Datubāze – Lapa 2 – Medijpratības datubāze

Tīmekļseminārs “Reģionālo mediju loma Latgales reģiona informācijas telpas stiprināšanā”

5. decembrī LNB Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar Latvijas Bibliotekāru biedrības Latgales nodaļu aicināja Latgales reģiona bibliotēku speciālistus un citus interesentus pievienoties tīmekļsemināram “Reģionālo mediju loma Latgales reģiona informācijas telpas stiprināšanā”.

Tīmekļsemināra mērķis bija informēt Latgales reģiona bibliotēku speciālistus par vietējo mediju lomu un funkcijām informatīvās telpas stiprināšanā un veicināšanā. Seminārā piedalījās Egita Jonāne, Laikraksta “Vietējā Latgales Avīze” žurnāliste, Marina Tetarenko, Laikraksta “Rēzeknes Vēstis” redaktore, un Dinija Jemeļjanova-Bikovska, LTV Ziņu dienesta korespondente.

Divu stundu garumā pārrunāti jautājumi par mediju lomu Latgales reģionā, to ikdienas darbu un piedāvāto saturu lasītājiem un skatītājiem. Daudzkārt izskanēja piebildes par jau esošām sadarbībām ar bibliotēkām, kā arī piedāvātas idejas to attīstīšanai.

Seminārs tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Tēma: Mediji; Bibliotēkas

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Radio Ziņu dienests

Gads: 2025

Mirkļbirkas:
Bibliotēka
Mediji

Lekcija “Ekrāna spēks: kā seriāli atspoguļo un ietekmē sabiedrību”

Šis ir populāro seriālu laikmets, kad saturs spēj sasniegt globālu auditoriju, pārvarot kultūras un valodas robežas. Bet kas padara seriālu patiesi kvalitatīvu? Un kādēļ patērējam neskaitāmas stundas tos skatoties? Analizējot seriālus, varam labāk saprast, kā tie atspoguļo sabiedrības vērtības, kā tajos attīstās tēmu daudzveidība un kā audiovizuālo mediju industrija mainās laika gaitā.

Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docētājas Zanes Valenieces lekcija Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 16. aprīlī pulksten 16.00 piedāvās iespēju patiešām PASKATĪTIES uz seriāliem, izmantojot analīzes un kritiskās pieejas prizmu.

Tēma: Mediji; Izklaide; Seriāli

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas Stradiņa universitāte

Gads: 2025

Mirkļbirkas:
Kritiskā domāšana

Tīmekļseminārs “Medijpratība kā akadēmiskā darba kompetence”

9. oktobrī bibliotēku speciālisti un akadēmiskās vides profesionāļi bija aicināti pieslēgties Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra (LNB BAC) un Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas (LATABA) kopīgi rīkotajam tīmekļsemināram “Medijpratība kā akadēmiskā darba kompetence”.

Seminārā aktualizēta medijpratības kā caurviju prasmes loma akadēmiskajā vidē – mācībās, pētniecībā un citos akadēmiskā darba aspektos, īpaši izceļot bibliotēku nozīmi tās veicināšanā. Ar priekšlasījumiem seminārā uzstājās Laura Ardava-Āboliņa (Latvijas Universitātes docente, UNESCO Medijpratības un informācijpratības katedras Latvijas Universitātē priekšsēdētāja), Klinta Ločmele (Medijpratības eksperte un pasniedzēja Latvijas Universitātē), Jana Bunkus (Virziena vadītāja Biznesa augstskolā Turība, Komunikācijas nozares profesionāle), Ilva Skulte (Rīgas Stradiņa universitātes docētāja).

Tēma: Akadēmiskais darbs

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācija

Gads: 2025

Mirkļbirkas:
Bibliotēka

Informatīva kampaņa un virtuālā izstāde “Medijprātīgs: RSU students = medijprātīgs students”

RSU Bibliotēka, sadarbojoties ar medijpratības ekspertiem, izveidojusi informatīvu kampaņu un virtuālo izstādi “RSU students = medijprātīgs students”, lai aicinātu studentus attīstīt medijpratību, kritisko domāšanu un citus tematus.

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā izmanto sociālos tīklus un interneta ziņu portālus – to atklāj Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pasūtītā pētījuma rezultāti par sabiedrības mediju satura patēriņa paradumiem. Pētījums izgaismo arī nopietnu tendenci – pieaug iedzīvotāju skaits, kuri atzīst, ka ir grūti atšķirt uzticamu informāciju medijos no nepatiesas (safabricētas vai maldinošas). Šādu respondentu īpatsvars sasniedzis 44% (NEPLP, 2025).

Kampaņas ietvaros medijpratības eksperti sniedza savu viedokli un ieteikumus par vietnēm vai grāmatām, savukārt bibliotēka papildina izstādi ar krājumā pieejamajiem resursiem.

Kā medijpratības eksperti kampaņā piedalās:

Emīls Rotgalvis – Latvijas Nacionālās bibliotēkas medijpratības nozares eksperts;
Edmunds Apsalons – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds;
Ruta Siliņa – RSU Sociālo zinātņu fakultātes lektore;
Mārtiņš Priedols – Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītāja p.i., pētnieks, kritiskās domāšanas pasniedzējs;
Inga Niedra – Ogres Centrālās bibliotēkas projektu un mācību speciāliste, EPALE Eiropas pieaugušo mācīšanās elektroniskās platformas komunikācijas un satura eksperte.
Laura Treimane – ilgtspējības eksperte, Latvijas Banka.

Tēma: Medijpratība

Autors: Rīgas Stradiņa universitāte, Elīna Veļa

Gads: 2025

Mirkļbirkas:
Bibliotēka
Medijpratība

Informatīvs materiāls “VAI ZIŅA IR DALĪŠANĀS VĒRTA?”

Informācija, ko redzam medijos, ne vienmēr ir patiesa vai uzticama, to var publicēt jebkurš, tāpēc viegli var izplatīties maldinoši vai neprecīzi fakti. Pirms dalāmies ar kādu rakstu vai ierakstu, ir svarīgi pārbaudīt, vai tas ir īsts, pamatots ar faktiem un nav aizspriedumains.

Materiāls tapis Latvijas Nacionālās bibliotēkas neformālās kompetenču pilnveides programmas “Medijpratības meistari” ietvaros. Materiāla autore: Elza Āboliņa, Rīgas Centrālās bibliotēkas Lasītāju apkalpošanas nodaļas galvenā bibliotekāre.

Tēma: Medijpratība

Autors: Elza Āboliņa, Rīgas Centrālā bibliotēka

Gads: 2025

4 jauni medijpratības nodarbību plāni

Piedāvājam pedagogiem četrus jaunus nodarbību plānus 7.-12.kl. skolēnu medijpratības prasmju pilnveidei par digitālo labbūtību, mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu eseju rakstīšanā, atbildīgu ģeneratīvo MI izmantošanu un sociālo mediju funkcijām un ietekmi. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2024

Rokasgrāmata pedagogiem “Esi Interneta izcilnieks”

Grāmata piedāvā daudzveidīgus mācību un izziņas materiālus, radošus uzdevumus un noderīgus nodarbību plānus, kas palīdzēs bērniem augt par drošiem un gudriem interneta lietotājiem. Rokasgrāmatas mērķis ir palīdzēt skolotājiem īstenot nodarbības par drošu un atbildīgu interneta lietošanu.

Tēma: Rokasgrāmata skolotājiem

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2024

Materiālu kopa “Make it clear”

Sadarbojoties Nacionālajam pētniecības institūtam (Polija), Latvijas Interneta asociācijas Drošāka Interneta centram (Drossinternets.lv) un “Glābiet bērnus” Rumānijā, izstrādāta mācību materiālu kopa projektā “Make it clear – jauniešu izglītošana pret dezinformāciju tiešsaistē”.

GALDA SPĒLE “DIGITĀLIE PRĀTNIEKI”

Tēmas: drošība internetā, privātums, autortiesības, pieklājīga uzvedība interneta vidē, kritiskā domāšana u.c.

Mērķis: Veicina komunikācijas prasmes, aktualizē iepriekšējās zināšanas un pieredzi, mudina sarunāties un pamatot savu viedokli, vienlaikus saglabājot spēlei nepieciešamos viegluma un azarta elementus.

SPĒLĒ IETVERTI 5 VEIDU UZDEVUMI:

ABC: situācijas apraksts ar atbilžu variantiem par drošāko rīcību konkrētajā situācijā;
JAUTĀJUMS: jautājums, kas aktualizē spēlētāja zināšanas vai pieredzi;
PATIESĪBA VAI MELI: apgalvojums, kas spēlētājam jāizvērtē;
IZAICINĀJUMS: spēlētāji viens otram izdomā izaicinājumu, kas saistīts ar digitālās drošības vai medijpratības tēmu (idejas ierosmei dotas spēles aprakstā);
KUSTĪBAS MAIŅA: gājiena izlaišana vai kustības maiņa laukumā.

Galda spēles tiešsaistes versija ir pieejama ŠEIT >

MĀCĪBU MODUĻI 11-13 g.v.

Mērķis: 8 nozīmīgu medijpratības un digitālās pratības tēmu izpratnes veicināšanai.

Tēmu apguves secību varat izvēlēties, atbilstoši plānotajam mācību saturam un sasniedzamajiem rezultātiem.

Mācību moduļi ŠEIT>

Mācību moduļos ietvertie stāsti (izdrukāšanai) ŠEIT>
Mācību moduļu uzdevumu atbildes (izdrukāšanai) ŠEIT>

KATRS MODULIS IETVER:

Situatīvu tekstu, kas apraksta moduļa tēmai atbilstošu problēmsituāciju. Nozīmīgi – aprakstītas ir reālas dzīves situācijas (varoņu vārdi ir mainīti);
Sadaļu “Parunāsim!”, kas ietver piecus diskusijas jautājumus par moduļa tēmu;
Burtu režģi, kurā jāatrod pieci ar moduļa tēmu saistīti jēdzieni, atslēgas vārdi;
Uzdevumu, kurā burtu režģī atrastie jēdzieni un atslēgas vārdi jāsavieno ar atbilstošu skaidrojumu;
Uzdevumu, kurā no teikumu daļām ir jāizveido apgalvojumi, kas nostiprina tēmas izpratni;
Zināšanu, attieksmes un rīcības pārbaudes TESTU ar iegūto rezultātu skaidrojumu.

MĀCĪBU MODUĻI 14- 17 g.v.

Mērķis: 8 nozīmīgu medijpratības un digitālās pratības tēmu izpratnes veicināšanai.

Mācību moduļi ŠEIT>
Mācību moduļos ietvertie stāsti (izdrukāšanai) ŠEIT>
Mācību moduļu uzdevumu atbildes (izdrukāšanai) ŠEIT>

KATRS MODULIS IETVER:

Izziņas informāciju un ierosmi tēmas nozīmības apziņai, iepazīšanos ar svarīgiem jēdzieniem un faktiem;
Tēzes sarunai klasē, aktualizējot skolēnu esošās zināšanas un pieredzi tēmā;
Apgalvojumu ar trim komentāriem. Izvēloties saviem uzskatiem un attieksmei atbilstošāko komentāru, automātiski tiek ģenerēta atšķirīga aprakstītās situācijas notikumu gaita;
Pēc komentāra izvēles ģenerētu vienu situatīvu tekstu, kas apraksta moduļa tēmai atbilstošu problēmsituāciju. Divas pārējās situācijas skolēns varēs iepazīt vēlāk;
10 faktorus, kas ietekmē konkrētās situācijas notikumu gaitu un rezultātu. Skolēnu uzdevums ir sarindot dotos faktorus svarīguma secībā;
3 salīdzināmus situatīvus tekstus ar atšķirīgām situācijas notikuma gaitām un rezultātiem;
Spēli ar 10 tēmai nozīmīgiem jēdzieniem izpratnes nostiprināšanai;
Uzdevumu, kurā no teikumu daļām ir jāizveido astoņi teikumi;
Zināšanu pārbaudes TESTU ar trim atbilžu variantiem katram jautājumam.

MĀCĪŠANĀS MENU 11-17 g.v.

Mērķis: sekmēt pašvadītu mācīšanos, veidotu personiskāku un individuālāku mācību procesu.

Mācīšanās MENU ŠEIT >

Skolēni izvēlas piemērotāko uzdevumu, kas ļauj sasniegt izvirzīto mērķi, atbilstoši katra skolēna vajadzībām, raksturīgajam mācīšanās stilam, laika limitam u.c. faktoriem.

Elastīga mācību metode, kā iesaistīt skolēnus, un to var pielāgot dažādām klases vidēm.
Rada asociācijas ar kafejnīcas ēdienkarti, tāpēc uzdevumi ir grupēti: uzkodas, salāti, zupas, pamatēdiens deserts un atspirdzinoši dzērieni.

MĀCĪŠANĀS MENU ĒDIENKARTE
Izvēlēties vienu ēdienu no katras grupas, vai arī noteikt divu vai trīs ēdienu izvēli no katras grupas. Katrā kategorijā skolēniem tiek piedāvātas trīs izvēles, kā arī katras kategorijas uzdevumi paredz atšķirīgu izpildes laiku un sekmē konkrētu prasmju stiprināšanu.

Uzkodas – īsi ievaduzdevumi tēmā, kas sekmē savas pieredzes, līdzšinējo zināšanu, izpratnes, uzskatu aktualizēšanu. Uzdevuma veikšanai nepieciešamas ne vairāk kā 5 minūtes.
Salāti – uzdevumi, kas mudina detalizētāk izzināt un analizēt tēmu, gan no teorētiskās, gan praktiskās puses. Uzdevuma veikšanai nepieciešamas 20 minūtes.
Zupas – uzdevumi, kas mudina viedokļu apmaiņu par konkrēto tēmu, stiprina komunikācijas prasmes, prasmi formulēt savu viedokli, uzklausīt cita teikto. Uzdevuma veikšanai nepieciešamas 20–40 minūtes.
Pamatēdiens – radoši uzdevumi, kas sekmē dziļāku tēmas izziņu, radot jaunu informāciju, balstot savu viedokli datos. Uzdevuma veikšanas laiks – sākot no 60 minūtēm līdz vairākām dienām.
Deserts – uzdevumi, kas mudina kultūras vidē saskatīt dažādus veidus, kā par konkrēto tēmu tiek stāstīti stāsti, dziesmas, mākslas objekti u.c. Uzdevuma veikšanas laiks – sākot no 60 minūtēm līdz vairākām dienām.
Atspirdzinošie dzērieni – īsi noslēdzošie uzdevumi, kas nodrošina atgriezenisko saiti, mudina formulēt skolēna personīgo ieguvumu, izmaiņas uzskatos.

Tēma: Mācību moduļi

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2024