Skip to main content
Izvēlētās birkas:

Valsts kancelejas ilgtermiņa projekts “Melns uz balta”

Lai veicinātu sabiedrības noturību pret dezinformāciju, Valsts kanceleja 2023. gada oktobrī uzsāka ilgtermiņa komunikācijas projektu “Melns uz balta” un atklāja vienotu platformu ziņošanai par dezinformācijas gadījumiem. Vietnē www.melnsuzbalta.lv vienuviet rodama aktuāla informācija par dezinformāciju, tās atpazīšanu, kā arī katra cilvēka ieteicamo rīcību, sastopoties ar manipulatīvām metodēm informatīvajā telpā.

Vienlaikus vietnē ir izveidota iespēja ziņot par dezinformāciju un cita veida manipulāciju gadījumiem, tādējādi visiem kopā – iedzīvotājiem un valsts pārvaldei – veidojot drošāku un uzticamāku informatīvo telpu Latvijā.

Projekta ietvaros izveidota podkāstu jeb raidierakstu sērija “Melns uz balta”, kas sniedz klausītājiem zināšanas par biežāk lietotajām manipulācijas metodēm, kā tās pazīt, kā vērsties pret tām un kur meklēt palīdzību, ja vēlas ziņot par aizdomīgām darbībām sociālo mediju platformās. Epizodes tiek publicētas reizi nedēļā, un tās var atrast projekta tīmekļvietnē, kā arī YouTube, Spotify un citās populārākajās satura straumēšanas vietnēs.

Līdzās raidierakstiem projekta tīmekļvietnē pieejama rokasgrāmata cīņai pret dezinformāciju, raksti par aktualitātēm, kā arī pamācību video sērija “Melu mednieki” ar Montu Zaumani no populārā Instagram profila @montatalkssecurity. Jebkurš var nākt valstij palīgā aizsargāt informatīvo telpu, nostiprinot savas prasmes manipulāciju atpazīšanā un ziņojot Valsts kancelejas stratēģiskās komunikācijas komandai par aizdomīgu informāciju.

Projekta “Melns uz balta” aktīvais komunikācijas posms ilgst no 2023. gada 26. oktobra līdz 15. decembrim, un uzsvars šajā laikā ir uz digitālo komunikāciju, tostarp sociālajajiem medijiem InstagramFacebookYoutube. Tomēr jaunu saturu izveidotajās vietnēs un kanālos Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments publicēs arī pēc projekta aktīvā posma.

Tēma: Sabiedrības medijpratība un noturība pret dezinformāciju

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Informatīvais izdevums “Ar viedumu medijpratībā: padomi bibliotekāriem darbā ar senioriem”

“Ar viedumu medijpratībā” ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra 2022. gada vasarā īstenots pilotprojekts. Tas ietvēra tikšanās ar senioru kopienām Latvijas reģionu bibliotēkās, kurās piedalījās bibliotekāri un vietējo mediju pārstāvji. Diskusijas ar senioriem par viņiem svarīgiem medijpratības jautājumiem – viltus ziņām, krāpniecības mēģinājumiem, augošo digitālo plaisu – parādīja, ka par šiem tematiem jārunā vairāk un plašāk. Savukārt bibliotekāru iesaiste projektā ļāva atrast tos bibliotēku un senioru kopienas saskares punktus, kuros nākotnē nepieciešams ieguldīt lielāku darbu gados vecāko ļaužu medijpratības stiprināšanā. Tikšanās kopskaitā apmeklēja 74 dalībnieki, un tās kalpoja gan par iedvesmas avotu, gan praktisku pamatu šī izdevuma tapšanai.

Tāpat kā pilotprojekta arī izdevuma “Ar viedumu medijpratībā” mērķauditorija ir bibliotekāri un seniori, bet mērķis – informēt ne tikai viņus, bet ikvienu interesentu par medijpratības nozīmi senioru ikdienā, kā arī akcentēt bibliotēku lomu šīs prasmes veicināšanā, sniedzot praktiskus ieteikumus darbam. Izdevums dod ieskatu medijpratības pamatjautājumos, informē par jau paveikto Latvijas senioru medijpratības veicināšanā, kā arī piedāvā idejas nodarbībām un noderīgu interneta resursu sarakstu.

Izdevuma autori: Emīls Rotgalvis, LNB medijpratības nozares eksperts, Endija Pirante, maģistra darba “Rīgas plānošanas reģiona senioru medijpratība kibernoziedznieku komunikācijas izvērtēšanā” autore, Ilona Bērziņa, Latvijas Senioru kopienu apvienības informācijas speciāliste. Literārā redaktore: Jolanta Treile. Dizains/makets: Jānis Vēvers. Par izdevumu atbild LNB Bibliotēku attīstības centrs

Materiāls tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Tēma: Bibliotēkas; Seniori

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2023

Tīmekļseminārs “Finanšu pratība, medijpratība un bibliotēkas”

2023. gada 27. februārī no pulksten 10.00 līdz pulksten 13.30 platformā Zoom norisinājās LNB Bibliotēku attīstības centra ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu rīkots tīmekļseminārs “Finanšu pratība, medijpratība un bibliotēkas”. Tīmekļsemināra mērķis ir sniegt Latvijas bibliotekāriem aktuālu un objektīvu informāciju par Latvijas un starptautisko ekonomisko situāciju, Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību un veidiem tās uzlabošanai. Skatīt finanšu pratību saistībā ar medijpratību, tādējādi veicinot bibliotekāru kompetenci darbā ar bibliotēku apmeklētājiem un lasītājiem šo prasmju pilnveidē.

Seminārā piedalījās: Zane Vāgnere, KM Valsts sekretāra vietniece starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Ansis Klintsons, Raidījumu vadītājs Angelīna Muste, Latvijas Bankas Komunikācijas un finanšu pratības pārvaldes Zināšanu centra speciāliste Egils Stūrmanis, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.lv attīstības projektu vadītājs Jeļena Budanceva, Ekonomikas un kultūras augstskolas docente, socioloģe Alina Zela, Personīgo finanšu mentore, apmācību vadītāja, #CeļāUzFinansiāloNeatkarību idejas autore.

Tēma: Finanšu pratība

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2023

Tīmekļseminārs “Jaunieši un sociālie mediji: kā gudri patērēt un radīt”

2023. gada 28. novembrī Zoom platformā notika tīmekļseminārs “Jaunieši un sociālie mediji: kā gudri patērēt un radīt”. Tā mērķis bija bibliotekārus, pedagogus un citus darbā ar jaunatni iesaistītos interesentus iepazīstināt ar jauniešiem aktuālo tiešsaistes vidē – aktuālajiem sociālajiem tīkliem, tiešsaistes aktivitātēm un to, kas jauniešus mudina pavadīt brīvo laiku tiešsaistes vidē. Kopīgi ar pieaicinātajiem lektoriem šķetināt, kā jēgpilni radīt tiešsaistes saturu, kā interneta vide ietekmē jauniešu mentālo veselību un kā izmantot sociālo tīklu platformas jaunatnes medijpratības veicināšanai.

Seminārā piedalījās Sociālo mediju un digitālās vides pētniece Līva Kalnača, Multimākslinieks un satura radītājs Artūrs Jenots un Bērnu un pusaudžu resursu centra sadarbības projektu vadītāja Romija Krēziņa.

Semināru rīkoja LNB Bibliotēku attīstības centrs ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Tēma: Jaunieši

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2023

Buklets “Atmiņas institūcijas un medijpratība”

Šis izdevums, kas iznācis IREX Baltijas Medijpratības programmas Latvijas Universitātē ietvaros, vispirmām kārtām ir adresēts atmiņas institūciju krājumu lietotājiem, tostarp studentiem un skolēniem. Bukletā aplūkotas vairākas mūsdienu atmiņu institūciju darbības sfēras, aktualitātes un izaicinājumi: digitalizācija, medijpratība, krīzes ietekme. Ievaddaļā tiek piedāvāts arī vairāku jēdzienu, kas tiek izmantoti izdevumā, skaidrojums. Izdevumā tiek sniegti Latvijas atmiņas institūciju darba labās prakses piemēri, kas ir tikai niecīga daļa no to veikuma.

Profesores Vitas Zelčes veidoto pārskatu papildina Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra medijpratības nozares eksperta Emīla Rotgalvja, Latvijas Nacionālā arhīva direktores Māras Sprūdžas un Latvijas Okupācijas muzeja izglītības nodaļas vadītājas Ingunas Roles veidotie pieredzes stāsti par to, kā viņu pārstāvētās atmiņas institūcijas praktiski piedalās sabiedrības medijpratības sekmēšanā.

Bukleta autore Vita Zelče uzskata, ka ir “jāuzteic atmiņas institūciju devums medijpratības, kas pieder pie mūslaiku svarīgākajām cilvēka pratībām, jomas kopšanā. To galvenie instrumenti ir krātuvēs esošā satura iespējami plaša piedāvāšana ne vien analogajā, bet arī digitālajai formātā, kas ļauj ievērojami paplašināt auditoriju un atvieglot tā lietošanu. Arī bibliotēkas, arhīvi un muzeji piedāvā vērtīgu publisko pasākumu klāstu, kas sekmē medijpratības iedzīvināšanu sabiedrības un indivīdu dzīvē. Informācijpratība un medijpratība sekmē arī jēgpilnāku kolektīvās atmiņas funkcionēšanu sabiedrībā, tajā iesakņojušos mītu izklīšanu un aizspriedumu mazināšanos, kā arī racionālas un eiropeiskās vērtībās balstītas nacionālās atmiņas un vēstures veidošanu”.

V. Zelče arī piebilst, ka šī ir perspektīva un ļoti vajadzīga tēma, lai izprastu atmiņas institūciju lomu sabiedrībā un to glabātā kultūras mantojuma ilgtspējas nodrošināšanā. Viņa ar nožēlu atzīst, ka daudzas svarīgas un aktuālas tēmas ir palikušas ārpus šī bukleta ietvariem, piemēram, par digitālo humanitāro un sociālo zinātņu izveidošanos un attīstību Latvijā, par LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta darbību daudzveidīgu digitālo datubāzu veidošanā, par vēstures mākslas un novadpētniecības muzeju krājumu digitalizāciju un to publisko apriti.

Muzeji, bibliotēkas un arhīvi ir civilizācijas kultūras atmiņas ilglaicīgie glabātāji, kas sava laika sabiedrībai piedāvā dažāda veida iespējas lietot savus krājumus. Pēdējos gados aizvien biežāk līdzās šo krātuvju tradicionālajiem apzīmējumiem tiek lietots termins “atmiņas institūcija”, kura ieviešanos ir sekmējusi digitalizācija. Tas paplašina muzeju, bibliotēku, arhīvu daudzveidīgās darbības raksturojumu, mazinot robežas starp to sfērām, akcentējot kopdarbību un digitālo platformu, un tiešsaistes lomu.

Tēma: Medijpratība un atmiņas institūcijas

Autors: Vita Zelče

Gads: 2023

E-kurss “Kritiskā domāšana”

E-kurss “Kritiskā domāšana” būs īpaši noderīgs visiem, kuri māca kritisko domāšanu un medijpratību. Katra apskatītā tēma ir papildināta ar attēliem, video, infografikiem un praktiskiem uzdevumiem, kuri ļauj viegli nodemonstrēt apskatīto tēmu citiem.

Kursa saturu veido trīs moduļi. Pirmais modulis pievēršas informācijai digitālajā pasaulē, kurā visi dzīvojam. Tajā tiek skaidrots, kādēļ šokējoši, sensacionāli un sagrozīti stāsti izplatīsies daudz labāk nekā fakti un stāsts “viss ir kārtībā”. Otrā sadaļa pievēršas domāšanas kļūdām, kas piemīt mums visiem, un skaidro, kā muļķību pārdevēji izmanto mūsu psiholoģiju un loģikas kļūdas, lai mūs apmuļķotu. Trešais modulis pievēršas dažādiem manipulācijas paņēmieniem un tam, kā tos atpazīt.

Kurss pieejams latviski, lietuviski, igauniski, krieviski un angliski.

Autors: SkeptiCafe

Gads: 2023

Valstu ziņojumi par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas piemērošanu 2020.–2022.

Eiropas Savienības dalībvalstis ir ziņojušas par valsts pasākumiem, lai veicinātu un attīstītu medijpratības prasmes.

Kā daļu no pienākuma, kas izriet no Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (33.a panta 2. punkts), dalībvalstīm ir regulāri jāiesniedz Komisijai ziņojums, kurā izklāstīti pasākumi plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanai un attīstībai. Komisija ir izdevusi pamatnostādnes par šādu ziņojumu darbības jomu, kuras pieejamas šeit: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/media-literacy-guidelines.

Valstu ziņojumu kopumu, kas aptver 2020.–2022. gada periodu pieejams šeit: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/national-reports-application-audiovisual-media-services-directive-2020-2022.

Autors: Eiropas Komisija

Gads: 2023

Sociāla kampaņa “Tu esi tas, ko Tu dari. Arī internetā.”

Lai aicinātu jauniešus domāt par viņu aktivitātēm internetā un kā tās var ietekmēt ne tikai viņu tagadni, bet arī nākotni, Drossinternets.lv izstrādājuši sešus kampaņas video par tādām tēmām kā – cieņa citam pret citu, pārmērīga aizraušanās ar sociālo mediju izmantošanu, līdzsvars starp reālo un virtuālo pasauli. Pēc video noskatīšanās aicinām pildīt uzdevumus, testus un iepazīties ar padomiem.

Tēma: Sociālie mediji

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs, Zviedru institūts

Gads: 2023

Lekcija “Kritiskā lasīšana kā ikdienas prasme”

RSU Komunikācijas fakultātes asociētās profesores Ilvas Skultes lekcija “Kritiskā lasīšana kā ikdienas prasme.”

Lai arī bažas par lasīšanas kultūras norietu pastāvīgi ir sabiedrības dienaskārtībā vismaz kopš elektronisko mediju pirmsākumiem 20. gs., mūsdienu cilvēks joprojām ikdienā lasa daudz un pat vēl vairāk – paradoksālā kārtā tehnoloģiskās attīstības kontekstā var teikt, ka lasītprasme iegūst īpašu svarīgumu, ietiecoties arī tādās jomās un situācijās, kuras iepriekš noritēja / varēja noritēt bez lasīšanas. Taču lasīšanas konteksti, mērķi, stratēģijas un mediji ir tik dažādi, ka lielākoties to nenovērtējam, lasām pavirši, ātri, virspusēji vai ar vieglu klikšķi atbildam uz lasīto, to nelasot vispār. Par dažādiem lasīšanas veidiem un kritiskās lasīšanas aspektiem lekcijā runā RSU Komunikācijas fakultātes asociētā profesore Ilva Skulte, demonstrējot sadarbībā ar IREX Baltijas medijpratības programmu studentu grupas veidoto kritiskās lasīšanas attīstīšanas spēli “Ziņderis”.

Tēma: Kritiskā lasīšana; Kritiskā domāšana; Lasītprasme

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas Stradiņa universitāte

Gads: 2023

Lekcija “Vai sociālo mediju vidē skaļāk nozīmē labāk?”

RSU Komunikācijas fakultātes docētājas un studiju programmas “Sabiedriskās attiecības” vadītājas Rutas Siliņas lekcija “Vai sociālo mediju vidē skaļāk nozīmē labāk?”

Lielais informatīvais piesārņojums jeb pieblīvējums un šķietami vieglā iespēja ikvienam kļūt par sociālo mediju komunikatoru nereti rada vēlmi izmantot skaļas un provokatīvas pieejas cīņā par savu sekotāju uzmanību. Tomēr, kā rāda neveikli komunikācijas piemēri ikdienā, šāda pieeja ne vienmēr attaisnojas un labi iecerētā doma pārvēršanas par krīzi. Lekcijā RSU Komunikācijas fakultātes docētāja un studiju programmas “Sabiedriskās attiecības” vadītāja Ruta Siliņa apskata spilgtus un skaļus piemērus, aktuālus stāstus un pamācošus gadījumus sociālo mediju vidē.

Tēma: Sociālie mediji; Vēstījumi

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas Stradiņa universitāte

Gads: 2023

Lekcija “Sociālie mediji: Tavs personīgais πr”

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes docētājas Lāsmas Šķesteres tiešsaistes lekcija “Sociālie mediji: Tavs personīgais πr”.

Kāda ir sociālo mediju loma personas, uzņēmuma vai organizācijas tēla veidošanā? Kas jāņem vērā, veidojot savu tēlu sociālajos medijos? Kā neapdomīga sociālo mediju lietošana var kaitēt Tev vai Tavai ģimenei?

Tēma: Sociālie mediji; Vēstījumi

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas Stradiņa universitāte

Gads: 2023

8 satura manipulācijas paņēmieni

Lai nekļūtu par manipulāciju upuri, Drossinternets.lv apkopojis skaidrojumus par 8 izplatītākajiem satura manipulācijas veidiem. Ir svarīgi tos atpazīt un neļauties ietekmei.

 

 

Tēma: Dezinformācija

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2022

7 padomi kā runāt ar bērnu par drošu un atbildīgu interneta lietošanu

Drossinternets.lv aicina vecākus iepazīties ar padomiem sarunai. Materiālā iekļauti starta jautājumi «špikeri», kādus uzdot bērnam, uzsākot sarunu par bērna aktivitātēm internetā. Padomi arī palīdzēs vienoties ar bērnu par noteikumiem veselīga līdzsvara nodrošināšanai starp tiešsaistes un bezsaistes aktivitātēm.

 

Tēma: Padomi vecākiem

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2022

Prezentācija “Domā pirms notici!”

“Domā pirms notici” – vērsta uz kritiskās domāšanas pilnveidi, faktu un viedokļu atpazīšanu, informācijas izvērtēšanu tiešsaistē.

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2022

Instrukcija pedagogiem “Domā, pirms notici”

Instrukcija pedagogiem kā izmantot prezentāciju “Domā pirms notici”,  kas vērsta uz kritiskās domāšanas pilnveidi, faktu un viedokļu atpazīšanu, informācijas izvērtēšanu tiešsaistē.

Tēma: Kritiskā domāšana

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2022

Prezentācija “Šī nodarbība izraisīs SENSĀCIJU!”

“Šī nodarbība izraisīs SENSĀCIJU!” – veltīta klikšķu virsrakstu iepazīšanai, mācot izprast to veidošanas mērķi, biežāk izmantotos paņēmienus.

 

Tēma: Kritiskā domāšana

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2022

Instrukcija pedagogiem “Šī nodarbība izraisīs sensāciju”

Instrukcija pedagogiem “Šī nodarbība izraisīs SENSĀCIJU!” – veltīta klikšķu virsrakstu iepazīšanai, mācot izprast to veidošanas mērķi, biežāk izmantotos paņēmienus.

 

Tēma: Kritiskā domāšana

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2022

With Media Literacy Towards Cognitive Resilience

Based on analysis conducted in six selected countries, this policy brief highlights current developments in the field of media literacy and suggests further developing of media literacy infrastructure to increase cognitive resilience and forms five prospects: media literacy as a matter of security and multi-field cooperation; media literacy in cognitive warfare – monitoring and alert system; media literacy actors as a collective cognitive immunity system; revising the role of the journalistic community; future oriented media literacy – complexity and connectivity.

This publication is co-sponsored by the North Atlantic Treaty Organisation. Its contents are the sole responsibility of the authors and do not necessarily reflect the views of the supporting institutions or their partners.

Tēma: Media Literacy

Autors: Baltijas Mediju izcilības centrs

Gads: 2022

Datpratība ikdienā

Viegli lasāms izglītojošs materiāls par statistikas  un citu datu izvērtēšanu. Autore: Dr. sc. comm. Klinta Ločmele

Tēma: Medijpratība

Autors: Klinta Ločmele

Gads: 2022

Informatīvā kampaņa “Viltus ziņas ir lipīgas”

Lai uzlabotu senioru prasmes mediju satura lietošanā, kā arī stiprinātu dezinformācijas atpazīšanas iemaņas no 2022.gada 17.janvāra līdz 2022.gada 8.februārim tika īstenota kampaņa, aicinot seniorus ievērot 5 vienkāršus medijpratības soļus, kas palīdzēs veiksmīgi izvērtēt jebkuru informatīvo vēstījumu un atpazīt dezinformāciju jeb viltus ziņas:

1) Pārliecinies, kāds ir ziņas vēstījums!
Pievērs uzmanību, vai ziņa nav īpaši emocionāla, pārspīlēta, sensacionāla.

2) Pārliecinies par ziņas avotu!
Noskaidro, kas šo ziņu ir publicējis – par jomu atbildīgā iestāde, uzticams medijs vai arī ziņa tiek nodota kā baumas.

3) Izpēti ziņas saturu!
Aplūko, vai ziņas saturs sakrīt ar citos uzticamos medijos publicēto un vai ziņas saturs, teikumu uzbūve, pieturzīmju lietojums, foto vai video nerada šaubas!

4) Veido savu uzticamo avotu sarakstu!
Par uzticamiem avotiem var uzskatīt atbildīgās valsts iestādes un medijus, kas sevi pierādījuši kā objektīvus informācijas līdzekļus.

5) Neklusē, ja atpazīsti dezinformāciju!
Uzrunā savus tuvos – draugus, ģimeni, paziņas un līdzcilvēkus, ja viņi dalās ar nepatiesu informāciju. Par dezinformāciju, kas rupji pārkāpj sabiedrisko mieru un kārtību, jāziņo Valsts policijai.

Tēma: Dezinformācija

Autors: Kultūras ministrija

Gads: 2022