Vai esi pārliecināts, ka spēj atšķirt patiesību no maldiem interneta plašumos? Tests palīdzēs novērtēt tavas medijpratības prasmes ikdienas situācijās! Atbildi uz jautājumiem un uzzini, cik labi spēj atpazīt viltus ziņas, reklāmas trikus un manipulācijas internetā, kā arī mākslīgā intelekta ģenerētus attēlus. Pārbaudi sevi – vai esi gatavs stāties pretī dezinformācijas izaicinājumiem?
Tēma: Medijpratības tests
Autors: LSM.lv
Gads: 2025
Šis ir populāro seriālu laikmets, kad saturs spēj sasniegt globālu auditoriju, pārvarot kultūras un valodas robežas. Bet kas padara seriālu patiesi kvalitatīvu? Un kādēļ patērējam neskaitāmas stundas tos skatoties? Analizējot seriālus, varam labāk saprast, kā tie atspoguļo sabiedrības vērtības, kā tajos attīstās tēmu daudzveidība un kā audiovizuālo mediju industrija mainās laika gaitā.
Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docētājas Zanes Valenieces lekcija Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 16. aprīlī pulksten 16.00 piedāvās iespēju patiešām PASKATĪTIES uz seriāliem, izmantojot analīzes un kritiskās pieejas prizmu.
Tēma: Mediji; Izklaide; Seriāli
Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas Stradiņa universitāte
Gads: 2025
Piedāvājam pedagogiem četrus jaunus nodarbību plānus 7.-12.kl. skolēnu medijpratības prasmju pilnveidei par digitālo labbūtību, mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu eseju rakstīšanā, atbildīgu ģeneratīvo MI izmantošanu un sociālo mediju funkcijām un ietekmi. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.
Tēma: Medijpratība un digitālā pratība
Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs
Gads: 2024
Grāmata piedāvā daudzveidīgus mācību un izziņas materiālus, radošus uzdevumus un noderīgus nodarbību plānus, kas palīdzēs bērniem augt par drošiem un gudriem interneta lietotājiem. Rokasgrāmatas mērķis ir palīdzēt skolotājiem īstenot nodarbības par drošu un atbildīgu interneta lietošanu.
Tēma: Rokasgrāmata skolotājiem
Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs
Gads: 2024
Sadarbojoties Nacionālajam pētniecības institūtam (Polija), Latvijas Interneta asociācijas Drošāka Interneta centram (Drossinternets.lv) un “Glābiet bērnus” Rumānijā, izstrādāta mācību materiālu kopa projektā “Make it clear – jauniešu izglītošana pret dezinformāciju tiešsaistē”.
Tēmas: drošība internetā, privātums, autortiesības, pieklājīga uzvedība interneta vidē, kritiskā domāšana u.c.
Mērķis: Veicina komunikācijas prasmes, aktualizē iepriekšējās zināšanas un pieredzi, mudina sarunāties un pamatot savu viedokli, vienlaikus saglabājot spēlei nepieciešamos viegluma un azarta elementus.
SPĒLĒ IETVERTI 5 VEIDU UZDEVUMI:
Galda spēles tiešsaistes versija ir pieejama ŠEIT >
Mērķis: 8 nozīmīgu medijpratības un digitālās pratības tēmu izpratnes veicināšanai.
Tēmu apguves secību varat izvēlēties, atbilstoši plānotajam mācību saturam un sasniedzamajiem rezultātiem.
Mācību moduļi ŠEIT>
Mācību moduļos ietvertie stāsti (izdrukāšanai) ŠEIT>
Mācību moduļu uzdevumu atbildes (izdrukāšanai) ŠEIT>
KATRS MODULIS IETVER:
Mērķis: 8 nozīmīgu medijpratības un digitālās pratības tēmu izpratnes veicināšanai.
Mācību moduļi ŠEIT>
Mācību moduļos ietvertie stāsti (izdrukāšanai) ŠEIT>
Mācību moduļu uzdevumu atbildes (izdrukāšanai) ŠEIT>
KATRS MODULIS IETVER:
Mērķis: sekmēt pašvadītu mācīšanos, veidotu personiskāku un individuālāku mācību procesu.
Mācīšanās MENU ŠEIT >
Skolēni izvēlas piemērotāko uzdevumu, kas ļauj sasniegt izvirzīto mērķi, atbilstoši katra skolēna vajadzībām, raksturīgajam mācīšanās stilam, laika limitam u.c. faktoriem.
MĀCĪŠANĀS MENU ĒDIENKARTE
Izvēlēties vienu ēdienu no katras grupas, vai arī noteikt divu vai trīs ēdienu izvēli no katras grupas. Katrā kategorijā skolēniem tiek piedāvātas trīs izvēles, kā arī katras kategorijas uzdevumi paredz atšķirīgu izpildes laiku un sekmē konkrētu prasmju stiprināšanu.
Tēma: Mācību moduļi
Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs
Gads: 2024
Spēle “Digitālie prātnieki” ir galda spēle, kas piemērota 11‒15 gadus veciem jauniešiem.
Spēlētāji pilnveido izpratni par drošību internetā, autortiesībām, pieklājīgu uzvedību interneta vidē, apzinās kritiskās domāšanas nozīmību ikvienā dzīves situācijā, kā arī domā un sarunājas par citiem digitālās pratības un medijpratības jautājumiem.
Spēle piemērota 2‒6 spēlētājiem.
Tēma: Galda spēles
Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs
Gads: 2024
Mācību moduļi ir saturiski veidoti astoņu nozīmīgu medijpratības un digitālās pratības tēmu izpratnes veicināšanai. Tēmu apguves secību varat izvēlēties, atbilstoši plānotajam mācību saturam un sasniedzamajiem rezultātiem. Katrs modulis ietver:
SVARĪGI!
Veiksmi darbā!
Tēma: Mācību moduļi
Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs
Gads: 2024
Mācību moduļi ir saturiski veidoti astoņu nozīmīgu medijpratības un digitālās pratības tēmu izpratnes veicināšanai. Tēmu apguves secību varat izvēlēties, atbilstoši plānotajam mācību saturam un sasniedzamajiem rezultātiem. Katrs modulis ietver:
SVARĪGI!
Tēma: Mācību moduļi
Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs
Gads: 2024
Skolēnu medijpratību var stiprināt daudzveidīgi, katrs pedagogs izvēlas konkrētajā situācijā noderīgākās metodes un metodiskos paņēmienus. Svarīgi atcerēties, lai stiprinātu medijpratību, nepietiek par to tikai stāstīt – ir nepieciešams veidot praktisku, aktīvā skolēnu līdzdalībā balstītu, iesaistošu un ar skolēnu dzīvi saistītu mācību procesu. Mūsuprāt, veiksmīgi šo mērķi palīdz sasniegt metode “Mācīšanās MENU”.
Mācīšanās MENU ir paredzēta darbam ar 11-17 gadus veciem skolēniem, lai sekmētu pašvadītu mācīšanos, veidotu personiskāku un individuālāku mācību procesu. Izmantojot mācīšanās MENU, skolēni izvēlas piemērotāko uzdevumu, kas ļauj sasniegt izvirzīto mērķi, atbilstoši katra skolēna vajadzībām, raksturīgajam mācīšanās stilam, laika limitam u.c. faktoriem. Mācīšanās MENU ir elastīga mācību metode, kā iesaistīt skolēnus, un to var pielāgot dažādām klases vidēm.
Mācīšanās MENU rada asociācijas ar kafejnīcas ēdienkarti, tāpēc uzdevumi ir grupēti: uzkodas, salāti, zupas, pamatēdiens deserts un atspirdzinoši dzērieni. Mācīšanās MENU var izmantot, lūdzot skolēniem
izvēlēties vienu ēdienu no katras grupas, vai arī noteikt divu vai trīs ēdienu izvēli no katras grupas.
Katrā kategorijā skolēniem tiek piedāvātas trīs izvēles, kā arī katras kategorijas uzdevumi paredz atšķirīgu izpildes laiku un sekmē konkrētu prasmju stiprināšanu.
Uzkodas – īsi ievaduzdevumi tēmā, kas sekmē savas pieredzes, līdzšinējo zināšanu, izpratnes, uzskatu aktualizēšanu. Uzdevuma veikšanai nepieciešamas ne vairāk kā 5 minūtes.
Salāti – uzdevumi, kas mudina detalizētāk izzināt un analizēt tēmu, gan no teorētiskās, gan praktiskās puses. Uzdevuma veikšanai nepieciešamas 20 minūtes.
Zupas – uzdevumi, kas mudina viedokļu apmaiņu par konkrēto tēmu, stiprina komunikācijas prasmes, prasmi formulēt savu viedokli, uzklausīt cita teikto. Uzdevuma veikšanai nepieciešamas 20–40 minūtes.
Pamatēdiens – radoši uzdevumi, kas sekmē dziļāku tēmas izziņu, radot jaunu informāciju, balstot savu viedokli datos. Uzdevuma veikšanas laiks – sākot no 60 minūtēm līdz vairākām dienām.
Deserts – uzdevumi, kas mudina kultūras vidē saskatīt dažādus veidus, kā par konkrēto tēmu tiek stāstīti stāsti, dziesmas, mākslas objekti u.c. Uzdevuma veikšanas laiks – sākot no 60 minūtēm līdz vairākām dienām.
Atspirdzinošie dzērieni – īsi noslēdzošie uzdevumi, kas nodrošina atgriezenisko saiti, mudina formulēt skolēna personīgo ieguvumu, izmaiņas uzskatos.
Tēma: Uzdevumi
Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs
Gads: 2024
Pētījuma mērķi ir noskaidrot:
Mērķa grupas:
“Civitta Latvija”, 2024.gada aprīlis – augusts.
Pētījums pieejams: šeit.
Dr. sc. comm. Klinta Ločmele izstrādāja Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījuma rezultātu analīzi, kas pieejama: šeit.
Prezentācija “Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījuma rezultātu analīze” (Dr.sc.comm. Klinta Ločmele, 2024.gada oktobris) pieejama: šeit.
Tēma: Medijpratība
Autors: NEPLP
Gads: 2024
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sabiedrību iepazīstināja ar pētījuma “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību” galvenajiem secinājumiem.
Klātesot žurnālistiem, mediju, nevalstisko organizāciju un atbildīgo iestāžu pārstāvjiem, kā arī medijpratības ekspertiem, tika prezentēti unikāla un ļoti apjomīga pētījuma rezultāti. Kā uzsvēra NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete: “Pētījuma pamatā ir Latvijas medijpratības ekspertu izstrādāta unikāla metodoloģija, kas ļauj pētīt un analizēt medijpratības līmeni Latvijas sabiedrībā, apvienojot kvantitatīva un kvalitatīva pētījuma metodes.”
Iepazīstinot klātesošos ar pētījuma rezultātiem, medijpratības eksperte un Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas docente Dr.sc.comm. Klinta Ločmele atzina: “Pētījuma interviju rezultāti sniedz skaidrojumu, kāpēc kopumā uzticēšanās medijiem ir tik zema. Cilvēki pašos pamatos neizprot, kā darbojas mediju uzņēmumi Latvijā. Ka ir gan sabiedriskie, gan komercmediji. Cilvēkiem nav skaidras robežas, kas finansē medijus, kā tie darbojas. Mēs nevaram uzbūvēt spēcīgu mediju vidi, ja paši pamati ir ļoti trausli.”
Diskusijas “Medijpratība Latvijā. Izaicinājumi un iespējas” dalībnieks Latvijas Nacionālās bibliotēkas medijpratības nozares eksperts Emīls Rotgalvis norādīja: “Cilvēki nesaprot, kas ir uzticams avots un kāda ir dažādu informācijas kanālu būtība. Tie lieto gan Delfi, gan Facebook un domā, ka šiem kanāliem var uzticēties vienādi. Mēs nepietiekami veicinām cilvēku izpratni, tādēļ viņi izvēlas vienu vai otru informācijas avotu.”
Īpašo atbildību par bērnu un jauniešu medijpratību uzsvēra Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska vērsa klātesošo uzmanību uz jauniešu mediju lietošanas paradumiem, jautājot: “Ko bērni un jaunieši redz un dzird ikdienā? Nevis 30 minūšu vakara ziņu laikā, bet stundām ilgi, skatoties video savos telefonos?” Mediju eksperte, producente Arta Ģiga ļoti lielā mērā piekrita un secināja, ka tradicionālie mediji ir zaudējuši mirkli, kad sociālie mediji varēja kļūt par palīgu. “Ja jaunieši tradicionālos medijus nepazīst, tad mums ir jādomā, kā šos cilvēkus sasniegt. Mums ir jābūt sociālo mediju platformās,” uzsvēra A.Ģiga
Pētījuma prezentācijas pasākums notika UNESCO Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļas laikā, kas ik gadu notiek oktobra pēdējā nedēļā.
Tēma: Medijpratības pētījums
Autors: NEPLP
Gads: 2024
NEPLP organizēja pētījuma “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību” prezentāciju un diskusiju.
Diskusija “Medijpratība Latvijā. Izaicinājumi un iespējas”
Dr.sc.comm. Klinta Ločmele, medijpratības eksperte un docente Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļā
Maija Katkovska, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja
Emīls Rotgalvis, Latvijas Nacionālās bibliotēkas medijpratības nozares eksperts
Arta Ģiga, mediju eksperte, producente
Moderatore: Dr.sc.comm. Aurēlija Ieva Druviete, NEPLP priekšsēdētāja vietniece
Tēma: Medijpratības pētījums
Autors: NEPLP
Gads: 2024
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sabiedrību iepazīstināja ar pētījuma “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību” galvenajiem secinājumiem.
Klātesot žurnālistiem, mediju, nevalstisko organizāciju un atbildīgo iestāžu pārstāvjiem, kā arī medijpratības ekspertiem, tika prezentēti unikāla un ļoti apjomīga pētījuma rezultāti. Kā uzsvēra NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete: “Pētījuma pamatā ir Latvijas medijpratības ekspertu izstrādāta unikāla metodoloģija, kas ļauj pētīt un analizēt medijpratības līmeni Latvijas sabiedrībā, apvienojot kvantitatīva un kvalitatīva pētījuma metodes.”
Tēma: Medijpratības pētījums
Autors: NEPLP
Gads: 2024
Pamācību video par uzmanības novēršanas metodi, kur apsūdzētais ignorē savu rīcību un norāda uz citu negatīvajām darbībām (“bet kā ar” un “pats tāds”).
Manipulētāji bieži izmanto whataboutism (“bet kā ar”) taktiku, lai izvairītos no kritikas.Tā tiek radīta ilūzija par līdzību starp nesalīdzināmām situācijām. Šī taktika izvairās no atbildības, novērš uzmanību un diskreditē kritiķus.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Pamācību video par manipulācijas taktiku “slidenā nogāze”. Tā tiek izmantota, lai ar pārspīlētiem un nepamatotiem apgalvojumiem sētu bailes un radītu paniku. Tās būtība ir pārspīlēt mazu notikumu sekas, pievienojot dramatiskus un tālejošus scenārijus, kuri bieži vien nav loģiski saistīti ar sākotnējo situāciju.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Sociālo mediju algoritmi var izolēt lietotājus informācijas burbuļos, kuros vari redzēt tikai sev interesējošas tēmas un viedokļus, liekot domāt, ka tas, ko redzi savā burbulī jeb laikajoslā, ir tas, kā domā un uzskata visa pasaule. Tas var radīt ilūziju par svarīgiem un mazāk svarīgiem dzīves jautājumiem, bet pats galvenais – par realitāti kopumā.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Viltus dilemmas ir manipulācijas paņēmiens, kurā izvēle tiek mākslīgi ierobežota līdz diviem variantiem, bieži noklusējot citus risinājumus. Tas ļauj manipulēt ar cilvēku viedokļiem, ierāmējot vienu variantu kā loģisku un otru – kā katastrofālu. Šāda taktika ir plaši izmantota, tostarp Kremļa propagandā, lai radītu melnbaltus pretstatus. Cits manipulācijas veids ir vienpusēja informācijas sniegšana, izlaižot būtisku kontekstu. Lai izvairītos no šādiem maldiem, ir būtiski izvērtēt avotus, meklēt plašāku kontekstu un lietot kritisko domāšanu.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Kremlis bieži izmanto apvainojumus kā “fašists” vai “rusofobs”, lai nomelnotu savus kritiķus un novērstu uzmanību no būtiskās kritikas. Šī manipulācijas stratēģija balstās uz emocionāli spēcīgu vārdu lietošanu, lai pārorientētu diskusiju no faktiem uz personiskiem uzbrukumiem, kas grauj kritiķa reputāciju un liek viņam aizstāvēties. Šāda taktika ir mērķtiecīga un efektīva divos līmeņos: tā mazina kritikas ietekmi un rada iespaidu, ka oponents ir vājš vai neobjektīvs. Vārdi “fašists” un “rusofobs” tiek izmantoti kā universāli ieroči Kremļa propagandā. Lai pret to aizstāvētos, svarīgi nezaudēt fokusu un atgriezties pie sākotnējās diskusijas tēmas.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Ogošana datos ir manipulatīva tehnika, kas izmanto tikai daļu patiesas informācijas, lai atbalstītu konkrētu stāstu. Piemēram, Krievijas propaganda var norādīt uz NATO militārās klātbūtnes pieaugumu Baltijā, bet noklusēt faktu, ka tas notika pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Ogošana ir spēcīga, jo, lai gan fakti ir patiesi, tiek izlaisti būtiski elementi, kas mainītu stāsta nozīmi. Līdzīgi tiek izmantoti anekdotiski piemēri, kas pasniegti kā vispārzināma patiesība.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
