Skip to main content
Izvēlētās birkas:

Kampaņa par “Celeb bait” 04.08.2023

Kampaņas mērķis ir aicināt izvairīties no klikšķināšanas uz krāpnieciskām reklāmām un celt sabiedrībā izpratnes un uzmanības līmeni, lai ziņotu par tām StratCom komandai un pašai Facebook platformai.

 

 

 

Tēma: Celeb bait

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Valsts kancelejas ilgtermiņa projekts “Melns uz balta”

Lai veicinātu sabiedrības noturību pret dezinformāciju, Valsts kanceleja 2023. gada oktobrī uzsāka ilgtermiņa komunikācijas projektu “Melns uz balta” un atklāja vienotu platformu ziņošanai par dezinformācijas gadījumiem. Vietnē www.melnsuzbalta.lv vienuviet rodama aktuāla informācija par dezinformāciju, tās atpazīšanu, kā arī katra cilvēka ieteicamo rīcību, sastopoties ar manipulatīvām metodēm informatīvajā telpā.

Vienlaikus vietnē ir izveidota iespēja ziņot par dezinformāciju un cita veida manipulāciju gadījumiem, tādējādi visiem kopā – iedzīvotājiem un valsts pārvaldei – veidojot drošāku un uzticamāku informatīvo telpu Latvijā.

Projekta ietvaros izveidota podkāstu jeb raidierakstu sērija “Melns uz balta”, kas sniedz klausītājiem zināšanas par biežāk lietotajām manipulācijas metodēm, kā tās pazīt, kā vērsties pret tām un kur meklēt palīdzību, ja vēlas ziņot par aizdomīgām darbībām sociālo mediju platformās. Epizodes tiek publicētas reizi nedēļā, un tās var atrast projekta tīmekļvietnē, kā arī YouTube, Spotify un citās populārākajās satura straumēšanas vietnēs.

Līdzās raidierakstiem projekta tīmekļvietnē pieejama rokasgrāmata cīņai pret dezinformāciju, raksti par aktualitātēm, kā arī pamācību video sērija “Melu mednieki” ar Montu Zaumani no populārā Instagram profila @montatalkssecurity. Jebkurš var nākt valstij palīgā aizsargāt informatīvo telpu, nostiprinot savas prasmes manipulāciju atpazīšanā un ziņojot Valsts kancelejas stratēģiskās komunikācijas komandai par aizdomīgu informāciju.

Projekta “Melns uz balta” aktīvais komunikācijas posms ilgst no 2023. gada 26. oktobra līdz 15. decembrim, un uzsvars šajā laikā ir uz digitālo komunikāciju, tostarp sociālajajiem medijiem InstagramFacebookYoutube. Tomēr jaunu saturu izveidotajās vietnēs un kanālos Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments publicēs arī pēc projekta aktīvā posma.

Tēma: Sabiedrības medijpratība un noturība pret dezinformāciju

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Sociāla kampaņa “Tu esi tas, ko Tu dari. Arī internetā.”

Lai aicinātu jauniešus domāt par viņu aktivitātēm internetā un kā tās var ietekmēt ne tikai viņu tagadni, bet arī nākotni, Drossinternets.lv izstrādājuši sešus kampaņas video par tādām tēmām kā – cieņa citam pret citu, pārmērīga aizraušanās ar sociālo mediju izmantošanu, līdzsvars starp reālo un virtuālo pasauli. Pēc video noskatīšanās aicinām pildīt uzdevumus, testus un iepazīties ar padomiem.

Tēma: Sociālie mediji

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs, Zviedru institūts

Gads: 2023

Informatīvā kampaņa “Viltus ziņas ir lipīgas”

Lai uzlabotu senioru prasmes mediju satura lietošanā, kā arī stiprinātu dezinformācijas atpazīšanas iemaņas no 2022.gada 17.janvāra līdz 2022.gada 8.februārim tika īstenota kampaņa, aicinot seniorus ievērot 5 vienkāršus medijpratības soļus, kas palīdzēs veiksmīgi izvērtēt jebkuru informatīvo vēstījumu un atpazīt dezinformāciju jeb viltus ziņas:

1) Pārliecinies, kāds ir ziņas vēstījums!
Pievērs uzmanību, vai ziņa nav īpaši emocionāla, pārspīlēta, sensacionāla.

2) Pārliecinies par ziņas avotu!
Noskaidro, kas šo ziņu ir publicējis – par jomu atbildīgā iestāde, uzticams medijs vai arī ziņa tiek nodota kā baumas.

3) Izpēti ziņas saturu!
Aplūko, vai ziņas saturs sakrīt ar citos uzticamos medijos publicēto un vai ziņas saturs, teikumu uzbūve, pieturzīmju lietojums, foto vai video nerada šaubas!

4) Veido savu uzticamo avotu sarakstu!
Par uzticamiem avotiem var uzskatīt atbildīgās valsts iestādes un medijus, kas sevi pierādījuši kā objektīvus informācijas līdzekļus.

5) Neklusē, ja atpazīsti dezinformāciju!
Uzrunā savus tuvos – draugus, ģimeni, paziņas un līdzcilvēkus, ja viņi dalās ar nepatiesu informāciju. Par dezinformāciju, kas rupji pārkāpj sabiedrisko mieru un kārtību, jāziņo Valsts policijai.

Tēma: Dezinformācija

Autors: Kultūras ministrija

Gads: 2022

Pilotprojekta “Ar viedumu medijpratībā” prezentācijas

Ar trim semināriem – 28. jūlijā Tukuma bibliotēkā, 10. augustā Madonas novada bibliotēkā un 18. augustā Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā – aizvadīts Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības centra (BAC) pilotprojekts senioriem un bibliotekāriem Latvijas reģionos “Ar viedumu medijpratībā”. Tā gaitā vasaras pēcpusdienas pavadītas, savstarpēji tiekoties senioriem, bibliotekāriem un mediju profesionāļiem, lai gūtu jaunas zināšanas un apmainītos pieredzē.

Pilotprojekta mērķis bija pilnveidot Latvijas senioru medijpratības zināšanas un gatavību saskarsmē ar dezinformāciju un krāpnieciskiem ziņojumiem, meklēt jaunus saskares punktus starp reģionu bibliotekāriem un bibliotēku senioru auditoriju, iedvesmojot jaunām aktivitātēm medijpratības jomā. Katra no tikšanās reizēm sastāvēja no divām daļām – semināra ar lektoru prezentācijām un atvērtās diskusijas, kuras laikā jautājumi tika uzdoti gan lektoriem, gan klausītājiem.

Katrā no reģionu bibliotēkām semināru apmeklētāji uzklausīja trīs ar projekta tematiku saistītus stāstījumus. Kā pastāvīgie lektori pilotprojektā piedalījās LNB Bibliotēku attīstības centra (BAC) medijpratības projektu koordinators Emīls Rotgalvis un Latvijas Senioru kopienu apvienības (LSKA) priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja. Emīls Rotgalvis ar priekšlasījumu “Medijpratība – mūžizglītība mums pašiem” uzrunāja gan seniorus, gan bibliotēku darbiniekus, pastāstot par to, kāpēc vispār nepieciešams runāt par medijpratību un pilnveidot tās prasmi, kā arī informēja par jaunākajiem atklātajiem dezinformācijas izplatīšanas un krāpniecības mēģinājumiem, kuri nereti tiek vērsti tieši pret senioriem. Savukārt bibliotēku nozares kolēģiem adresētajā stāstījuma daļā tika ilustrēti padomi veiksmīgu senioru medijpratības pasākumu rīkošanā. Lilita Kalnāja savā prezentācijā “Senior, uzmanies! Viltus ziņu audēji nesnauž!” ilustrēja LSKA pieredzi, veicot dažādus pētījumus par senioru prasmi atpazīt melus, krāpšanu un viltus ziņas. LSKA pārstāves stāstījums bija īpaši vērtīgs vecāka gadagājuma klausītājiem, jo ieskicēja senioru reāli gūto praktisko pieredzi mūsdienu informatīvajā telpā.

Būtisks semināru aspekts bija arī vietējo mediju pārstāvju dalība visos semināros, prezentācijās iepazīstinot ar reģionālā medija darbības specifiku un žurnālista ētikas principiem. Tukumā reģionālo mediju pārstāvēja Ivonna Plaude, kura ir ne vien laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” redaktore, bet arī Latvijas Reģionālo mediju asociācijas vadītāja. Madonā ar savu priekšlasījumu piedalījās laikraksta “Stars” žurnāliste Laura Kovtuna, bet ar dobelniekiem tikās “Zemgales Ziņu” žurnālists Gaitis Grūtups. Visi trīs medijus pārstāvošie lektori akcentēja reģionālā medija darbības izaicinājumus mūsdienu informatīvajā vidē, piemēram, finansējuma jautājumu, drukātā laikraksta satura pārorientēšanu uz tiešsaistes vidi, kā arī pašvaldību bezmaksas izdevumus, kuri nereti tiek noformēti kā laikraksti un veido negodīgu konkurenci informatīvajā vidē. Vienlaikus katrs no lektoriem savā stāstījumā piedāvāja arī ko atšķirīgu – Ivonna Plaude prezentācijā “Medijpratības izaicinājumi. Fokusā: Latvijas gadījums” vairāk pievērsās mediju attīstībai gadu gaitā, lai labāk ilustrētu šodienas informācijas vidi, Laura Kovtuna prezentācijā “Reģionālais laikraksts – vistuvāk iedzīvotājiem” uzsvēra, ka reģionālais laikraksts nereti ir vienīgais informācijas avots, kurš raksta par lokālām problēmām, savukārt Gaitis Grūtups prezentācijā “Kāpēc es lasu laikrakstus?” pamatoja, kāpēc daļai sabiedrības, tostarp žurnālistiem, joprojām ir svarīgi lasīt avīzes. “Zemgales Ziņu” žurnālists akcentēja atzinumu, ka drukātās avīzes joprojām ir vērtība senioru vidū, turklāt nereti tās sasniedz arī plašāku auditoriju: “Vecmāmiņa, nopērkot avīzi, samaksās arī par ziņu, kuru izlasīs, piemēram, mazbērni. Vidēji katrai avīzei ir pieci lasītāji.” Žurnālistu iesaiste medijpratības projektā palīdzēja plašāk izskanēt tā vēstījumam, jo lektori bija ieinteresēti veidot publikācijas savos laikrakstos par semināros dzirdēto.

Katru no tikšanās reizēm papildināja arī diskusija, kurā iesaistījās klausītāji – seniori un bibliotekāri. Tā bija iespēja senioriem savstarpēji apmainīties pieredzē par novērotiem krāpšanas mēģinājumiem vai dezinformāciju, kā arī ieteikumiem rīcībai, lai neiekristu melu lamatās. Diskusiju gaitā noskaidrojās, ka aktuāli ir, piemēram, pret senioriem vērsti krāpniecības mēģinājumi, piedāvājot palīdzēt saņemt it kā pienākošos mantojumu, bet ziņojumi par dažādiem it kā vinnētiem laimestiem jau kļuvuši par ikdienu. Seniori ir būtiska mērķgrupa arī dažādiem telemārketinga piedāvājumiem – pret tiem palīdz vienkāršas frāzes, piemēram “es aprunāšos ar bērniem, mazbērniem un padomāšu”. Diskusiju dalībnieku pieredze rāda, ka saglabājot vēsu prātu krāpnieku radītajā steigā, ir iespējams saglabāt kontroli pār situāciju. Patērētās informācijas ziņā seniori ir aktīvi reģionālo laikrakstu lasītāji un lielākoties uzticas arī sabiedriskajiem medijiem. Ar tehnoloģijām rīkoties prasmīgākie seniori seko līdzi ziņām arī internetā, tostarp Youtube platformā, tomēr pasākumu gaitā vairākkārt tika atgādināts, ka ne vienmēr cilvēks ar kameru ir žurnālists, savukārt subjektīvi izteikts viedoklis nav īsta un pārbaudāma ziņa. Diskusijās iesaistījās arī bibliotekāri, stāstot, ka konsultācijas par medijpratības jautājumiem bibliotēkā notiek teju katru dienu, savukārt aktīvākais medijpratības pasākumu laiks ir Digitālā nedēļa, kura ik gadu norisinās martā, kā arī Medijpratības nedēļa, kuras norises tiek aizvadītas oktobra beigās. Bibliotekāri semināros tika iedvesmoti vairāk novērtēt viņu jau esošās zināšanas un nodot tās lasītājiem, kā arī pielietot gūtās idejas jauniem medijpratības pasākumiem un dažādu uzziņu resursu, piemēram, 2022. gadā iznākušā medijpratības materiāla “Datpratība ikdienai” izmantošanai.

Trīs minētos pasākumus apmeklējuši kopā 74 dalībnieki, kas, ņemot vērā vasaras sezonu, ir labs rādītājs un pierāda, ka reģionu senioru kopienām ir interese par medijpratības jautājumiem. Tomēr senioru medijpratība ir ietilpīgs temats, kas raisa dažādas diskusijas, tāpēc pilotprojekts izgaismoja arī citus aktuālus jautājumus, piemēram, kā uzrunāt mazāk aktīvos seniorus, un šis, kā arī līdzīgi jautājumi, viennozīmīgi būs sarunu temats arī turpmākos pasākumos senioru un bibliotekāru auditorijai.

Pilotprojektu “Ar viedumu medijpratībā” organizēja LNB sadarbībā ar Latvijas Senioru kopienu apvienību, Tukuma bibliotēku, Madonas novada bibliotēku un Dobeles novada Centrālo bibliotēku, kā arī reģionālajiem medijiem “Neatkarīgās Tukuma Ziņas”, “Stars” un “Zemgales Ziņas”. Projekts tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Tēma: Bibliotēkas; Seniori

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2022

Kā Tu lieto medijus?

Vai visa informācija, ko dzirdam, redzam vai izlasām, ir uzticama? Diemžēl nē. Informācija ir ierocis, kas var tikt izmantota gan cīņā par cilvēku makiem (par ko tērēsim naudu), gan par cilvēku prātiem, vēloties ietekmēt mūsu domas, uzskatus, vērtības un rīcību.

Tēma: Dezinformācija

Autors: Kultūras ministrija

Gads: 2020

Projekts #BaltiMeli

Viltus ziņas ir informācija, kurā patiesība mijas ar meliem un kas visā pasaulē izplatās vēja ātrumā – tādējādi kaitējot privātpersonām, sabiedrībā plaši pazīstamiem cilvēkiem, uzņēmumiem un institūcijām. Tikai tad, ja saprotam, kā viltus ziņas un valodas manipulācijas darbojas, varam efektīvi stāties tām pretī. Mūsu dosjē tiek pētīts šis fenomens un sniegti praktiski padomi, kā lasot netikt apmānītam.

Tēma: Viltus ziņas

Autors: Gētes institūts Rīgā

Gads: 2019

Sociālā kampaņa “Supervaroņi internetā”

„Supervaroņi internetā” ir sociāla kampaņa, kuras mērķis ir veicināt bērnu medijpratību un drošību internetā, informējot gan bērnus, gan pieaugušos par riskiem un iespējām interneta vidē. Kampaņā ir izveidoti pieci video, kas 5–8 gadus veciem bērniem māca izprast dažādas situācijas, ar kurām viņi varētu saskarties internetā, un aicina bērnus kļūt par pārliecinātiem un gudriem interneta lietotājiem.
“Supervaroņi internetā” ir 2017. gadā aizsāktās kampaņas “Supervaronim nepazust!” turpinājums.

Tēma: Gudra un droša interneta lietošana

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2018