Jauktā tipa nodarbības skolotājiem, nevalstisko organizāciju darbiniekiem un citiem interesentiem par propagandu par karu Ukrainā, lai izglītotu skolēnus vidusskolas posmā. Šie stundu plāni papildina deviņas VeryVerified.eu medijpratības nodarbības.
Kādi ir visbiežāk izmantotie maldinošie stāstījumi Krievijas karā pret Ukrainu? Kādas propagandas metodes lieto visbiežāk? Ko var darīt katrs no mums, lai no maldiem sargātu sevi un līdzcilvēkus? Pirmā nodarbības daļa veltīta propagandai, kas vērsta uz Rietumvalstīm, bet otrā – Ukrainas iedzīvotāju šķelšanu.
Nodarbība veidota sadarbība ar IREX Ukrainas medijpratības programmu ar ASV vēstniecības Latvijā atbilstu.
Autors: IREX
Gads: 2023
Lai veicinātu sabiedrības noturību pret dezinformāciju, Valsts kanceleja 2023. gada oktobrī uzsāka ilgtermiņa komunikācijas projektu “Melns uz balta” un atklāja vienotu platformu ziņošanai par dezinformācijas gadījumiem. Vietnē www.melnsuzbalta.lv vienuviet rodama aktuāla informācija par dezinformāciju, tās atpazīšanu, kā arī katra cilvēka ieteicamo rīcību, sastopoties ar manipulatīvām metodēm informatīvajā telpā.
Vienlaikus vietnē ir izveidota iespēja ziņot par dezinformāciju un cita veida manipulāciju gadījumiem, tādējādi visiem kopā – iedzīvotājiem un valsts pārvaldei – veidojot drošāku un uzticamāku informatīvo telpu Latvijā.
Projekta ietvaros izveidota podkāstu jeb raidierakstu sērija “Melns uz balta”, kas sniedz klausītājiem zināšanas par biežāk lietotajām manipulācijas metodēm, kā tās pazīt, kā vērsties pret tām un kur meklēt palīdzību, ja vēlas ziņot par aizdomīgām darbībām sociālo mediju platformās. Epizodes tiek publicētas reizi nedēļā, un tās var atrast projekta tīmekļvietnē, kā arī YouTube, Spotify un citās populārākajās satura straumēšanas vietnēs.
Līdzās raidierakstiem projekta tīmekļvietnē pieejama rokasgrāmata cīņai pret dezinformāciju, raksti par aktualitātēm, kā arī pamācību video sērija “Melu mednieki” ar Montu Zaumani no populārā Instagram profila @montatalkssecurity. Jebkurš var nākt valstij palīgā aizsargāt informatīvo telpu, nostiprinot savas prasmes manipulāciju atpazīšanā un ziņojot Valsts kancelejas stratēģiskās komunikācijas komandai par aizdomīgu informāciju.
Projekta “Melns uz balta” aktīvais komunikācijas posms ilgst no 2023. gada 26. oktobra līdz 15. decembrim, un uzsvars šajā laikā ir uz digitālo komunikāciju, tostarp sociālajajiem medijiem Instagram, Facebook, Youtube. Tomēr jaunu saturu izveidotajās vietnēs un kanālos Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments publicēs arī pēc projekta aktīvā posma.
Tēma: Sabiedrības medijpratība un noturība pret dezinformāciju
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2023
“Ar viedumu medijpratībā” ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra 2022. gada vasarā īstenots pilotprojekts. Tas ietvēra tikšanās ar senioru kopienām Latvijas reģionu bibliotēkās, kurās piedalījās bibliotekāri un vietējo mediju pārstāvji. Diskusijas ar senioriem par viņiem svarīgiem medijpratības jautājumiem – viltus ziņām, krāpniecības mēģinājumiem, augošo digitālo plaisu – parādīja, ka par šiem tematiem jārunā vairāk un plašāk. Savukārt bibliotekāru iesaiste projektā ļāva atrast tos bibliotēku un senioru kopienas saskares punktus, kuros nākotnē nepieciešams ieguldīt lielāku darbu gados vecāko ļaužu medijpratības stiprināšanā. Tikšanās kopskaitā apmeklēja 74 dalībnieki, un tās kalpoja gan par iedvesmas avotu, gan praktisku pamatu šī izdevuma tapšanai.
Tāpat kā pilotprojekta arī izdevuma “Ar viedumu medijpratībā” mērķauditorija ir bibliotekāri un seniori, bet mērķis – informēt ne tikai viņus, bet ikvienu interesentu par medijpratības nozīmi senioru ikdienā, kā arī akcentēt bibliotēku lomu šīs prasmes veicināšanā, sniedzot praktiskus ieteikumus darbam. Izdevums dod ieskatu medijpratības pamatjautājumos, informē par jau paveikto Latvijas senioru medijpratības veicināšanā, kā arī piedāvā idejas nodarbībām un noderīgu interneta resursu sarakstu.
Izdevuma autori: Emīls Rotgalvis, LNB medijpratības nozares eksperts, Endija Pirante, maģistra darba “Rīgas plānošanas reģiona senioru medijpratība kibernoziedznieku komunikācijas izvērtēšanā” autore, Ilona Bērziņa, Latvijas Senioru kopienu apvienības informācijas speciāliste. Literārā redaktore: Jolanta Treile. Dizains/makets: Jānis Vēvers. Par izdevumu atbild LNB Bibliotēku attīstības centrs
Materiāls tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu.
Tēma: Bibliotēkas; Seniori
Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Gads: 2023
2023. gada 27. februārī no pulksten 10.00 līdz pulksten 13.30 platformā Zoom norisinājās LNB Bibliotēku attīstības centra ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu rīkots tīmekļseminārs “Finanšu pratība, medijpratība un bibliotēkas”. Tīmekļsemināra mērķis ir sniegt Latvijas bibliotekāriem aktuālu un objektīvu informāciju par Latvijas un starptautisko ekonomisko situāciju, Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību un veidiem tās uzlabošanai. Skatīt finanšu pratību saistībā ar medijpratību, tādējādi veicinot bibliotekāru kompetenci darbā ar bibliotēku apmeklētājiem un lasītājiem šo prasmju pilnveidē.
Seminārā piedalījās: Zane Vāgnere, KM Valsts sekretāra vietniece starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Ansis Klintsons, Raidījumu vadītājs Angelīna Muste, Latvijas Bankas Komunikācijas un finanšu pratības pārvaldes Zināšanu centra speciāliste Egils Stūrmanis, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.lv attīstības projektu vadītājs Jeļena Budanceva, Ekonomikas un kultūras augstskolas docente, socioloģe Alina Zela, Personīgo finanšu mentore, apmācību vadītāja, #CeļāUzFinansiāloNeatkarību idejas autore.
Tēma: Finanšu pratība
Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Gads: 2023
2023. gada 28. novembrī Zoom platformā notika tīmekļseminārs “Jaunieši un sociālie mediji: kā gudri patērēt un radīt”. Tā mērķis bija bibliotekārus, pedagogus un citus darbā ar jaunatni iesaistītos interesentus iepazīstināt ar jauniešiem aktuālo tiešsaistes vidē – aktuālajiem sociālajiem tīkliem, tiešsaistes aktivitātēm un to, kas jauniešus mudina pavadīt brīvo laiku tiešsaistes vidē. Kopīgi ar pieaicinātajiem lektoriem šķetināt, kā jēgpilni radīt tiešsaistes saturu, kā interneta vide ietekmē jauniešu mentālo veselību un kā izmantot sociālo tīklu platformas jaunatnes medijpratības veicināšanai.
Seminārā piedalījās Sociālo mediju un digitālās vides pētniece Līva Kalnača, Multimākslinieks un satura radītājs Artūrs Jenots un Bērnu un pusaudžu resursu centra sadarbības projektu vadītāja Romija Krēziņa.
Semināru rīkoja LNB Bibliotēku attīstības centrs ar Kultūras ministrijas atbalstu.
Tēma: Jaunieši
Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Gads: 2023
Šis izdevums, kas iznācis IREX Baltijas Medijpratības programmas Latvijas Universitātē ietvaros, vispirmām kārtām ir adresēts atmiņas institūciju krājumu lietotājiem, tostarp studentiem un skolēniem. Bukletā aplūkotas vairākas mūsdienu atmiņu institūciju darbības sfēras, aktualitātes un izaicinājumi: digitalizācija, medijpratība, krīzes ietekme. Ievaddaļā tiek piedāvāts arī vairāku jēdzienu, kas tiek izmantoti izdevumā, skaidrojums. Izdevumā tiek sniegti Latvijas atmiņas institūciju darba labās prakses piemēri, kas ir tikai niecīga daļa no to veikuma.
Profesores Vitas Zelčes veidoto pārskatu papildina Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra medijpratības nozares eksperta Emīla Rotgalvja, Latvijas Nacionālā arhīva direktores Māras Sprūdžas un Latvijas Okupācijas muzeja izglītības nodaļas vadītājas Ingunas Roles veidotie pieredzes stāsti par to, kā viņu pārstāvētās atmiņas institūcijas praktiski piedalās sabiedrības medijpratības sekmēšanā.
Bukleta autore Vita Zelče uzskata, ka ir “jāuzteic atmiņas institūciju devums medijpratības, kas pieder pie mūslaiku svarīgākajām cilvēka pratībām, jomas kopšanā. To galvenie instrumenti ir krātuvēs esošā satura iespējami plaša piedāvāšana ne vien analogajā, bet arī digitālajai formātā, kas ļauj ievērojami paplašināt auditoriju un atvieglot tā lietošanu. Arī bibliotēkas, arhīvi un muzeji piedāvā vērtīgu publisko pasākumu klāstu, kas sekmē medijpratības iedzīvināšanu sabiedrības un indivīdu dzīvē. Informācijpratība un medijpratība sekmē arī jēgpilnāku kolektīvās atmiņas funkcionēšanu sabiedrībā, tajā iesakņojušos mītu izklīšanu un aizspriedumu mazināšanos, kā arī racionālas un eiropeiskās vērtībās balstītas nacionālās atmiņas un vēstures veidošanu”.
V. Zelče arī piebilst, ka šī ir perspektīva un ļoti vajadzīga tēma, lai izprastu atmiņas institūciju lomu sabiedrībā un to glabātā kultūras mantojuma ilgtspējas nodrošināšanā. Viņa ar nožēlu atzīst, ka daudzas svarīgas un aktuālas tēmas ir palikušas ārpus šī bukleta ietvariem, piemēram, par digitālo humanitāro un sociālo zinātņu izveidošanos un attīstību Latvijā, par LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta darbību daudzveidīgu digitālo datubāzu veidošanā, par vēstures mākslas un novadpētniecības muzeju krājumu digitalizāciju un to publisko apriti.
Muzeji, bibliotēkas un arhīvi ir civilizācijas kultūras atmiņas ilglaicīgie glabātāji, kas sava laika sabiedrībai piedāvā dažāda veida iespējas lietot savus krājumus. Pēdējos gados aizvien biežāk līdzās šo krātuvju tradicionālajiem apzīmējumiem tiek lietots termins “atmiņas institūcija”, kura ieviešanos ir sekmējusi digitalizācija. Tas paplašina muzeju, bibliotēku, arhīvu daudzveidīgās darbības raksturojumu, mazinot robežas starp to sfērām, akcentējot kopdarbību un digitālo platformu, un tiešsaistes lomu.
Tēma: Medijpratība un atmiņas institūcijas
Autors: Vita Zelče
Gads: 2023
E-kurss “Kritiskā domāšana” būs īpaši noderīgs visiem, kuri māca kritisko domāšanu un medijpratību. Katra apskatītā tēma ir papildināta ar attēliem, video, infografikiem un praktiskiem uzdevumiem, kuri ļauj viegli nodemonstrēt apskatīto tēmu citiem.
Kursa saturu veido trīs moduļi. Pirmais modulis pievēršas informācijai digitālajā pasaulē, kurā visi dzīvojam. Tajā tiek skaidrots, kādēļ šokējoši, sensacionāli un sagrozīti stāsti izplatīsies daudz labāk nekā fakti un stāsts “viss ir kārtībā”. Otrā sadaļa pievēršas domāšanas kļūdām, kas piemīt mums visiem, un skaidro, kā muļķību pārdevēji izmanto mūsu psiholoģiju un loģikas kļūdas, lai mūs apmuļķotu. Trešais modulis pievēršas dažādiem manipulācijas paņēmieniem un tam, kā tos atpazīt.
Kurss pieejams latviski, lietuviski, igauniski, krieviski un angliski.
Autors: SkeptiCafe
Gads: 2023
Eiropas Savienības dalībvalstis ir ziņojušas par valsts pasākumiem, lai veicinātu un attīstītu medijpratības prasmes.
Kā daļu no pienākuma, kas izriet no Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (33.a panta 2. punkts), dalībvalstīm ir regulāri jāiesniedz Komisijai ziņojums, kurā izklāstīti pasākumi plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanai un attīstībai. Komisija ir izdevusi pamatnostādnes par šādu ziņojumu darbības jomu, kuras pieejamas šeit: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/media-literacy-guidelines.
Valstu ziņojumu kopumu, kas aptver 2020.–2022. gada periodu pieejams šeit: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/national-reports-application-audiovisual-media-services-directive-2020-2022.
Autors: Eiropas Komisija
Gads: 2023
Based on analysis conducted in six selected countries, this policy brief highlights current developments in the field of media literacy and suggests further developing of media literacy infrastructure to increase cognitive resilience and forms five prospects: media literacy as a matter of security and multi-field cooperation; media literacy in cognitive warfare – monitoring and alert system; media literacy actors as a collective cognitive immunity system; revising the role of the journalistic community; future oriented media literacy – complexity and connectivity.
This publication is co-sponsored by the North Atlantic Treaty Organisation. Its contents are the sole responsibility of the authors and do not necessarily reflect the views of the supporting institutions or their partners.
Tēma: Media Literacy
Autors: Baltijas Mediju izcilības centrs
Gads: 2022
Mediji ir viens no sabiedrības medijpratības veicināšanas stūrakmeņiem līdztekus formālajai un neformālajai izglītībai, ģimenei un citiem. Arī Latvijā veikti pētījumi rāda, ka liela daļa iedzīvotāju izglītošanu medijpratībā sagaida no medijiem, taču kopumā ar to nesokas tik veiksmīgi.
Kādas ir lielākās problēmas mediju praksē, īstenojot medijpratībā izglītojošus projektus? Vai un kā mediju veidotie medijpratības projekti patlaban tiek atbalstīti Mediju atbalsta fondā? Kāpēc daļa mediju nevēlas veidot medijpratībā izglītojošus projektus? Vai problēma slēpjas žurnālistu apmācību vai medijpratības ekspertu trūkumā, vai tomēr ir nepieciešams lielāks finansiāls atbalsts no valsts? Kā pāriet nākamajā līmenī – tālāk par vienkāršotajām publikācijām un sižetiem “5 pazīmes viltus ziņu atpazīšanai”?
Diskusijas laikā tika meklētas atbildes uz šiem jautājumiem, lai pietuvotos risinājumam, ko darīt, lai mediji Latvijā kļūtu par spēcīgākiem medijpratības vēstnešiem.
Sarunā piedalījās:
Moderators – raidījumu vadītājs Ansis Klintsons.
Diskusiju organizēja IREX Baltijas Medijpratības programma Latvijas Universitātē.
Tēma: Medijpratības projekti medijos
Autors: Latvijas Universitāte Sociālo zinātņu fakultāte
Gads: 2022
“Ziņderis”, kura nosaukumā ietverta vārdu spēle “ziņas” un “derība”, ir jauna medijpratības veicināšanas lietotne mobilajos telefonos, kas jauniešiem un sirdī jaunajiem līdz 99 gadu vecumam piedāvā atlasīt dažādu valstu mediju ziņas, lai veicinātu medijpratību un kritisko domāšanu.
Līdzīgi kā populārajā iepazīšanās spēlē Tinder tiek meklētas virtuālās saderības, šeit varēs meklēt atbilstošas saderības ar ziņu patiesumu, izglītojot, izklaidējot un izmantojot spēli kā mācību materiālu skolēniem, studentiem, senioriem, kā arī ikvienam interesentam.
Tēma: Dezinformācija
Autors: Rīgas Stradiņa universitāte
Gads: 2022
SkeptiCafe mājas lapā pieejami infografikas un attēli par kritisko domāšanu, domāšanas un loģikas kļūdām, kā arī dažādi muļķību atpazīšanas komplekti. Šos materiālus ko var izmantot lekcijās un nodarbībās, lai efektīvi skaidrotu šīs tēmas ar vizuāliem palīgiem.
Autors: SkeptiCafe
Gads: 2022
Informācijas pārbagātības laikos viena no nozīmīgākajām prasmēm ir medijpratība. Bet kas konkrēti slēpjas aiz šī vārda, kādus aspektus tas sevī ietver? Projekta “[Multi]medijpratība” dalībnieki, skolēni no Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Kuldīgas un Valmieras, no 2022. gada maija līdz decembrim pievērsās šiem jautājumiem un izveidoja uzskatāmus video par piecām medijpratības apakštēmām. Ieskatieties!
Tēma: Medijpratība; Jaunieši
Autors: Gētes institūts Rīgā, Latvijas Nacionālā bibliotēka
Gads: 2022
Medijpratība ir kļuvusi par svarīgu kompetenci ikdienā, iedzīvotājiem pieņemot gan pilsoniskus, gan individuālus lēmumus. Kādi ir Latvijas izaicinājumi medijpratības veicināšanas jomā? Vai būtu nepieciešama medijpratības stratēģija valstiskā mērogā? Kādas ir nepieciešamās darbības? Kādi rīcības virzieni būtu jānosaka kā prioritāri?
Runātāji:
Dace Melbārde, Eiropas Parlamenta deputāte, bijusī Latvijas kultūras ministre;
Aiga Grišāne, Eiropas Parlamenta deputātes Daces Melbārdes palīdze, bijusī Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja;
Vita Anda Tērauda, Saeimas deputāte, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja;
Arvils Ašeradens, Saeimas deputāts, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs;
Jānis Lielpēteris, Kultūras ministra padomnieks mediju jautājumos.
Tēma: Medijpratība
Autors: NEPLP
Gads: 2021
