Skip to main content
Izvēlētās birkas:

Digitālo prasmju dienasgrāmata “Esmu digitālā līmenī”

Digitālā pratība ir prasme lietot digitālās tehnoloģijas un komunikācijas līdzekļus, lai atrastu, izvērtētu, lietotu un radītu informāciju. Aicinām skolas izmantot dienasgrāmatā ietvertos uzdevumus, izdrukāt visus vai atsevišķus uzdevumus, kurus dot jauniešiem pildīt. Tie ir integrējami un izmantojami dažādos mācību priekšmetos. Aicinām rast iespēju tos izmantot un iekļaut skolas mācību priekšmetos.

 

Tēma: Mācību materiāli

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

Spēļu komplekts medijpratības un digitālās pratības stiprināšanai

Spēļu komplekts medijpratības un digitālās pratības stiprināšanai bērniem un jauniešiem.

Materiāls ir veidots kā sešu spēļu komplekts:
1. Vēro, analizē un rīkojies!
2. Spēlē un domā kritiski!
3. Lasi, izproti un komentē!
4. Zini, ne mini!
5. Runā tehnoloģiju valodā!
6. Esi drošs internetā!
Katra spēle ir veltīta kādai medijpratības vai digitālās pratības šķautnei, piedāvājot 30 kartītes ar attēliem, tekstiem, spēļu aprakstiem, jautājumiem, uzdevumiem. Kopējais kartīšu skaits – 180. Spēles vadītājs var izvēlēties kādu no spēļu komplekta izmantošanas veidiem: izmantot visas spēles vienlaicīgi, ar metamā kauliņa palīdzību nosakot, kura spēle konkrētajā gājienā tiks izmantota; izmantot spēles secīgi atbilstoši nodarbības tēmai un mērķim; izmantot spēļu komplektu sešām aktivitāšu stacijām – katrā stacijā spēlējot vienu spēli.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

SOCIĀLO MEDIJU ALGORITMI (9.–12. klase)

Stundas mērķis: Pilnveidot prasmi analizēt, kā darbojas algoritmi un kā tie ietekmē individuāli saņemtos sociālo mediju un interneta vēstījumus.
Caurviju prasme: Digitālā un medijpratība.

Drossinternets.lv izstrādājis 12 mācību stundu plānus. Plāni sniedz ierosmi skolotājiem, kā dažādu mācību jomu ietvaros var tikt pilnveidota skolēnu medijpratība un kritiskā domāšana. Vienlaikus darbs ar nodarbību plāniem klasēs aktualizēs interneta drošības jautājumus, ar bērniem pārrunājot riskus un apdraudējumus, kā arī sniedzot viņiem padomus, kā sevi pasargāt virtuālajā vidē. Katrs nodarbības plāns ir veltīts kādas mācību jomas konkrētai tēmai, taču piedāvātās metodes un idejas var tikt izmantotas arī citos mācību priekšmetos. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

KRITISKĀS DOMĀŠANAS NOZĪME VESELĪBAS JOMĀ (10.–12. klase)

Stundas mērķis: Pilnveidot kritisko domāšanu medicīnas un veselības jomā – radīt izpratni, ka ne visi produkti, kas tiek piedāvāti veselības stiprināšanai, ir zinātniski pārbaudīti, tāpēc pirms vēstījuma pieņemšanas un produkta iegādes nepieciešams iegūt ticamu informāciju par reklamēto produktu.
Sasaiste ar mācību priekšmetu: Sports un veselība.

Drossinternets.lv izstrādājis 12 mācību stundu plānus. Plāni sniedz ierosmi skolotājiem, kā dažādu mācību jomu ietvaros var tikt pilnveidota skolēnu medijpratība un kritiskā domāšana. Vienlaikus darbs ar nodarbību plāniem klasēs aktualizēs interneta drošības jautājumus, ar bērniem pārrunājot riskus un apdraudējumus, kā arī sniedzot viņiem padomus, kā sevi pasargāt virtuālajā vidē. Katrs nodarbības plāns ir veltīts kādas mācību jomas konkrētai tēmai, taču piedāvātās metodes un idejas var tikt izmantotas arī citos mācību priekšmetos. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

MEDIJU FUNKCIJAS (9.–12. klase)

Stundas mērķis: Mācīties saskatīt un raksturot mediju mērķi un mediju funkcijas.
Sasaiste ar mācību jomu: Latviešu valoda.

Drossinternets.lv izstrādājis 12 mācību stundu plānus. Plāni sniedz ierosmi skolotājiem, kā dažādu mācību jomu ietvaros var tikt pilnveidota skolēnu medijpratība un kritiskā domāšana. Vienlaikus darbs ar nodarbību plāniem klasēs aktualizēs interneta drošības jautājumus, ar bērniem pārrunājot riskus un apdraudējumus, kā arī sniedzot viņiem padomus, kā sevi pasargāt virtuālajā vidē. Katrs nodarbības plāns ir veltīts kādas mācību jomas konkrētai tēmai, taču piedāvātās metodes un idejas var tikt izmantotas arī citos mācību priekšmetos. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

DOMĀŠANAS KĻŪDAS (9.–12. klase)

Stundas mērķis: Atpazīt un atšķirt vismaz piecas domāšanas kļūdas (cognitive bias) un zināt risinājumus to ietekmes samazināšanai uz individuālajiem spriedumiem.
Caurviju prasme: Digitālā un medijpratība.

Drossinternets.lv izstrādājis 12 mācību stundu plānus. Plāni sniedz ierosmi skolotājiem, kā dažādu mācību jomu ietvaros var tikt pilnveidota skolēnu medijpratība un kritiskā domāšana. Vienlaikus darbs ar nodarbību plāniem klasēs aktualizēs interneta drošības jautājumus, ar bērniem pārrunājot riskus un apdraudējumus, kā arī sniedzot viņiem padomus, kā sevi pasargāt virtuālajā vidē. Katrs nodarbības plāns ir veltīts kādas mācību jomas konkrētai tēmai, taču piedāvātās metodes un idejas var tikt izmantotas arī citos mācību priekšmetos. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

FOTOGRĀFIJU ANALĪZE (10.–12. klase)

Stundas mērķis: Pilnveidot skolēnu izpratni par izvēlēto notikumu vai vēstures periodu. Skolēni saprot, ka emocijas, kas iemūžinātas preses fotogrāfijās, ir patiesas, un mācās tikt galā ar fotogrāfiju radītajām sajūtām, emocijām.
Sasaiste ar mācību priekšmetu: Kultūra un māksla, vēsture.

Drossinternets.lv izstrādājis 12 mācību stundu plānus. Plāni sniedz ierosmi skolotājiem, kā dažādu mācību jomu ietvaros var tikt pilnveidota skolēnu medijpratība un kritiskā domāšana. Vienlaikus darbs ar nodarbību plāniem klasēs aktualizēs interneta drošības jautājumus, ar bērniem pārrunājot riskus un apdraudējumus, kā arī sniedzot viņiem padomus, kā sevi pasargāt virtuālajā vidē. Katrs nodarbības plāns ir veltīts kādas mācību jomas konkrētai tēmai, taču piedāvātās metodes un idejas var tikt izmantotas arī citos mācību priekšmetos. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

INFORMĀCIJAS ANALĪZE (9.–12. klase)

Stundas mērķis: Spēj atpazīt un izmantot dažādus valodas līdzekļus un simbolus, lai ar savu mediju vēstījumu ietekmētu citu viedokli.
Sasaiste ar mācību priekšmetu: Latviešu valoda.

Drossinternets.lv izstrādājis 12 mācību stundu plānus. Plāni sniedz ierosmi skolotājiem, kā dažādu mācību jomu ietvaros var tikt pilnveidota skolēnu medijpratība un kritiskā domāšana. Vienlaikus darbs ar nodarbību plāniem klasēs aktualizēs interneta drošības jautājumus, ar bērniem pārrunājot riskus un apdraudējumus, kā arī sniedzot viņiem padomus, kā sevi pasargāt virtuālajā vidē. Katrs nodarbības plāns ir veltīts kādas mācību jomas konkrētai tēmai, taču piedāvātās metodes un idejas var tikt izmantotas arī citos mācību priekšmetos. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

VIZUĀLĀ INFORMĀCIJA (7.–12. klase)

Stundas mērķis: Pilnveidot izpratni par vizuālo elementu nozīmi komunikācijā.
Sasaiste ar mācību priekšmetu: Kultūra un māksla, vēsture, valoda, drāma.

Drossinternets.lv izstrādājis 12 mācību stundu plānus. Plāni sniedz ierosmi skolotājiem, kā dažādu mācību jomu ietvaros var tikt pilnveidota skolēnu medijpratība un kritiskā domāšana. Vienlaikus darbs ar nodarbību plāniem klasēs aktualizēs interneta drošības jautājumus, ar bērniem pārrunājot riskus un apdraudējumus, kā arī sniedzot viņiem padomus, kā sevi pasargāt virtuālajā vidē. Katrs nodarbības plāns ir veltīts kādas mācību jomas konkrētai tēmai, taču piedāvātās metodes un idejas var tikt izmantotas arī citos mācību priekšmetos. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

DIGITĀLĀ LABBŪTĪBA (9.–12. klase)

Stundas mērķis: Analizēt, kā tehnoloģijas mūs ietekmē, un zināt vismaz trīs veidus, kā samazināt tehnoloģiju ietekmi uz mums.
Caurviju prasme: Digitālā un medijpratība.

Drossinternets.lv izstrādājis 12 mācību stundu plānus. Plāni sniedz ierosmi skolotājiem, kā dažādu mācību jomu ietvaros var tikt pilnveidota skolēnu medijpratība un kritiskā domāšana. Vienlaikus darbs ar nodarbību plāniem klasēs aktualizēs interneta drošības jautājumus, ar bērniem pārrunājot riskus un apdraudējumus, kā arī sniedzot viņiem padomus, kā sevi pasargāt virtuālajā vidē. Katrs nodarbības plāns ir veltīts kādas mācību jomas konkrētai tēmai, taču piedāvātās metodes un idejas var tikt izmantotas arī citos mācību priekšmetos. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

PROPAGANDAS TEHNIKAS (9.–12. klase)

Stundas mērķis: Pilnveidot prasmi atpazīt trīs pārliecināšanas (propagandas) tehnikas.
Caurviju prasme: Digitālā un medijpratība.

Drossinternets.lv izstrādājis 12 mācību stundu plānus. Plāni sniedz ierosmi skolotājiem, kā dažādu mācību jomu ietvaros var tikt pilnveidota skolēnu medijpratība un kritiskā domāšana. Vienlaikus darbs ar nodarbību plāniem klasēs aktualizēs interneta drošības jautājumus, ar bērniem pārrunājot riskus un apdraudējumus, kā arī sniedzot viņiem padomus, kā sevi pasargāt virtuālajā vidē. Katrs nodarbības plāns ir veltīts kādas mācību jomas konkrētai tēmai, taču piedāvātās metodes un idejas var tikt izmantotas arī citos mācību priekšmetos. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

KRITISKĀS DOMĀŠANAS ATTĪSTĪŠANA (9.–12. klase)

Stundas mērķis: Pilnveidot kritisko domāšanu, izmantojot secinājumu kāpņu metodi.
Sasaiste ar mācību priekšmetu: Sociālās zinības.

Drossinternets.lv izstrādājis 12 mācību stundu plānus. Plāni sniedz ierosmi skolotājiem, kā dažādu mācību jomu ietvaros var tikt pilnveidota skolēnu medijpratība un kritiskā domāšana. Vienlaikus darbs ar nodarbību plāniem klasēs aktualizēs interneta drošības jautājumus, ar bērniem pārrunājot riskus un apdraudējumus, kā arī sniedzot viņiem padomus, kā sevi pasargāt virtuālajā vidē. Katrs nodarbības plāns ir veltīts kādas mācību jomas konkrētai tēmai, taču piedāvātās metodes un idejas var tikt izmantotas arī citos mācību priekšmetos. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

Medijpratības datubāzes atklāšana

NEPLP priekšsēdētāja vietnieces Aurēlijas Ievas Druvietes prezentācija.

Sadarbojoties vairāk nekā 30 iesaistītajām pusēm, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir izveidojusi vienotu Latvijas medijpratības platformu. Tās mērķis ir radīt ilgtspējīgu vietni Latvijā, kas kalpo par zināšanu krātuvi un informācijas datubāzi, kā arī saziņas platformu medijpratības jomā, tajā regulāri izvietojot aktuālo informāciju un materiālus, kas ir saistīti ar medijpratības sekmēšanu Latvijā. Datubāze ir izveidota sadarbībā ar plašu iesaistīto pušu loku, tajā skaitā valsts iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, akadēmiskajām institūcijām un ekspertiem.

Tēma: Medijpratības datubāze

Autors: NEPLP

Gads: 2023

Ekspertu diskusija “Ko sagaidām no medijpratības līmeņa paaugstināšanas Latvijā?”

NEPLP medijpratības datubāzes atklāšana.

Diskusijas dalībnieki: Agnese Berga, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele, medijpratības eksperte Beāte Lielmane, UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas Komunikācijas un informācijas sektora vadītāja Ansis Nudiens, Skola2030 vecākais eksperts Diskusijas moderators: Aurēlija Ieva Druviete, NEPLP priekšsēdētāja vietniece.

Sadarbojoties vairāk nekā 30 iesaistītajām pusēm, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir izveidojusi vienotu Latvijas medijpratības platformu. Tās mērķis ir radīt ilgtspējīgu vietni Latvijā, kas kalpo par zināšanu krātuvi un informācijas datubāzi, kā arī saziņas platformu medijpratības jomā, tajā regulāri izvietojot aktuālo informāciju un materiālus, kas ir saistīti ar medijpratības sekmēšanu Latvijā. Datubāze ir izveidota sadarbībā ar plašu iesaistīto pušu loku, tajā skaitā valsts iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, akadēmiskajām institūcijām un ekspertiem.

Tēma: Medijpratības datubāze

Autors: NEPLP

Gads: 2023

Pētījums “Somijas pieredze mediju izglītībā un medijpratībā”

Šis ziņojums apkopo galvenos atzinumus par Somijas pieredzi mediju izglītībā un medijpratībā, kā arī piedāvā rekomendācijas, lai veicinātu Latvijas sabiedrības izglītību mediju jomā, kā arī noturību pret izaicinājumiem informācijas jomā.

Pētījums ir daļa no projekta “Medijpratības nozares izvērtējums, politikas rekomendācijas un integrācijas izglītības sistēmā”, ko ievieš Baltijas Mediju izcilības centrs sadarbībā ar Rīgas Juridisko augstskolu un Cilvēktiesību akadēmiju (Norvēģijā). Finansiāli to atbalsta Norvēģija, Islande un Lihtenšteina EEZ granta un Aktīvo iedzīvotāju fonda ietvaros.

Tēma: Somijas pieredze mediju izglītībā un medijpratībā

Autors: Baltijas Mediju izcilības centrs

Gads: 2023

Metodiskais materiāls “21 rīks un 101 ideja digitālajam darbam ar jaunatni”

Mācību materiāls tapis ar mērķi dot praktiskus padomus un rīkus, lai veicinātu izpratni un attīstītu digitālo darbu ar jauniešiem pašvaldībās. Materiāls sniedz ieskatu gan digitālā darba teorijā un vēsturē, gan tā tendencēs Latvijā. Tajā atrodami arī populārākie rīki, ko izmantot digitālajā darbā ar jaunatni, kā arī ieteikumi stratēģiskai plānošanai un digitālā darba attīstīšanai. Šis materiāls var noderēt jaunatnes darbiniekiem un darbā ar jaunatni iesaistītajiem gan kā informācijas avots, gan kā praktisks špikeris.

Teksta autores – Sintija Lase un Līga Siliņa.

 

Tēma: Darbs ar jauniešiem

Autors: Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra

Gads: 2023

Kampaņa par “Celeb bait” 04.08.2023

Kampaņas mērķis ir aicināt izvairīties no klikšķināšanas uz krāpnieciskām reklāmām un celt sabiedrībā izpratnes un uzmanības līmeni, lai ziņotu par tām StratCom komandai un pašai Facebook platformai.

 

 

 

Tēma: Celeb bait

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Informatīvais izdevums “Ar viedumu medijpratībā: padomi bibliotekāriem darbā ar senioriem”

“Ar viedumu medijpratībā” ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra 2022. gada vasarā īstenots pilotprojekts. Tas ietvēra tikšanās ar senioru kopienām Latvijas reģionu bibliotēkās, kurās piedalījās bibliotekāri un vietējo mediju pārstāvji. Diskusijas ar senioriem par viņiem svarīgiem medijpratības jautājumiem – viltus ziņām, krāpniecības mēģinājumiem, augošo digitālo plaisu – parādīja, ka par šiem tematiem jārunā vairāk un plašāk. Savukārt bibliotekāru iesaiste projektā ļāva atrast tos bibliotēku un senioru kopienas saskares punktus, kuros nākotnē nepieciešams ieguldīt lielāku darbu gados vecāko ļaužu medijpratības stiprināšanā. Tikšanās kopskaitā apmeklēja 74 dalībnieki, un tās kalpoja gan par iedvesmas avotu, gan praktisku pamatu šī izdevuma tapšanai.

Tāpat kā pilotprojekta arī izdevuma “Ar viedumu medijpratībā” mērķauditorija ir bibliotekāri un seniori, bet mērķis – informēt ne tikai viņus, bet ikvienu interesentu par medijpratības nozīmi senioru ikdienā, kā arī akcentēt bibliotēku lomu šīs prasmes veicināšanā, sniedzot praktiskus ieteikumus darbam. Izdevums dod ieskatu medijpratības pamatjautājumos, informē par jau paveikto Latvijas senioru medijpratības veicināšanā, kā arī piedāvā idejas nodarbībām un noderīgu interneta resursu sarakstu.

Izdevuma autori: Emīls Rotgalvis, LNB medijpratības nozares eksperts, Endija Pirante, maģistra darba “Rīgas plānošanas reģiona senioru medijpratība kibernoziedznieku komunikācijas izvērtēšanā” autore, Ilona Bērziņa, Latvijas Senioru kopienu apvienības informācijas speciāliste. Literārā redaktore: Jolanta Treile. Dizains/makets: Jānis Vēvers. Par izdevumu atbild LNB Bibliotēku attīstības centrs

Materiāls tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Tēma: Bibliotēkas; Seniori

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2023

Tīmekļseminārs “Finanšu pratība, medijpratība un bibliotēkas”

2023. gada 27. februārī no pulksten 10.00 līdz pulksten 13.30 platformā Zoom norisinājās LNB Bibliotēku attīstības centra ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu rīkots tīmekļseminārs “Finanšu pratība, medijpratība un bibliotēkas”. Tīmekļsemināra mērķis ir sniegt Latvijas bibliotekāriem aktuālu un objektīvu informāciju par Latvijas un starptautisko ekonomisko situāciju, Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību un veidiem tās uzlabošanai. Skatīt finanšu pratību saistībā ar medijpratību, tādējādi veicinot bibliotekāru kompetenci darbā ar bibliotēku apmeklētājiem un lasītājiem šo prasmju pilnveidē.

Seminārā piedalījās: Zane Vāgnere, KM Valsts sekretāra vietniece starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Ansis Klintsons, Raidījumu vadītājs Angelīna Muste, Latvijas Bankas Komunikācijas un finanšu pratības pārvaldes Zināšanu centra speciāliste Egils Stūrmanis, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.lv attīstības projektu vadītājs Jeļena Budanceva, Ekonomikas un kultūras augstskolas docente, socioloģe Alina Zela, Personīgo finanšu mentore, apmācību vadītāja, #CeļāUzFinansiāloNeatkarību idejas autore.

Tēma: Finanšu pratība

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2023

Buklets “Atmiņas institūcijas un medijpratība”

Šis izdevums, kas iznācis IREX Baltijas Medijpratības programmas Latvijas Universitātē ietvaros, vispirmām kārtām ir adresēts atmiņas institūciju krājumu lietotājiem, tostarp studentiem un skolēniem. Bukletā aplūkotas vairākas mūsdienu atmiņu institūciju darbības sfēras, aktualitātes un izaicinājumi: digitalizācija, medijpratība, krīzes ietekme. Ievaddaļā tiek piedāvāts arī vairāku jēdzienu, kas tiek izmantoti izdevumā, skaidrojums. Izdevumā tiek sniegti Latvijas atmiņas institūciju darba labās prakses piemēri, kas ir tikai niecīga daļa no to veikuma.

Profesores Vitas Zelčes veidoto pārskatu papildina Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra medijpratības nozares eksperta Emīla Rotgalvja, Latvijas Nacionālā arhīva direktores Māras Sprūdžas un Latvijas Okupācijas muzeja izglītības nodaļas vadītājas Ingunas Roles veidotie pieredzes stāsti par to, kā viņu pārstāvētās atmiņas institūcijas praktiski piedalās sabiedrības medijpratības sekmēšanā.

Bukleta autore Vita Zelče uzskata, ka ir “jāuzteic atmiņas institūciju devums medijpratības, kas pieder pie mūslaiku svarīgākajām cilvēka pratībām, jomas kopšanā. To galvenie instrumenti ir krātuvēs esošā satura iespējami plaša piedāvāšana ne vien analogajā, bet arī digitālajai formātā, kas ļauj ievērojami paplašināt auditoriju un atvieglot tā lietošanu. Arī bibliotēkas, arhīvi un muzeji piedāvā vērtīgu publisko pasākumu klāstu, kas sekmē medijpratības iedzīvināšanu sabiedrības un indivīdu dzīvē. Informācijpratība un medijpratība sekmē arī jēgpilnāku kolektīvās atmiņas funkcionēšanu sabiedrībā, tajā iesakņojušos mītu izklīšanu un aizspriedumu mazināšanos, kā arī racionālas un eiropeiskās vērtībās balstītas nacionālās atmiņas un vēstures veidošanu”.

V. Zelče arī piebilst, ka šī ir perspektīva un ļoti vajadzīga tēma, lai izprastu atmiņas institūciju lomu sabiedrībā un to glabātā kultūras mantojuma ilgtspējas nodrošināšanā. Viņa ar nožēlu atzīst, ka daudzas svarīgas un aktuālas tēmas ir palikušas ārpus šī bukleta ietvariem, piemēram, par digitālo humanitāro un sociālo zinātņu izveidošanos un attīstību Latvijā, par LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta darbību daudzveidīgu digitālo datubāzu veidošanā, par vēstures mākslas un novadpētniecības muzeju krājumu digitalizāciju un to publisko apriti.

Muzeji, bibliotēkas un arhīvi ir civilizācijas kultūras atmiņas ilglaicīgie glabātāji, kas sava laika sabiedrībai piedāvā dažāda veida iespējas lietot savus krājumus. Pēdējos gados aizvien biežāk līdzās šo krātuvju tradicionālajiem apzīmējumiem tiek lietots termins “atmiņas institūcija”, kura ieviešanos ir sekmējusi digitalizācija. Tas paplašina muzeju, bibliotēku, arhīvu daudzveidīgās darbības raksturojumu, mazinot robežas starp to sfērām, akcentējot kopdarbību un digitālo platformu, un tiešsaistes lomu.

Tēma: Medijpratība un atmiņas institūcijas

Autors: Vita Zelče

Gads: 2023