To, cik ticama ir ziņa vai jebkurš cits mediju vēstījums, nosaka izmantotie avoti jeb tas, no kurienes nāk informācija. Nekritiski izvēloties avotus, ar informāciju viegli maldināt, dezinformēt vai iebiedēt. Testa uzdevums ir noskaidrot, vai tu spēj noteikt informācijas avotus un novērtēt, cik uzticami un nozīmīgi tie ir.
Tēma: Dezinformācija
Autors: Baltijas Mediju izcilības centrs
Gads: 2020
Spēle pieejama vietnē www.medijpratiba.lv. Tajā aplūkotās dzīves situācijas ir dažādas – klases biedra atsūtīta WhatsApp ziņa, naidīgi komentāri pie kāda attēla sociālajos medijos, vecumam atbilstošu filmu izvēle kinoteātrī, rakstu ilustrācijas ziņu portālos un sludinājumi pirkšanas-pārdošanas vietnēs u.c. Nereti medijpratība tiek saprasta ļoti šauri – tikai kā maldinošas informācijas atpazīšana medijos. Šī spēle paplašina medijpratības izpratnes robežas, aptverot arī jautājumus par vārda brīvību, vizuālo pratību, naida runu, stereotipiem un attēliem medijos un citiem mūsdienās svarīgiem jautājumiem.
Lai spēle būtu vieglāk izmantojama izglītības procesā, to papildina trīs mācību stundu (40 minūtes) apraksti par spēles tematiku pēc pētnieka Roberta Gaņjē (Robert Mills Gagné) izstrādātā mācību stundu plānošanas modeļa (pieejami lejupielādei vietnes sadaļā “Skolotājiem”). Spēle ir piemērota arī izmantošanai neformālajā izglītībā jauniešiem no 12 gadu vecuma un pieaugušajiem.
Tēma: Medijpratības spēle
Autors: Klinta Ločmele
Gads: 2020
Vai visa informācija, ko dzirdam, redzam vai izlasām, ir uzticama? Diemžēl nē. Informācija ir ierocis, kas var tikt izmantota gan cīņā par cilvēku makiem (par ko tērēsim naudu), gan par cilvēku prātiem, vēloties ietekmēt mūsu domas, uzskatus, vērtības un rīcību.
Tēma: Dezinformācija
Autors: Kultūras ministrija
Gads: 2020
Vebinārs “Digitālais darbs ar jaunatni: šodiena ar skatu uz nākotni”. Vebinārā ir atspoguļotas daudzas noderīgas saites par digitālo darbu ar jaunatni un medijpratību.
Tēma: Sociālie mediji
Autors: Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra
Gads: 2020
This article analyses the interrelations between encouragement measures implemented by media policy and the perception of media literacy in society. The research employs data from a national representative survey (May 2019; N=1,017 respondents). The study explores the respondents’ media literacy perceptions; opinions on risks potentially caused by insufficient media literacy skills; and respondents’ experience with media and information literacy (MIL) activities. The survey results are compared with survey data on media literacy encouragement measures, aims and target audiences obtained from the Media Policy Unit at the Ministry of Culture media literacy partners. The theoretical background is supported by the media literacy ideological model, which explains media literacy within relationships with the social institutions in which it is practiced, as well as social processes.
Tēma: Medijpratības līmenis sabiedrībā
Autors: Rīgas Stradiņa universitāte
Gads: 2020
