Skip to main content
Izvēlētās birkas:

Tīmekļseminārs “Jaunieši un sociālie mediji: kā gudri patērēt un radīt”

2023. gada 28. novembrī Zoom platformā notika tīmekļseminārs “Jaunieši un sociālie mediji: kā gudri patērēt un radīt”. Tā mērķis bija bibliotekārus, pedagogus un citus darbā ar jaunatni iesaistītos interesentus iepazīstināt ar jauniešiem aktuālo tiešsaistes vidē – aktuālajiem sociālajiem tīkliem, tiešsaistes aktivitātēm un to, kas jauniešus mudina pavadīt brīvo laiku tiešsaistes vidē. Kopīgi ar pieaicinātajiem lektoriem šķetināt, kā jēgpilni radīt tiešsaistes saturu, kā interneta vide ietekmē jauniešu mentālo veselību un kā izmantot sociālo tīklu platformas jaunatnes medijpratības veicināšanai.

Seminārā piedalījās Sociālo mediju un digitālās vides pētniece Līva Kalnača, Multimākslinieks un satura radītājs Artūrs Jenots un Bērnu un pusaudžu resursu centra sadarbības projektu vadītāja Romija Krēziņa.

Semināru rīkoja LNB Bibliotēku attīstības centrs ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Tēma: Jaunieši

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2023

Buklets “Atmiņas institūcijas un medijpratība”

Šis izdevums, kas iznācis IREX Baltijas Medijpratības programmas Latvijas Universitātē ietvaros, vispirmām kārtām ir adresēts atmiņas institūciju krājumu lietotājiem, tostarp studentiem un skolēniem. Bukletā aplūkotas vairākas mūsdienu atmiņu institūciju darbības sfēras, aktualitātes un izaicinājumi: digitalizācija, medijpratība, krīzes ietekme. Ievaddaļā tiek piedāvāts arī vairāku jēdzienu, kas tiek izmantoti izdevumā, skaidrojums. Izdevumā tiek sniegti Latvijas atmiņas institūciju darba labās prakses piemēri, kas ir tikai niecīga daļa no to veikuma.

Profesores Vitas Zelčes veidoto pārskatu papildina Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra medijpratības nozares eksperta Emīla Rotgalvja, Latvijas Nacionālā arhīva direktores Māras Sprūdžas un Latvijas Okupācijas muzeja izglītības nodaļas vadītājas Ingunas Roles veidotie pieredzes stāsti par to, kā viņu pārstāvētās atmiņas institūcijas praktiski piedalās sabiedrības medijpratības sekmēšanā.

Bukleta autore Vita Zelče uzskata, ka ir “jāuzteic atmiņas institūciju devums medijpratības, kas pieder pie mūslaiku svarīgākajām cilvēka pratībām, jomas kopšanā. To galvenie instrumenti ir krātuvēs esošā satura iespējami plaša piedāvāšana ne vien analogajā, bet arī digitālajai formātā, kas ļauj ievērojami paplašināt auditoriju un atvieglot tā lietošanu. Arī bibliotēkas, arhīvi un muzeji piedāvā vērtīgu publisko pasākumu klāstu, kas sekmē medijpratības iedzīvināšanu sabiedrības un indivīdu dzīvē. Informācijpratība un medijpratība sekmē arī jēgpilnāku kolektīvās atmiņas funkcionēšanu sabiedrībā, tajā iesakņojušos mītu izklīšanu un aizspriedumu mazināšanos, kā arī racionālas un eiropeiskās vērtībās balstītas nacionālās atmiņas un vēstures veidošanu”.

V. Zelče arī piebilst, ka šī ir perspektīva un ļoti vajadzīga tēma, lai izprastu atmiņas institūciju lomu sabiedrībā un to glabātā kultūras mantojuma ilgtspējas nodrošināšanā. Viņa ar nožēlu atzīst, ka daudzas svarīgas un aktuālas tēmas ir palikušas ārpus šī bukleta ietvariem, piemēram, par digitālo humanitāro un sociālo zinātņu izveidošanos un attīstību Latvijā, par LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta darbību daudzveidīgu digitālo datubāzu veidošanā, par vēstures mākslas un novadpētniecības muzeju krājumu digitalizāciju un to publisko apriti.

Muzeji, bibliotēkas un arhīvi ir civilizācijas kultūras atmiņas ilglaicīgie glabātāji, kas sava laika sabiedrībai piedāvā dažāda veida iespējas lietot savus krājumus. Pēdējos gados aizvien biežāk līdzās šo krātuvju tradicionālajiem apzīmējumiem tiek lietots termins “atmiņas institūcija”, kura ieviešanos ir sekmējusi digitalizācija. Tas paplašina muzeju, bibliotēku, arhīvu daudzveidīgās darbības raksturojumu, mazinot robežas starp to sfērām, akcentējot kopdarbību un digitālo platformu, un tiešsaistes lomu.

Tēma: Medijpratība un atmiņas institūcijas

Autors: Vita Zelče

Gads: 2023

E-kurss “Kritiskā domāšana”

E-kurss “Kritiskā domāšana” būs īpaši noderīgs visiem, kuri māca kritisko domāšanu un medijpratību. Katra apskatītā tēma ir papildināta ar attēliem, video, infografikiem un praktiskiem uzdevumiem, kuri ļauj viegli nodemonstrēt apskatīto tēmu citiem.

Kursa saturu veido trīs moduļi. Pirmais modulis pievēršas informācijai digitālajā pasaulē, kurā visi dzīvojam. Tajā tiek skaidrots, kādēļ šokējoši, sensacionāli un sagrozīti stāsti izplatīsies daudz labāk nekā fakti un stāsts “viss ir kārtībā”. Otrā sadaļa pievēršas domāšanas kļūdām, kas piemīt mums visiem, un skaidro, kā muļķību pārdevēji izmanto mūsu psiholoģiju un loģikas kļūdas, lai mūs apmuļķotu. Trešais modulis pievēršas dažādiem manipulācijas paņēmieniem un tam, kā tos atpazīt.

Kurss pieejams latviski, lietuviski, igauniski, krieviski un angliski.

Autors: SkeptiCafe

Gads: 2023

Valstu ziņojumi par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas piemērošanu 2020.–2022.

Eiropas Savienības dalībvalstis ir ziņojušas par valsts pasākumiem, lai veicinātu un attīstītu medijpratības prasmes.

Kā daļu no pienākuma, kas izriet no Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (33.a panta 2. punkts), dalībvalstīm ir regulāri jāiesniedz Komisijai ziņojums, kurā izklāstīti pasākumi plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanai un attīstībai. Komisija ir izdevusi pamatnostādnes par šādu ziņojumu darbības jomu, kuras pieejamas šeit: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/media-literacy-guidelines.

Valstu ziņojumu kopumu, kas aptver 2020.–2022. gada periodu pieejams šeit: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/national-reports-application-audiovisual-media-services-directive-2020-2022.

Autors: Eiropas Komisija

Gads: 2023

With Media Literacy Towards Cognitive Resilience

Based on analysis conducted in six selected countries, this policy brief highlights current developments in the field of media literacy and suggests further developing of media literacy infrastructure to increase cognitive resilience and forms five prospects: media literacy as a matter of security and multi-field cooperation; media literacy in cognitive warfare – monitoring and alert system; media literacy actors as a collective cognitive immunity system; revising the role of the journalistic community; future oriented media literacy – complexity and connectivity.

This publication is co-sponsored by the North Atlantic Treaty Organisation. Its contents are the sole responsibility of the authors and do not necessarily reflect the views of the supporting institutions or their partners.

Tēma: Media Literacy

Autors: Baltijas Mediju izcilības centrs

Gads: 2022

Diskusija “Kā sekmēt medijpratību ar Latvijas mediju starpniecību?”

2022. gada 29. novembrī ZOOM platformā notika diskusija par Latvijas mediju lomu, šķēršļiem un iespējām medijpratības veicināšanā.

Mediji ir viens no sabiedrības medijpratības veicināšanas stūrakmeņiem līdztekus formālajai un neformālajai izglītībai, ģimenei un citiem. Arī Latvijā veikti pētījumi rāda, ka liela daļa iedzīvotāju izglītošanu medijpratībā sagaida no medijiem, taču kopumā ar to nesokas tik veiksmīgi.

Kādas ir lielākās problēmas mediju praksē, īstenojot medijpratībā izglītojošus projektus? Vai un kā mediju veidotie medijpratības projekti patlaban tiek atbalstīti Mediju atbalsta fondā? Kāpēc daļa mediju nevēlas veidot medijpratībā izglītojošus projektus? Vai problēma slēpjas žurnālistu apmācību vai medijpratības ekspertu trūkumā, vai tomēr ir nepieciešams lielāks finansiāls atbalsts no valsts? Kā pāriet nākamajā līmenī – tālāk par vienkāršotajām publikācijām un sižetiem “5 pazīmes viltus ziņu atpazīšanai”?

Diskusijas laikā tika meklētas atbildes uz šiem jautājumiem, lai pietuvotos risinājumam, ko darīt, lai mediji Latvijā kļūtu par spēcīgākiem medijpratības vēstnešiem.

Sarunā piedalījās:

  • Medijpratības eksperte, IREX Baltijas Medijpratības programmas Latvijas Universitātē vadītāja Dr.sc.comm. Klinta Ločmele
  • Žurnāla “IR” žurnāliste Baiba Kļava
  • “Delfi Bizness” žurnālists, medijpratības projektu medijos veidotājs un LU Sociālo zinātņu fakultātes docētājs Raivis Vilūns
  • “Latvijas Radio” Latgales studijas vadītāja Renāte Lazdiņa
  • Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Agnese Berga

Moderators – raidījumu vadītājs Ansis Klintsons.

Diskusiju organizēja IREX Baltijas Medijpratības programma Latvijas Universitātē.

Tēma: Medijpratības projekti medijos

Autors: Latvijas Universitāte Sociālo zinātņu fakultāte

Gads: 2022

Kritiskās lasīšanas mācību spēle “Ziņderis”

“Ziņderis”, kura nosaukumā ietverta vārdu spēle “ziņas” un “derība”, ir jauna medijpratības veicināšanas lietotne mobilajos telefonos, kas jauniešiem un sirdī jaunajiem līdz 99 gadu vecumam piedāvā atlasīt dažādu valstu mediju ziņas, lai veicinātu medijpratību un kritisko domāšanu.

Līdzīgi kā populārajā iepazīšanās spēlē Tinder tiek meklētas virtuālās saderības, šeit varēs meklēt atbilstošas saderības ar ziņu patiesumu, izglītojot, izklaidējot un izmantojot spēli kā mācību materiālu skolēniem, studentiem, senioriem, kā arī ikvienam interesentam.

Tēma: Dezinformācija

Autors: Rīgas Stradiņa universitāte

Gads: 2022

Infografikas par kritisko domāšanu

SkeptiCafe mājas lapā pieejami infografikas un attēli par kritisko domāšanu, domāšanas un loģikas kļūdām, kā arī dažādi muļķību atpazīšanas komplekti. Šos materiālus ko var izmantot lekcijās un nodarbībās, lai efektīvi skaidrotu šīs tēmas ar vizuāliem palīgiem.

Autors: SkeptiCafe

Gads: 2022

Projekts [Multi]medijpratība

Informācijas pārbagātības laikos viena no nozīmīgākajām prasmēm ir medijpratība. Bet kas konkrēti slēpjas aiz šī vārda, kādus aspektus tas sevī ietver? Projekta “[Multi]medijpratība” dalībnieki, skolēni no Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Kuldīgas un Valmieras, no 2022. gada maija līdz decembrim pievērsās šiem jautājumiem un izveidoja uzskatāmus video par piecām medijpratības apakštēmām. Ieskatieties!

Tēma: Medijpratība; Jaunieši

Autors: Gētes institūts Rīgā, Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2022

Konference “Medijpratība. Ceļakartes.” Paneļdiskusija: Kā sekmēt medijpratību Latvijā?

Medijpratība ir kļuvusi par svarīgu kompetenci ikdienā, iedzīvotājiem pieņemot gan pilsoniskus, gan individuālus lēmumus. Kādi ir Latvijas izaicinājumi medijpratības veicināšanas jomā? Vai būtu nepieciešama medijpratības stratēģija valstiskā mērogā? Kādas ir nepieciešamās darbības? Kādi rīcības virzieni būtu jānosaka kā prioritāri?

Runātāji:

Dace Melbārde, Eiropas Parlamenta deputāte, bijusī Latvijas kultūras ministre;

Aiga Grišāne, Eiropas Parlamenta deputātes Daces Melbārdes palīdze, bijusī Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja;

Vita Anda Tērauda, Saeimas deputāte, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja;

Arvils Ašeradens, Saeimas deputāts, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs;

Jānis Lielpēteris, Kultūras ministra padomnieks mediju jautājumos.

Tēma: Medijpratība

Autors: NEPLP

Gads: 2021

Konference “Medijpratība. Ceļakartes.” Diskusija: Kā stratēģiski sasniegt dažādas sabiedrības grupas

Pieredzes stāsti un ekspertu viedokļi. Kā uzrunāt un efektīvi sasniegt dažādas sabiedrības grupas – jo īpaši tās, kas savā ziņā ir imūnas pret tā saukto tradicionālo mediju saturu, nelieto šo saturu vai neuzticas tam? Kādi ir iemesli? Kā sarunāties ar dažādām auditorijām par medijpratību? Kā plānot medijpratības stratēģiju, lai tās sasniegtu?

Runātāji:

Klinta Ločmele, Medijpratības eksperte, IREX Baltijas Medijpratības programmas Latvijas Universitātē vadītāja;

Solvita Denisa-Liepniece, Baltijas Mediju izcilības centra padomniece dezinformācijas jautājumos, Vidzemes Augstskolas docente un pētniece;

Zane Matesoviča, Britu Padomes pārstāvniecības Latvijā vadītāja;

Ginta Zalcmane, Latvijas Nacionālā bibliotēkas Informācijas pakalpojumu un starpbibliotēku abonementa nodaļas vadītāja;

Kaspars Rūklis, IREX Baltijas Medijpratības programmas vadītājs.

Tēma: Medijpratība

Autors: NEPLP

Gads: 2021

Konference “Medijpratība. Ceļakartes.” Gunta Sloga: Medijpratība Latvijā. Pētījuma rezultāti

Runātāja: Gunta Sloga, Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore.

Tēma: Medijpratība

Autors: NEPLP

Gads: 2021

Konference “Medijpratība. Ceļakartes.” Zane Oliņa: Medijpratība kā caurviju kompetence izglītības sistēmā

Runātāja: Zane Oliņa, mācību satura ieviešanas vadītāja Valsts izglītības satura centra īstenotajā projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030).

Tēma: Medijpratība

Autors: NEPLP

Gads: 2021

Konference “Medijpratība. Ceļakartes.” Agnese Berga: Medijpratības politika Latvijā

Runātāja: Agnese Berga, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte.

Tēma: Medijpratība

Autors: NEPLP

Gads: 2021

Konference “Medijpratība. Ceļakartes.” Marielza Oliveira: Medijpratības loma sabiedrības attīstībā

Runātāja: Marielza Oliveira, UNESCO Partnerības un darbības programmu uzraudzības, komunikācijas un informācijas sektora direktore.

Tēma: Medijpratība

Autors: NEPLP

Gads: 2021

Konference “Medijpratība. Ceļakartes.” Evaldas Rupkus: Medijpratības daudzpusība un tās loma sabiedrībā

Runātājs: Evaldas Rupkus, Deutsche Welle Akademie treneris, projektu vadītājs un autors jauniešiem mediju un informācijas pratības jomās.

Tēma: Medijpratība

Autors: NEPLP

Gads: 2021