajam mācību saturam un sasniedzamajiem rezultātiem.

 

Mācību moduļi ŠEIT>

Mācību moduļos ietvertie stāsti (izdrukāšanai) ŠEIT>
Mācību moduļu uzdevumu atbildes (izdrukāšanai) ŠEIT>

 

KATRS MODULIS IETVER:

  • Situatīvu tekstu, kas apraksta moduļa tēmai atbilstošu problēmsituāciju. Nozīmīgi – aprakstītas ir reālas dzīves situācijas (varoņu vārdi ir mainīti);
  • Sadaļu “Parunāsim!”, kas ietver piecus diskusijas jautājumus par moduļa tēmu;
  • Burtu režģi, kurā jāatrod pieci ar moduļa tēmu saistīti jēdzieni, atslēgas vārdi;
  • Uzdevumu, kurā burtu režģī atrastie jēdzieni un atslēgas vārdi jāsavieno ar atbilstošu skaidrojumu;
  • Uzdevumu, kurā no teikumu daļām ir jāizveido apgalvojumi, kas nostiprina tēmas izpratni;
  • Zināšanu, attieksmes un rīcības pārbaudes TESTU ar iegūto rezultātu skaidrojumu.

MĀCĪBU MODUĻI 14- 17 g.v.

Mērķis: 8 nozīmīgu medijpratības un digitālās pratības tēmu izpratnes veicināšanai.

Mācību moduļi ŠEIT>
Mācību moduļos ietvertie stāsti (izdrukāšanai) ŠEIT>
Mācību moduļu uzdevumu atbildes (izdrukāšanai) ŠEIT>

 

 

KATRS MODULIS IETVER:

  • Izziņas informāciju un ierosmi tēmas nozīmības apziņai, iepazīšanos ar svarīgiem jēdzieniem un faktiem;
  • Tēzes sarunai klasē, aktualizējot skolēnu esošās zināšanas un pieredzi tēmā;
  • Apgalvojumu ar trim komentāriem. Izvēloties saviem uzskatiem un attieksmei atbilstošāko komentāru, automātiski tiek ģenerēta atšķirīga aprakstītās situācijas notikumu gaita;
  • Pēc komentāra izvēles ģenerētu vienu situatīvu tekstu, kas apraksta moduļa tēmai atbilstošu problēmsituāciju. Divas pārējās situācijas skolēns varēs iepazīt vēlāk;
  • 10 faktorus, kas ietekmē konkrētās situācijas notikumu gaitu un rezultātu. Skolēnu uzdevums ir sarindot dotos faktorus svarīguma secībā;
  • 3 salīdzināmus situatīvus tekstus ar atšķirīgām situācijas notikuma gaitām un rezultātiem;
  • Spēli ar 10 tēmai nozīmīgiem jēdzieniem izpratnes nostiprināšanai;
  • Uzdevumu, kurā no teikumu daļām ir jāizveido astoņi teikumi;
  • Zināšanu pārbaudes TESTU ar trim atbilžu variantiem katram jautājumam.

MĀCĪŠANĀS MENU 11-17 g.v.

Mērķis: sekmēt pašvadītu mācīšanos, veidotu personiskāku un individuālāku mācību procesu.

 

Mācīšanās MENU ŠEIT >

Skolēni izvēlas piemērotāko uzdevumu, kas ļauj sasniegt izvirzīto mērķi, atbilstoši katra skolēna vajadzībām, raksturīgajam mācīšanās stilam, laika limitam u.c. faktoriem.

 

  • Elastīga mācību metode, kā iesaistīt skolēnus, un to var pielāgot dažādām klases vidēm.
  • Rada asociācijas ar kafejnīcas ēdienkarti, tāpēc uzdevumi ir grupēti: uzkodas, salāti, zupas, pamatēdiens deserts un atspirdzinoši dzērieni.

MĀCĪŠANĀS MENU ĒDIENKARTE
Izvēlēties vienu ēdienu no katras grupas, vai arī noteikt divu vai trīs ēdienu izvēli no katras grupas. Katrā kategorijā skolēniem tiek piedāvātas trīs izvēles, kā arī katras kategorijas uzdevumi paredz atšķirīgu izpildes laiku un sekmē konkrētu prasmju stiprināšanu.

 

  • Uzkodas – īsi ievaduzdevumi tēmā, kas sekmē savas pieredzes, līdzšinējo zināšanu, izpratnes, uzskatu aktualizēšanu. Uzdevuma veikšanai nepieciešamas ne vairāk kā 5 minūtes.
  • Salāti – uzdevumi, kas mudina detalizētāk izzināt un analizēt tēmu, gan no teorētiskās, gan praktiskās puses. Uzdevuma veikšanai nepieciešamas 20 minūtes.
  • Zupas – uzdevumi, kas mudina viedokļu apmaiņu par konkrēto tēmu, stiprina komunikācijas prasmes, prasmi formulēt savu viedokli, uzklausīt cita teikto. Uzdevuma veikšanai nepieciešamas 20–40 minūtes.
  • Pamatēdiens – radoši uzdevumi, kas sekmē dziļāku tēmas izziņu, radot jaunu informāciju, balstot savu viedokli datos. Uzdevuma veikšanas laiks – sākot no 60 minūtēm līdz vairākām dienām.
  • Deserts – uzdevumi, kas mudina kultūras vidē saskatīt dažādus veidus, kā par konkrēto tēmu tiek stāstīti stāsti, dziesmas, mākslas objekti u.c. Uzdevuma veikšanas laiks – sākot no 60 minūtēm līdz vairākām dienām.
  • Atspirdzinošie dzērieni – īsi noslēdzošie uzdevumi, kas nodrošina atgriezenisko saiti, mudina formulēt skolēna personīgo ieguvumu, izmaiņas uzskatos.

Tēma: Mācību moduļi

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2024

GALDA SPĒLE “DIGITĀLIE PRĀTNIEKI”

Spēle “Digitālie prātnieki” ir galda spēle, kas piemērota 11‒15 gadus veciem jauniešiem.
Spēlētāji pilnveido izpratni par drošību internetā, autortiesībām, pieklājīgu uzvedību interneta vidē, apzinās kritiskās domāšanas nozīmību ikvienā dzīves situācijā, kā arī domā un sarunājas par citiem digitālās pratības un medijpratības jautājumiem.
Spēle piemērota 2‒6 spēlētājiem.

Tēma: Galda spēles

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2024

MĀCĪBU MODUĻI 11-13 g.v.

Mācību moduļi ir saturiski veidoti astoņu nozīmīgu medijpratības un digitālās pratības tēmu izpratnes veicināšanai. Tēmu  apguves secību varat izvēlēties, atbilstoši plānotajam mācību saturam un sasniedzamajiem rezultātiem. Katrs modulis ietver:

  • situatīvu tekstu, kas apraksta moduļa tēmai atbilstošu problēmsituāciju (atšķirīgs ekrānu skaits katram modulim). Nozīmīgi – aprakstītas ir reālas dzīves situācijas (varoņu vārdi ir mainīti);
  • sadaļu “Parunāsim!”, kas ietver piecus diskusijas jautājumus par moduļa tēmu;
  • burtu režģi, kurā jāatrod pieci ar moduļa tēmu saistīti jēdzieni, atslēgas vārdi;
  • uzdevumu, kurā burtu režģī atrastie jēdzieni un atslēgas vārdi jāsavieno ar atbilstošu skaidrojumu;
  • uzdevumu, kurā no teikumu daļām ir jāizveido apgalvojumi, kas nostiprina tēmas izpratni;
  • zināšanu, attieksmes un rīcības pārbaudes testu (11 ekrāni) ar iegūto rezultātu skaidrojumu.

SVARĪGI!

  1. Modulī nevar izvēlēties vienu atsevišķu ekrānu vai uzdevumu, visi uzdevumi ir jāveic secīgi.
  2. Vidējais laiks darbam ar moduli – ne mazāk kā 40 minūtes.
  3. Modulī ietvertie uzdevumi veicina ne tikai zināšanu un prasmju pilnveidi, bet arī motivē sarunām, sava viedokļa izteikšanai un tālākai tēmas izpētei.

Veiksmi darbā!

Tēma: Mācību moduļi

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2024

MĀCĪBU MODUĻI 14- 17 g.v

Mācību moduļi ir saturiski veidoti astoņu nozīmīgu medijpratības un digitālās pratības tēmu izpratnes veicināšanai. Tēmu  apguves secību varat izvēlēties, atbilstoši plānotajam mācību saturam un sasniedzamajiem rezultātiem. Katrs modulis ietver:

  • izziņas informāciju un ierosmi tēmas nozīmības apziņai, iepazīšanos ar svarīgiem jēdzieniem un faktiem (viens ekrāns);
  • tēzes sarunai klasē, aktualizējot skolēnu esošās zināšanas un pieredzi tēmā (viens ekrāns);
  • apgalvojumu ar trim komentāriem. Izvēloties saviem uzskatiem un attieksmei atbilstošāko komentāru, automātiski tiek ģenerēta atšķirīga aprakstītās situācijas notikumu gaita (viens ekrāns);
  • pēc komentāra izvēles ģenerētu vienu situatīvu tekstu, kas apraksta moduļa tēmai atbilstošu problēmsituāciju (atšķirīgs ekrānu skaits katram modulim). Divas pārējās situācijas skolēns varēs iepazīt vēlāk;
  • 10 faktorus, kas ietekmē konkrētās situācijas notikumu gaitu un rezultātu. Skolēnu uzdevums ir sarindot dotos faktorus svarīguma secībā (viens ekrāns);
  • trīs salīdzināmus situatīvus tekstus ar atšķirīgām situācijas notikuma gaitām un rezultātiem (atšķirīgs ekrānu skaits katram modulim);
  • spēli ar 10 tēmai nozīmīgiem jēdzieniem izpratnes nostiprināšanai (desmit ekrāni);
  • uzdevumu, kurā no teikumu daļām ir jāizveido astoņi teikumi (viens ekrāns);
  • zināšanu pārbaudes testu ar trim atbilžu variantiem katram jautājumam (10 ekrāni).

SVARĪGI!

  1. Modulī nevar izvēlēties vienu atsevišķu ekrānu vai uzdevumu, visi uzdevumi ir jāveic secīgi.
  2. Vidējais laiks darbam ar moduli – ne mazāk kā 40 minūtes.
  3. Modulī ietvertie uzdevumi veicina ne tikai zināšanu un prasmju pilnveidi, bet arī motivē sarunām, sava viedokļa izteikšanai un tālākai tēmas izpētei.

Tēma: Mācību moduļi

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2024

MĀCĪŠANĀS MENU 11-17 g.v.

Skolēnu medijpratību var stiprināt daudzveidīgi, katrs pedagogs izvēlas konkrētajā situācijā noderīgākās metodes un metodiskos paņēmienus. Svarīgi atcerēties, lai stiprinātu medijpratību, nepietiek par to tikai stāstīt – ir nepieciešams veidot praktisku, aktīvā skolēnu līdzdalībā balstītu, iesaistošu un ar skolēnu dzīvi saistītu mācību procesu. Mūsuprāt, veiksmīgi šo mērķi palīdz sasniegt metode “Mācīšanās MENU”.

Mācīšanās MENU ir paredzēta darbam ar 11-17 gadus veciem skolēniem, lai sekmētu pašvadītu mācīšanos, veidotu personiskāku un individuālāku mācību procesu. Izmantojot mācīšanās MENU, skolēni izvēlas piemērotāko uzdevumu, kas ļauj sasniegt izvirzīto mērķi, atbilstoši katra skolēna vajadzībām, raksturīgajam mācīšanās stilam, laika limitam u.c. faktoriem.  Mācīšanās MENU ir elastīga mācību metode, kā iesaistīt skolēnus, un to var pielāgot dažādām klases vidēm.
Mācīšanās MENU rada asociācijas ar kafejnīcas ēdienkarti, tāpēc uzdevumi ir grupēti: uzkodas, salāti, zupas, pamatēdiens deserts un atspirdzinoši dzērieni. Mācīšanās MENU var izmantot, lūdzot skolēniem
izvēlēties vienu ēdienu no katras grupas, vai arī noteikt divu vai trīs ēdienu izvēli no katras grupas.

Katrā kategorijā skolēniem tiek piedāvātas trīs izvēles, kā arī katras kategorijas uzdevumi paredz atšķirīgu izpildes laiku un sekmē konkrētu prasmju stiprināšanu.
Uzkodas – īsi ievaduzdevumi tēmā, kas sekmē savas pieredzes, līdzšinējo zināšanu, izpratnes, uzskatu aktualizēšanu. Uzdevuma veikšanai nepieciešamas ne vairāk kā 5 minūtes.
Salāti – uzdevumi, kas mudina detalizētāk izzināt un analizēt tēmu, gan no teorētiskās, gan praktiskās puses. Uzdevuma veikšanai nepieciešamas 20 minūtes.
Zupas – uzdevumi, kas mudina viedokļu apmaiņu par konkrēto tēmu, stiprina komunikācijas prasmes, prasmi formulēt savu viedokli, uzklausīt cita teikto. Uzdevuma veikšanai nepieciešamas 20–40 minūtes.
Pamatēdiens – radoši uzdevumi, kas sekmē dziļāku tēmas izziņu, radot jaunu informāciju, balstot savu viedokli datos. Uzdevuma veikšanas laiks – sākot no 60 minūtēm līdz vairākām dienām.
Deserts – uzdevumi, kas mudina kultūras vidē saskatīt dažādus veidus, kā par konkrēto tēmu tiek stāstīti stāsti, dziesmas, mākslas objekti u.c. Uzdevuma veikšanas laiks – sākot no 60 minūtēm līdz vairākām dienām.
Atspirdzinošie dzērieni – īsi noslēdzošie uzdevumi, kas nodrošina atgriezenisko saiti, mudina formulēt skolēna personīgo ieguvumu, izmaiņas uzskatos.

 

Tēma: Uzdevumi

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2024

Pētījums “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību”

Pētījuma mērķi ir noskaidrot:

  1. Latvijas iedzīvotāju medijpratības līmeni.
  2. Ar medijpratību saistītās prasmes – tehnoloģiju, sociālo tīklu lietošanu, uzskatus par privātumu, vārda brīvību un datu drošību.
  3. Noteikt esošās zināšanas par mediju vidi, uzticēšanos medijiem un dažādām institūcijām kopumā un dažādos būtiskos jautājumos un, balstoties uz datiem, identificēt stratēģiski nepieciešamās darbības medijpratības sekmēšanai Latvijā.

Mērķa grupas:

  1. Kvantitatīvā pētījuma sadaļā Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecuma grupā no 15 gadiem un vecāki.
  2. Kvalitatīvā pētījuma sadaļā Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecuma grupā no 9 gadiem un vecāki.

“Civitta Latvija”, 2024.gada aprīlis – augusts.

Pētījums pieejams: šeit.

Dr. sc. comm. Klinta Ločmele izstrādāja Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījuma rezultātu analīzi, kas pieejama: šeit.

Prezentācija “Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījuma rezultātu analīze” (Dr.sc.comm. Klinta Ločmele, 2024.gada oktobris) pieejama: šeit.

Tēma: Medijpratība

Autors: NEPLP

Gads: 2024

Video. Pētījuma “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību” prezentācijas pasākums.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sabiedrību iepazīstināja ar pētījuma “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību” galvenajiem secinājumiem.

Klātesot žurnālistiem, mediju, nevalstisko organizāciju un atbildīgo iestāžu pārstāvjiem, kā arī medijpratības ekspertiem, tika prezentēti unikāla un ļoti apjomīga pētījuma rezultāti. Kā uzsvēra NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete: “Pētījuma pamatā ir Latvijas medijpratības ekspertu izstrādāta unikāla metodoloģija, kas ļauj pētīt un  analizēt medijpratības līmeni Latvijas sabiedrībā, apvienojot kvantitatīva un kvalitatīva pētījuma metodes.”

Iepazīstinot klātesošos ar pētījuma rezultātiem,  medijpratības eksperte un Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas docente Dr.sc.comm. Klinta Ločmele atzina: “Pētījuma interviju rezultāti sniedz skaidrojumu, kāpēc kopumā uzticēšanās medijiem ir tik zema. Cilvēki pašos pamatos neizprot, kā darbojas mediju uzņēmumi Latvijā. Ka ir gan sabiedriskie, gan komercmediji. Cilvēkiem nav skaidras robežas, kas finansē medijus, kā tie darbojas. Mēs nevaram uzbūvēt spēcīgu mediju vidi, ja paši pamati ir ļoti trausli.”

Diskusijas “Medijpratība Latvijā. Izaicinājumi un iespējas” dalībnieks Latvijas Nacionālās bibliotēkas medijpratības nozares eksperts Emīls Rotgalvis norādīja: “Cilvēki nesaprot, kas ir uzticams avots un kāda ir dažādu informācijas kanālu būtība. Tie lieto gan Delfi, gan Facebook un domā, ka šiem kanāliem var uzticēties vienādi. Mēs nepietiekami veicinām cilvēku izpratni, tādēļ viņi izvēlas vienu vai otru informācijas avotu.”

Īpašo atbildību par bērnu un jauniešu medijpratību uzsvēra Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska vērsa klātesošo uzmanību uz jauniešu mediju lietošanas paradumiem, jautājot: “Ko bērni un jaunieši redz un dzird ikdienā? Nevis 30 minūšu vakara ziņu laikā, bet stundām ilgi, skatoties video savos telefonos?” Mediju eksperte, producente Arta Ģiga ļoti lielā mērā piekrita un secināja, ka tradicionālie mediji ir zaudējuši mirkli, kad sociālie mediji varēja kļūt par palīgu. “Ja jaunieši tradicionālos medijus nepazīst, tad mums ir jādomā, kā šos cilvēkus sasniegt. Mums ir jābūt sociālo mediju platformās,”  uzsvēra A.Ģiga

Pētījuma prezentācijas pasākums notika UNESCO Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļas laikā, kas ik gadu notiek oktobra pēdējā nedēļā.

 

Tēma: Medijpratības pētījums

Autors: NEPLP

Gads: 2024

Video. Diskusija “Medijpratība Latvijā. Izaicinājumi un iespējas”

NEPLP organizēja pētījuma “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību” prezentāciju un diskusiju.

Diskusija “Medijpratība Latvijā. Izaicinājumi un iespējas”

Dr.sc.comm. Klinta Ločmele, medijpratības eksperte un docente Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļā

Maija Katkovska, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja

Emīls Rotgalvis, Latvijas Nacionālās bibliotēkas medijpratības nozares eksperts

Arta Ģiga,  mediju eksperte, producente

Moderatore: Dr.sc.comm. Aurēlija Ieva Druviete, NEPLP priekšsēdētāja vietniece

Tēma: Medijpratības pētījums

Autors: NEPLP

Gads: 2024

Video. Ievada vārdi pētījuma “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību” prezentācijai un diskusijai.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sabiedrību iepazīstināja ar pētījuma “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību” galvenajiem secinājumiem.

Klātesot žurnālistiem, mediju, nevalstisko organizāciju un atbildīgo iestāžu pārstāvjiem, kā arī medijpratības ekspertiem, tika prezentēti unikāla un ļoti apjomīga pētījuma rezultāti. Kā uzsvēra NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete: “Pētījuma pamatā ir Latvijas medijpratības ekspertu izstrādāta unikāla metodoloģija, kas ļauj pētīt un analizēt medijpratības līmeni Latvijas sabiedrībā, apvienojot kvantitatīva un kvalitatīva pētījuma metodes.”

Tēma: Medijpratības pētījums

Autors: NEPLP

Gads: 2024

Informatīvais izdevums “Jaunieši un bibliotekāri – kopīgs ceļš medijpratībā”

Sagatavots un tiešsaistē pieejams jauns atbalsta materiāls bibliotekāriem darbā ar jauniešiem medijpratības veicināšanā “Jaunieši un bibliotekāri – kopīgs ceļš medijpratībā”. Materiāls sagatavots Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrā sadarbībā ar organizāciju “Medijpratējs”, kura jau vairākus gadus darbojas jauniešu izglītošanā mediju un digitālās vides jautājumos. Resurss tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu, tas publicēts brīvpieejā, un elektroniskā formātā pieejams lejupielādei ikvienam interesentam.

Materiāla teorētiskās daļas sākumā raksturota bibliotēkas un medijpratības vienlaikus saistītā, bet arī nošķirtā loma jauniešu ikdienā. Situācijas raksturojums balstīts akadēmiskos avotos, autoru praktiskos novērojumos, kā arī materiāla izveidei īpaši īstenotā aptaujā, kurā piedalījušies bibliotekāri un jaunieši. Teorētisko daļu turpina šodienas jauniešu – “Z” un “Alfa” paaudžu raksturojums, to kopīgās un atšķirīgās iezīmes, kā arī ieteikumi veiksmīgam izglītojošajam darbam ar minētajām jauniešu grupām. Atbalsta materiāla praktisko sadaļu, savukārt, veido gatavu nodarbību apraksti darbam ar jauniešiem tādu tēmu kā mediju ētikas, influenceru biznesa un mākslīgā intelekta izzināšanai. Nodarbību aprakstos iekļauti pilni aktivitāšu plāni, nepieciešamo resursu saraksti un teorētiska informācija ar norādītiem avotiem, kas ļauj cerēt, ka materiāls būs noderīgs ne vien bibliotekāru auditorijai, bet arī pedagogiem, jaunatnes darbiniekiem, tematos ieinteresētiem jauniešiem un citiem interesentiem.

Materiāls tapis ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu. Par izdevuma saturu atbild Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs. Satura veidotājas: Elizabete Marta Aleidzāne, Rūta Barviķe un Ieva Krukovska (biedrība “Medijpratējs”). Literārā redaktore – Jolanta Treile, dizains/makets – Jānis Vēvers.

Tēma: Bibliotēkas; Jaunieši

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2024

Seminārs “Eiropas Parlamenta vēlēšanas: vai katra balss ir no svara?”

Semināru “Eiropas Parlamenta vēlēšanas: vai katra balss ir no svara?” rīko Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā. Pasākums notiek ar Kultūras ministrijas atbalstu. Semināra mērķis ir informēt un izglītot bibliotēku lasītājus – īpaši senioru vecuma auditoriju –par viņu balsstiesībām, Eiropas Parlamenta vēlēšanu procesu un nozīmi, medijpratības lomu balsošanas lēmuma pieņemšanā, kā arī veicināt ikviena balsstiesīga iedzīvotāja aktīvu līdzdalību vēlēšanās. Pasākuma mērķauditorija ir Latvijas bibliotēku lasītāji, senioru vecuma auditorija, bibliotekāri un ikviens interesents, kurš vēlas vairāk uzzināt par 2024. gada 8. jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Seminārā piedalījās Eiropas Parlamenta biroja Latvijā preses sekretārs Jānis Krastiņš, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes prodekāns politologs Mārtiņš Daugulis, kā arī politikas doktors un dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs. Semināra moderators – raidījumu vadītājs Ansis Klintsons. Semināra norise tapusi ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Tēma: Vēlēšanas

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2024

Tīmekļsemināra “Mākslīgais intelekts un medijpratība: iespējas un izaicinājumi” prezentācijas

2024. gada 28. februārī no pulksten 10.00 līdz pulksten 14.00 platformā Zoom norisinājās LNB Bibliotēku attīstības centra ar Kultūras ministrijas atbalstu rīkots tīmekļseminārs “Mākslīgais intelekts un medijpratība: iespējas un izaicinājumi”.

Tīmekļsemināra mērķis ir iepazīstināt bibliotekārus ar aktuālāko mākslīgā intelekta jautājumā: kā jaunās tehnoloģijas ietekmē mediju darbu, informācijas apriti digitālajā vidē un ikdienas paradumus mediju patēriņā. Kliedēt mītus par mākslīgo intelektu, izgaismojot gan tā iespējas, gan draudus, kā arī iepazīstināt ar vērtīgiem bibliotēku darbā noderīgiem rīkiem.

 

Tēma: Mākslīgais intelekts

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2024

Tīmekļseminārs “Medijpratība skolās – kā mācīt un mācīties?”

LNB Bibliotēku attīstības centrs ar Kultūras ministrijas atbalstu 2024. gada 25. septembrī no pulksten 10 līdz 12.30 Zoom platformā rīkoja informatīvu tīmekļsemināru “Medijpratība skolās – kā mācīt un mācīties?”. Semināra mērķauditorija ir Latvijas skolu bibliotekāri, pedagogi, jaunatnes darbinieki, publisko bibliotēku speciālisti, kā arī citi interesenti.

Seminārā prezentēts jaunākais Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra paspārnē tapušais izdevums “Jaunieši un bibliotekāri – kopīgs ceļš medijpratībā”, kura satura autori organizācija “Medijpratējs”. Tāpat klausītājiem bija iespēja dzirdēt stāstījumu par publisko bibliotēku sadarbību ar skolām jauniešu medijpratības veicināšanā, kuru prezentēja Pļaviņu bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas bibliotekāre, programmas “Medijpratības meistari” absolvente Zane Steprāne, kā arī pieredzes stāstus no pedagogiem – Ventspils 4. vidusskolas pedagoģes Kristīnes Kornijanovas un Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Džo Horgana.

Tēma: Medijpratība skolā

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2024

Tīmekļsemināra “Mediji un bibliotēkas informācijas mijiedarbībā” ieraksts

2024. gada 25. oktobrī tiešsaistes platformā Zoom notika tīmekļseminārs “Mediji un bibliotēkas informācijas mijiedarbībā”. Tā mērķis bija uzsvērt medijpratības un informācijpratības nozīmi ikviena ikdienā, stāstot par mediju un bibliotēku mijiedarbību kvalitatīvas un uzticamas informācijas pieejamības veicināšanai sabiedrībā.

Tēma: Mediji

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2024

Video. Pētījuma “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību” prezentācija. Dr.sc.comm. Klinta Ločmele

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sabiedrību iepazīstināja ar pētījuma “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību” galvenajiem secinājumiem.

Iepazīstinot klātesošos ar pētījuma rezultātiem,  medijpratības eksperte un Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas docente Dr.sc.comm. Klinta Ločmele atzina: “Pētījuma interviju rezultāti sniedz skaidrojumu, kāpēc kopumā uzticēšanās medijiem ir tik zema. Cilvēki pašos pamatos neizprot, kā darbojas mediju uzņēmumi Latvijā. Ka ir gan sabiedriskie, gan komercmediji. Cilvēkiem nav skaidras robežas, kas finansē medijus, kā tie darbojas. Mēs nevaram uzbūvēt spēcīgu mediju vidi, ja paši pamati ir ļoti trausli.”

Tēma: Medijpratības pētījums

Autors: NEPLP, Klinta Ločmele

Gads: 2024

Informatīvā kampaņa pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Video

Visā Eiropas Savienībā norisinājās informatīvā kampaņa pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas aicināja pilsoņus piedalīties vēlēšanās un kritiski izvērtēt pieejamo informāciju saistībā ar vēlēšanām. Kampaņas mērķis bija mazināt dezinformācijas ietekmi.

 

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) informē, ka Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, informatīvais paziņojums tika izplatīts dalībvalstu mediju regulatoru komunikācijas platformās, sabiedrisko mediju programmās, kā arī to izplatīt tika aicināts ikviens Latvijas medijs. Lokalizētais Informatīvais paziņojums latviešu valodā ir pieejams šeit un to ikviens var brīvi izmantot: https://failiem.lv/u/6rc58pd8vk.

 

Informatīvais paziņojums tika izstrādāts Eiropas audiovizuālo mediju regulatoru grupas (ERGA) darba grupā, apvienojot spēkus un idejas neatkarīgiem Eiropas Savienības elektronisko mediju regulatoriem, tajā skaitā NEPLP. Informatīvā paziņojuma izstrādi atbalstīja Eiropas Komisija.

 

“Informatīvais paziņojums uzrunā ikvienu pilsoni, aicinot piedalīties vēlēšanās un jo īpaši – pasargāt sevi no manipulācijām, kritiski izvērtējot informāciju priekšvēlēšanu laikā. Pieaugot dezinformācijas un dažādu manipulāciju riskam, pieaug medijpratības nozīme sabiedrībā. Tāpēc ir nepieciešama mūsu kopējā modrība par to, kas priekšvēlēšanu laikā tiek izplatīts gan informatīvajā vidē kopumā, gan burbuļos, kuros dzīvojam,” saka NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.

 

Eiropas Komisija, informējot par paziņojuma publicēšanu, ir norādījusi, ka dezinformācijas un manipulāciju apkarošana ir viens no Eiropas Savienības un tās dalībvalstu aktuālākajiem jautājumiem. Turklāt jaunās tehnoloģijas ir ļāvušas personām izplatīt dezinformāciju un manipulēt ar informāciju līdz šim neredzētā mērogā un ātrumā. Tāpat EK ir norādījusi, ka dezinformācija un trešo valstu veiktās informācijas manipulācijas un iejaukšanās ir nopietns drauds Eiropas Savienības sabiedrībai. Tā var graut demokrātiskās institūcijas un procesus, neļaujot iedzīvotājiem pieņemt apzinātus lēmumus vai atturot viņus no balsošanas. Tāpat dezinformācija var polarizēt sabiedrību, nostādot kopienas citu pret citu. Eiropas Komisijas paziņojums ir pieejams šeit: https://commission.europa.eu/topics/strategic-communication-and-tackling-disinformation_en.

 

Informatīvo kampaņu Latvijā atbalsta arī Centrālā vēlēšanu komisija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Valsts Kanceleja.

Tēma: Vēlēšanas

Autors: NEPLP, Eiropas Komisija

Gads: 2024

Lekcija “Ziņas nepatērē, medijiem netic, bet zina (vislabāk)”

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētājas un studiju programmas “Komunikācija un mediju studijas” direktores Līgas Ozoliņas vieslekcija, kurā, “pielaikojot” klasiskas un aktuālas teorijas un konceptus, runāts par mūsdienu komunikācijas un informācijas vides fenomeniem – virsrakstu līmeņa informētību, mediju nogurumu, antimediju sentimentu.

Tēma: Mediji

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas Stradiņa universitāte

Gads: 2024

Digitālo prasmju dienasgrāmata “Esmu digitālā līmenī”

Digitālā pratība ir prasme lietot digitālās tehnoloģijas un komunikācijas līdzekļus, lai atrastu, izvērtētu, lietotu un radītu informāciju. Aicinām skolas izmantot dienasgrāmatā ietvertos uzdevumus, izdrukāt visus vai atsevišķus uzdevumus, kurus dot jauniešiem pildīt. Tie ir integrējami un izmantojami dažādos mācību priekšmetos. Aicinām rast iespēju tos izmantot un iekļaut skolas mācību priekšmetos.

 

Tēma: Mācību materiāli

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023