Skip to main content
Izvēlētās birkas:

Tīmekļseminārs “Medijpratība skolās – kā mācīt un mācīties?”

LNB Bibliotēku attīstības centrs ar Kultūras ministrijas atbalstu 2024. gada 25. septembrī no pulksten 10 līdz 12.30 Zoom platformā rīkoja informatīvu tīmekļsemināru “Medijpratība skolās – kā mācīt un mācīties?”. Semināra mērķauditorija ir Latvijas skolu bibliotekāri, pedagogi, jaunatnes darbinieki, publisko bibliotēku speciālisti, kā arī citi interesenti.

Seminārā prezentēts jaunākais Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra paspārnē tapušais izdevums “Jaunieši un bibliotekāri – kopīgs ceļš medijpratībā”, kura satura autori organizācija “Medijpratējs”. Tāpat klausītājiem bija iespēja dzirdēt stāstījumu par publisko bibliotēku sadarbību ar skolām jauniešu medijpratības veicināšanā, kuru prezentēja Pļaviņu bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas bibliotekāre, programmas “Medijpratības meistari” absolvente Zane Steprāne, kā arī pieredzes stāstus no pedagogiem – Ventspils 4. vidusskolas pedagoģes Kristīnes Kornijanovas un Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Džo Horgana.

Tēma: Medijpratība skolā

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2024

Mācību stundu plānu un uzdevumu krājums “Esi medijpratīgs!”

Medijpratības mācību stundu plānu un uzdevumu krājums “Esi medijpratīgs!” ir veidots IREX Baltijas Medijpratības programmas Latvijas Universitātē ietvaros. Tā autori ir LU SZF mācībspēki un maģistrantūras studenti, redaktore Dr.sc.comm. Klinta Ločmele, konsultante – Zanda Rubene, profesore Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē. Elektroniskā grāmatā apkopoti 16 oriģināli veidoti medijpratībā izglītojoši mācību stundu un uzdevumu plāni 7.-9. klases un 10.-12. klases skolēniem valodu, tehnoloģiju, kultūras un pašizpausmes mākslā un dabaszinību mācību jomās, taču saturu var adaptēt un pielāgot pēc nepieciešamības.

Krājuma sākumā iekļauti stundu plāni izpratnes veicināšanai par žurnālistiku kā informācijas vākšanas un sagatavošanas procesu un mediju piedāvātajām interpretācijām par vienu un to pašu notikumu. Ņemot vērā  jauniešu intensīvo sociālo mediju patēriņu, īpaša vērība veltīta dažādiem sociālo mediju lietošanas jautājumiem – valodai, kāda tiek izmantota sociālajos medijos, sociālo mediju saturu veidotāju – influenceru – ierakstu un video izvērtēšanai, digitālajam nospiedumam un digitālajam stresam,  izpratnei par realitātes un sociālajos medijos atainotās realitātes atšķirību un prasmei diplomātiski un atbildīgi risināt dažādas sadzīviskas situācijas, kas var rasties nepārdomāta sociālo mediju lietojuma dēļ.

Trešā nodaļa veltīta dažādiem informācijas formātiem un riskiem: finanšu krāpniekiem telefonā, nepieciešamībai rūpīgi izvērtēt diagrammas un skaitļus, pārliecināšanas paņēmieniem reklāmās. Aplūkots arī salīdzinoši jauns fenomens – dziļviltojumi (deepfakes). Šajā nodaļā iekļautās mācību stundas rosina arī apzināties vārda brīvības robežas, rakstot interneta komentārus, atpazīt naida runu un stereotipus medijos. Noslēgumā piedāvājam ar tematu par vēstures inscenējumiem kā padomju propagandas formu, lai varam vieglāk atpazīt propagandas vēstījumus mūsdienās.

Tēma: Mācību un uzdevumu plāni medijpratībā skolēniem

Autors: Latvijas Universitāte Sociālo zinātņu fakultāte

Gads: 2022

Konference “Medijpratība. Ceļakartes.” Gitte Bang Stald: Medijpratības pieredzes stāsti

Runātāja: Gitte Bang Stald, asociētā profesore, Ph.D., Digitālā sabiedrība un līdzdalība, Kopenhāgenas Universitāte.

Tēma: Medijpratība

Autors: NEPLP

Gads: 2021

IREX medijpratības trenera rokasgrāmata

Trenera rokasgrāmatā iekļati mācību stundu plāni, kas piemēroti gan formālās, gan neformālās izglītības videi. Tajā atrodamas instrukcijas un uzdevumi, kas palīdzēs skolēniem atpazīt, kā un kāpēc tiek radīts manipulatīvs saturs, un iegūt prasmes, lai atpazītu puspatiesības, manipulatīvus virsrakstus, naida runu un viltojumus. Šie jautājumi ir īpaši būtiski, lai sagatavotu gudrus pilsoņus, kas spēj pārvarēt krīzes un pieņemt prātīgus lēmumus.

Nodarbībās aplūkotie temati:

Informācijas vide un tās iezīmes: dažādas platformas un satura veidi, atšķirības starp faktiem un viedokļiem, profesionālas žurnālistikas iezīmes un vēl vairāk.

Nepatiesa informācija un manipulācija: kāpēc ievainojami ir pilnīgi visi, kā ievērot un atspēkot nepatiesu informāciju.

Cīņa pret nepatiesu informāciju: praktiski pielietojamu prasmju attīstīšana, kas palīdzēs atpazīt manipulāciju, izvērtēt informācijas avotu uzticamību un izvēlēties kvalitatīvas ziņas.

Tēma: Mediji, informācijas pārbaude

Autors: IREX

Gads: 2021

Vebinārs “Pusaudžu emocijas tiešsaistes vidē”

Vebinārs “Pusaudžu emocijas tiešsaistes vidē”. Vada: Nils Konstantinovs.

Tēma: Sociālie mediji

Autors: eTwinning Latvia

Gads: 2021

Vebinārs “Medijpratība manā skolā – pieredzes stāsti”

Vebinārs “Medijpratība manā skolā – pieredzes stāsti”. “Kritiskā domāšana – domāšanas darbību apgūšana un attīstīšana dažādos vecumposmos, dažādos mācību priekšmetos” – Ineta Lielkalne (Kr.Valdemāra Ainažu pamatskola). “Viltus ziņas – eTwinning starptautiskā projekta “Münchhausen’s new dresses” pieredze” – Inese Ābola (Saulkrastu vidusskola). “eDrošības noteikumi skolā – Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas pieredze eDrošības noteikumu ieviešanā un īstenošanā” – Sandra Trošina (Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola). “Netiķete un interneta drošība pirmsskolā – Jūrmalas pirmsskolas izglītības iestādes “Zvaniņš” pieredze” – Ilze Veidmane (Jūrmalas PII “Zvaniņš”).

Tēma: Dezinformācija

Autors: eTwinning Latvia

Gads: 2021

Filmas skolās

Mēs dzīvojam digitālā laikmetā un neskaitāmu attēlu plūsmā. Arī kustīgo bilžu uzņemšana – filmēšana – vairs nešķiet neiespējami komplicēts un nepieejams process. Visvienkāršākās «filmiņas» ar mobilā telefona kameru var veidot teju katrs. Tomēr kino valoda nav vienkārša, kā ikviena valoda – tā ir jāapgūst.

Lai veicinātu jauniešu radošumu un spēju orientēties kustīgo bilžu – audiovizuālo tēlu – pasaulē, ir būtiski pilnveidot un padziļināt skolēnu izpratni par kino valodu un veicināt prasmi tajā orientēties. Lielu uzmanību kino un kvalitatīvu filmu tuvināšanai skolai pievērš Ziemeļvalstīs – īpaši Dānijā – un arī Lietuvā. Latvijai šis ceļš vēl priekšā.

Šis metodiskais materiāls skolotājiem ir tapis, lai veicinātu Latvijas kino un Latvijā radīto filmu integrāciju vispārizglītojošo skolu mācību procesā. Sadarbojoties izglītības speciālistiem un kinoteorētiķiem, ir izveidots materiāls, kurā ir apkopoti mācību stundu plāni, darba lapas, ko skolotājs var izmantot mācību stundās, kā arī plašāki apraksti par tām filmām, kuru fragmentus aicinām izmantot mācību procesā.

Mācību stundu plāni ir paredzēti 1.–3. klasei, 4.–6. klasei, 7.–9. klasei un 10.–12. klasei. Filmas un mācību stundu plānus ieteicams izmantot dažādu mācību priekšmetu, piemēram, sociālo zinību, Latvijas vēstures, Latvijas un pasaules vēstures, politikas un tiesību, kulturoloģijas un vizuālās mākslas, satura apguvē. Mērķis ir palīdzēt skolotājam izvēlēties konkrētu latviešu filmu, tās fragmentu, lai paspilgtinātu vai ilustrētu kādu noteiktu mācību tēmu.

Visiem mācību stundu plānu paraugiem ir ieteikuma raksturs.

Filmas, kuras var izmantot mācību procesā, ir ievietotas portālā www.filmas.lv. Turpat atrodami arī mācību stundu plāni (PDF formātā), kurus iespējams lejupielādēt. To paraugi iekļauti šajā izdevumā.

Projektā ir izmantotas 40 Latvijā veidotas filmas. Pamatā šīs filmas tapušas pēdējos gados (izņēmums ir režisora Herca Franka klasiskā filma «Vecāks par desmit minūtēm» un Ivara Kraulīša «Baltie zvani» kas ir arī vienas no Latvijas Kultūras kanonā iekļautajām filmām).

Projektā plecu pie pleca ir strādājuši gan pedagogi, kuri sagatavojuši stundu plānus un darba lapas, gan kinoteorētiķi, kuri izveidojuši aprakstus par katru filmu, raksturojot šo filmu mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus, kā arī iezīmējot dažādus kultūrvēsturiskos kontekstus. Šīs atšķirīgās pieejas – pedagoģiskā un kultūrvēsturiskā – paplašina izveidotā materiāla funkcijas un lietojumu.

Ceram, ka šie teksti ieinteresēs skolotājus un skolēnus, padziļinās izpratni par konkrēto filmu un tās veidotājiem. Ceram, ka kino un Latvijā tapušās filmas soli pa solim kļūs par būtisku mācību procesa sastāvdaļu. Šis ir tikai pirmais solis garajā ceļā.

Pateicamies Valsts izglītības satura centram, un īpaši mācību satura speciālistei Sandrai Falkai, par atbalstu metodiskā materiāla satura izstrādē un šī projekta īstenošanā.

Projekta vadītāja Dita Rietuma.

Lai iegūtu paroli, lietot sistēmu, lūdzam pieteikties: kinoskolas@nkc.gov.lv, 67358875

Autors: Nacionālais Kino centrs

Gads: 2015