Informatīvais izdevums “Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem”

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra paspārnē tapis un brīvpieejā publicēts jauns medijpratības veicināšanas atbalsta materiāls bibliotēkām: “Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem”. Izdevums veidots kā “vienas pieturas” materiāls gan interesentiem bez būtiskām medijpratības priekšzināšanām, gan tiem speciālistiem, kas ar medijpratību bibliotēkās strādā jau ilgstoši. Vienlaikus jaunais izdevums papildina Bibliotēku attīstības centra jau iepriekš sagatavotos medijpratības izdevumus, kas gadu gaitā spējuši pierādīt sevi kā noderīgi palīgmateriāli Latvijas bibliotēkām.

“Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem” izstrādāts kā praktisks un pārskatāms ceļvedis bibliotēku speciālistiem, kuri vēlas padziļināt izpratni par medijpratību un iekļaut to savā ikdienas darbā ar dažādām auditorijām. Mūsdienu dinamiskajā informācijas vidē medijpratība kļuvusi par būtisku 21. gadsimta caurviju kompetenci – prasmi, kas palīdz ne tikai orientēties pieejamās informācijas daudzveidībā, bet arī stiprināt sabiedrības noturību pret maldinošu saturu, manipulāciju un tehnoloģiju radītiem riskiem. Izdevumā apkopotas teorētiskās zināšanas, praktiski rīki un piemēri, kā arī plašs noderīgu resursu klāsts, līdz ar to tas būs saistošs ne vien bibliotēku speciālistiem, bet ikvienam interesentam.

Materiāls “Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem” tapis ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu. Par izdevuma saturu atbild Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs. Materiāla autori ir Zane Steprāne, Pļaviņu bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja un aktīva medijpratības praktiķe, kā arī Emīls Rotgalvis, LNB medijpratības nozares eksperts. Materiāla literārā redaktore – Andžela Berķe, dizains/makets – Jānis Vēvers.

Tēma: Medijpratība

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Zane Steprāne

Gads: 2026

• Mirkļbirkas:
• Atmiņas institūcijas
• Bibliotēka
• Digitāls
• Informācijas burbuļi
• Informācijas pratība
• Izglītība
• Kritiskā domāšana
• Medijpratība

Buklets “Atmiņas institūcijas un medijpratība”

Šis izdevums, kas iznācis IREX Baltijas Medijpratības programmas Latvijas Universitātē ietvaros, vispirmām kārtām ir adresēts atmiņas institūciju krājumu lietotājiem, tostarp studentiem un skolēniem. Bukletā aplūkotas vairākas mūsdienu atmiņu institūciju darbības sfēras, aktualitātes un izaicinājumi: digitalizācija, medijpratība, krīzes ietekme. Ievaddaļā tiek piedāvāts arī vairāku jēdzienu, kas tiek izmantoti izdevumā, skaidrojums. Izdevumā tiek sniegti Latvijas atmiņas institūciju darba labās prakses piemēri, kas ir tikai niecīga daļa no to veikuma.

Profesores Vitas Zelčes veidoto pārskatu papildina Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra medijpratības nozares eksperta Emīla Rotgalvja, Latvijas Nacionālā arhīva direktores Māras Sprūdžas un Latvijas Okupācijas muzeja izglītības nodaļas vadītājas Ingunas Roles veidotie pieredzes stāsti par to, kā viņu pārstāvētās atmiņas institūcijas praktiski piedalās sabiedrības medijpratības sekmēšanā.

Bukleta autore Vita Zelče uzskata, ka ir “jāuzteic atmiņas institūciju devums medijpratības, kas pieder pie mūslaiku svarīgākajām cilvēka pratībām, jomas kopšanā. To galvenie instrumenti ir krātuvēs esošā satura iespējami plaša piedāvāšana ne vien analogajā, bet arī digitālajai formātā, kas ļauj ievērojami paplašināt auditoriju un atvieglot tā lietošanu. Arī bibliotēkas, arhīvi un muzeji piedāvā vērtīgu publisko pasākumu klāstu, kas sekmē medijpratības iedzīvināšanu sabiedrības un indivīdu dzīvē. Informācijpratība un medijpratība sekmē arī jēgpilnāku kolektīvās atmiņas funkcionēšanu sabiedrībā, tajā iesakņojušos mītu izklīšanu un aizspriedumu mazināšanos, kā arī racionālas un eiropeiskās vērtībās balstītas nacionālās atmiņas un vēstures veidošanu”.

V. Zelče arī piebilst, ka šī ir perspektīva un ļoti vajadzīga tēma, lai izprastu atmiņas institūciju lomu sabiedrībā un to glabātā kultūras mantojuma ilgtspējas nodrošināšanā. Viņa ar nožēlu atzīst, ka daudzas svarīgas un aktuālas tēmas ir palikušas ārpus šī bukleta ietvariem, piemēram, par digitālo humanitāro un sociālo zinātņu izveidošanos un attīstību Latvijā, par LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta darbību daudzveidīgu digitālo datubāzu veidošanā, par vēstures mākslas un novadpētniecības muzeju krājumu digitalizāciju un to publisko apriti.

Muzeji, bibliotēkas un arhīvi ir civilizācijas kultūras atmiņas ilglaicīgie glabātāji, kas sava laika sabiedrībai piedāvā dažāda veida iespējas lietot savus krājumus. Pēdējos gados aizvien biežāk līdzās šo krātuvju tradicionālajiem apzīmējumiem tiek lietots termins “atmiņas institūcija”, kura ieviešanos ir sekmējusi digitalizācija. Tas paplašina muzeju, bibliotēku, arhīvu daudzveidīgās darbības raksturojumu, mazinot robežas starp to sfērām, akcentējot kopdarbību un digitālo platformu, un tiešsaistes lomu.

Tēma: Medijpratība un atmiņas institūcijas

Autors: Vita Zelče

Gads: 2023

• Mirkļbirkas:
• Medijpratība
• Atmiņas institūcijas
• Arhīvs