2021. gada oktobrī latviešu valodā tika tulkota, pielāgota un popularizēta tiešsaistes spēle GoViral, kas tapusi ar Kembridžas universitātes un Apvienotās Karalistes valdības atbalstu. Tās mērķis ir sekmēt mērķauditorijas (primāri – jauniešu no 15 gadiem un iedzīvotāju līdz 40 gadiem) izturētspēju pret Covid-19 dezinformāciju, balstoties uz priekšatspēkošanas teorijas pētījumiem.
Spēlējot spēli, ir iespējams izprast dezinformācijas veidošanas taktikas, savukārt plaši akadēmiskie pētījumi par “vakcīnas pret dezinformāciju” teoriju ir pierādījuši, ka cilvēku iepazīstināšana ar metodēm, ko izmanto viltus ziņu izplatīšanai sociālajos medijos, palielina to spēju identificēt un turpmāk ignorēt nepatiesu informāciju.
Vairāk par inokulāciju un šīs metodes efektivitāti izlasāms šeit.
Tēma: Medijpratības spēle
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2021
Ikviens no mums ir ne tikai mediju lietotājs, bet arī to satura veidotājs. Dezinformāciju mūsdienās var izplatīt pat ar īsāko ierakstu vai vienas bildes publicēšanu kādā no sociālajiem tīkliem. Šajā testā piedāvājam tev iejusties žurnālista lomā. Pārbaudi, cik labi spēj atlasīt uzticamu un kvalitatīvu informāciju pirms nodot to tālāk plašākai auditorijai.
Tēma: Dezinformācija
Autors: Baltijas Mediju izcilības centrs
Gads: 2020
Dzirdot vārdu medijpratība, daudziem pirmā asociācija ir – viltus ziņas. Taču pasaulē reti kas ir balts vai melns. Uzmanības piesaistīšanai un vēlamā vēstījuma nodošanai tiek izmantoti visdažādākie paņēmieni – skandalozi virsraksti pie it kā patiesām ziņām, neatbilstoši video un tendenciozi atlasītas bildes, pārspīlējumi un baumu izplatīšana, nepamatoti izceltas detaļas vai, gluži otrādi, apzināti noklusēti fakti. Ziņas par neuzticamām padara gan paviršība, gan apzināta rīcība. Ar sociālo tīklu un citu mediju palīdzību var viegli iebiedēt, izsmiet, sēt naidu, vairot stereotipus, popularizēt pseidozinātni, slēpti reklamēt un citādi maldināt.
Tēma: Dezinformācija
Autors: Baltijas Mediju izcilības centrs
Gads: 2020
Spēle pieejama vietnē www.medijpratiba.lv. Tajā aplūkotās dzīves situācijas ir dažādas – klases biedra atsūtīta WhatsApp ziņa, naidīgi komentāri pie kāda attēla sociālajos medijos, vecumam atbilstošu filmu izvēle kinoteātrī, rakstu ilustrācijas ziņu portālos un sludinājumi pirkšanas-pārdošanas vietnēs u.c. Nereti medijpratība tiek saprasta ļoti šauri – tikai kā maldinošas informācijas atpazīšana medijos. Šī spēle paplašina medijpratības izpratnes robežas, aptverot arī jautājumus par vārda brīvību, vizuālo pratību, naida runu, stereotipiem un attēliem medijos un citiem mūsdienās svarīgiem jautājumiem.
Lai spēle būtu vieglāk izmantojama izglītības procesā, to papildina trīs mācību stundu (40 minūtes) apraksti par spēles tematiku pēc pētnieka Roberta Gaņjē (Robert Mills Gagné) izstrādātā mācību stundu plānošanas modeļa (pieejami lejupielādei vietnes sadaļā “Skolotājiem”). Spēle ir piemērota arī izmantošanai neformālajā izglītībā jauniešiem no 12 gadu vecuma un pieaugušajiem.
Tēma: Medijpratības spēle
Autors: Klinta Ločmele
Gads: 2020
Vai visa informācija, ko dzirdam, redzam vai izlasām, ir uzticama? Diemžēl nē. Informācija ir ierocis, kas var tikt izmantota gan cīņā par cilvēku makiem (par ko tērēsim naudu), gan par cilvēku prātiem, vēloties ietekmēt mūsu domas, uzskatus, vērtības un rīcību.
Tēma: Dezinformācija
Autors: Kultūras ministrija
Gads: 2020
Pieci.lv radio balsis Karmena Stepanova un Aleksis Vilciņš piedalās spēlē “Ticu – Neticu” un mēģina atšķirt viltus sociālo mediju video no patiesiem. Skaties, kā viņiem veiksies – vai tas izdosies? 3.epizode.
Tēma: Sociālie mediji
Autors: Baltijas Mediju izcilības centrs
Gads: 2019
Šī galda spēle radīta, lai veicinātu un popularizētu kritisko domāšanu, kā arī padarītu šo kritiskās-loģiskās domāšanas apguves procesu aizraujošu. Spēles galvenais uzdevums ir likt aizdomāties, kritiski izvērtēt un uzdot jautājumus par informāciju, ar ko saskaramies ik uz soļa, lasot Facebook, skatoties Instagram vai YouTube. Spēle palīdzēs neuzķerties uz sabiedrības līderu, slavenību un citu personu izmantotiem pārliecināšanas trikiem, tā iemācīs šīs idejas analizēt un atspēkot.
Tēma: Medijpratības spēle
Autors: QUO Tu domā?, British Council Latvia
Gads: 2019
Globālie informācijas un komunikācijas uzņēmumi prot mums un mūsu bērniem tikt klāt kā haizivis un “zilie vaļi”. Tās iespējas, kuras piedāvā Google, YouTube, Facebook, Instagram, Snapchat un arī WhatsApp mūs interesē un patīk, dažreiz arī labi noder, tās perfekti atbilst mūsu vajadzībām un mēs tiekam (pie)ievilināti. Apmaiņā pret mūsu informāciju. Un tagad, jā – lielie interneta pavēlnieki zina par mums vairāk nekā mēs paši, pazīst mūs un mūsu bērnus labāk kā neviens cits. Viņi zina tiešām daudz: kur mēs atrodamies, ko ēdam, ko velkam mugurā, par ko sapņojam, pēc kā ilgojamies, ar ko tiekamies, ar ko gribētu tikties, kā gribētu izskatīties, ko gribētu ēst un, iespējams, – arī to, par ko balsosim. Viņi arī saprot, ko ar šo informāciju iesākt. Tāda ir digitālā realitāte šodien – no vienas puses balstīta merkantilos algoritmos, no otras – mūsu interesēs, vajadzībās un arī vājībās.
Tēma: Sociālie mediji
Autors: Latvijas Universitāte Sociālo zinātņu fakultāte
Gads: 2017