Skip to main content
Izvēlētās birkas:

Spēļu komplekts medijpratības un digitālās pratības stiprināšanai

Spēļu komplekts medijpratības un digitālās pratības stiprināšanai bērniem un jauniešiem.

Materiāls ir veidots kā sešu spēļu komplekts:
1. Vēro, analizē un rīkojies!
2. Spēlē un domā kritiski!
3. Lasi, izproti un komentē!
4. Zini, ne mini!
5. Runā tehnoloģiju valodā!
6. Esi drošs internetā!
Katra spēle ir veltīta kādai medijpratības vai digitālās pratības šķautnei, piedāvājot 30 kartītes ar attēliem, tekstiem, spēļu aprakstiem, jautājumiem, uzdevumiem. Kopējais kartīšu skaits – 180. Spēles vadītājs var izvēlēties kādu no spēļu komplekta izmantošanas veidiem: izmantot visas spēles vienlaicīgi, ar metamā kauliņa palīdzību nosakot, kura spēle konkrētajā gājienā tiks izmantota; izmantot spēles secīgi atbilstoši nodarbības tēmai un mērķim; izmantot spēļu komplektu sešām aktivitāšu stacijām – katrā stacijā spēlējot vienu spēli.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

MEDIJU FUNKCIJAS (9.–12. klase)

Stundas mērķis: Mācīties saskatīt un raksturot mediju mērķi un mediju funkcijas.
Sasaiste ar mācību jomu: Latviešu valoda.

Drossinternets.lv izstrādājis 12 mācību stundu plānus. Plāni sniedz ierosmi skolotājiem, kā dažādu mācību jomu ietvaros var tikt pilnveidota skolēnu medijpratība un kritiskā domāšana. Vienlaikus darbs ar nodarbību plāniem klasēs aktualizēs interneta drošības jautājumus, ar bērniem pārrunājot riskus un apdraudējumus, kā arī sniedzot viņiem padomus, kā sevi pasargāt virtuālajā vidē. Katrs nodarbības plāns ir veltīts kādas mācību jomas konkrētai tēmai, taču piedāvātās metodes un idejas var tikt izmantotas arī citos mācību priekšmetos. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

DOMĀŠANAS KĻŪDAS (9.–12. klase)

Stundas mērķis: Atpazīt un atšķirt vismaz piecas domāšanas kļūdas (cognitive bias) un zināt risinājumus to ietekmes samazināšanai uz individuālajiem spriedumiem.
Caurviju prasme: Digitālā un medijpratība.

Drossinternets.lv izstrādājis 12 mācību stundu plānus. Plāni sniedz ierosmi skolotājiem, kā dažādu mācību jomu ietvaros var tikt pilnveidota skolēnu medijpratība un kritiskā domāšana. Vienlaikus darbs ar nodarbību plāniem klasēs aktualizēs interneta drošības jautājumus, ar bērniem pārrunājot riskus un apdraudējumus, kā arī sniedzot viņiem padomus, kā sevi pasargāt virtuālajā vidē. Katrs nodarbības plāns ir veltīts kādas mācību jomas konkrētai tēmai, taču piedāvātās metodes un idejas var tikt izmantotas arī citos mācību priekšmetos. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

Valsts kancelejas ilgtermiņa projekts “Melns uz balta”

Lai veicinātu sabiedrības noturību pret dezinformāciju, Valsts kanceleja 2023. gada oktobrī uzsāka ilgtermiņa komunikācijas projektu “Melns uz balta” un atklāja vienotu platformu ziņošanai par dezinformācijas gadījumiem. Vietnē www.melnsuzbalta.lv vienuviet rodama aktuāla informācija par dezinformāciju, tās atpazīšanu, kā arī katra cilvēka ieteicamo rīcību, sastopoties ar manipulatīvām metodēm informatīvajā telpā.

Vienlaikus vietnē ir izveidota iespēja ziņot par dezinformāciju un cita veida manipulāciju gadījumiem, tādējādi visiem kopā – iedzīvotājiem un valsts pārvaldei – veidojot drošāku un uzticamāku informatīvo telpu Latvijā.

Projekta ietvaros izveidota podkāstu jeb raidierakstu sērija “Melns uz balta”, kas sniedz klausītājiem zināšanas par biežāk lietotajām manipulācijas metodēm, kā tās pazīt, kā vērsties pret tām un kur meklēt palīdzību, ja vēlas ziņot par aizdomīgām darbībām sociālo mediju platformās. Epizodes tiek publicētas reizi nedēļā, un tās var atrast projekta tīmekļvietnē, kā arī YouTube, Spotify un citās populārākajās satura straumēšanas vietnēs.

Līdzās raidierakstiem projekta tīmekļvietnē pieejama rokasgrāmata cīņai pret dezinformāciju, raksti par aktualitātēm, kā arī pamācību video sērija “Melu mednieki” ar Montu Zaumani no populārā Instagram profila @montatalkssecurity. Jebkurš var nākt valstij palīgā aizsargāt informatīvo telpu, nostiprinot savas prasmes manipulāciju atpazīšanā un ziņojot Valsts kancelejas stratēģiskās komunikācijas komandai par aizdomīgu informāciju.

Projekta “Melns uz balta” aktīvais komunikācijas posms ilgst no 2023. gada 26. oktobra līdz 15. decembrim, un uzsvars šajā laikā ir uz digitālo komunikāciju, tostarp sociālajajiem medijiem InstagramFacebookYoutube. Tomēr jaunu saturu izveidotajās vietnēs un kanālos Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments publicēs arī pēc projekta aktīvā posma.

Tēma: Sabiedrības medijpratība un noturība pret dezinformāciju

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

„Fake ≠ Fact” mācību materiāli

Lai veicinātu jauniešu avotu kritikas prasmju uzlabošanu dažādu informācijas kanālu izmantošanā, Zviedru institūts sadarbībā ar Darba muzeju ir izstrādājis mācību materiālu skolotājiem „Fake ≠Fact”. To veido rokasgrāmata, kurā iekļauts trīs nodarbību plāns skolēnu propagandas filmas izveidošanai, un ceļojošā izstāde „Fake ≠ Fact Info Lab”.

Mācību materiālā tiek aplūkoti dažādi vēstījumu veidošanas paņēmieni un kā tajos atpazīt manipulāciju, kas radīta, lai slēptu nepatiesu un maldinošu informāciju. Tas māca informācijas avota un propagandas kritisku izvērtēšanu un iepazīstina ar paņēmieniem, kas palīdz identificēt informācijas avotu.

Rokasgrāmata

Materiālā iekļauta rokasgrāmata skolotājiem ar trīs nodarbību plānu. Pirmajā nodarbībā uzmanība tiek pievērsta vispārīgiem avotu kritikas jautājumiem. Otrajā nodarbībā tuvāk tiek aplūkota propagandas saistība ar avotu kritiku. Savukārt trešā nodarbība ir veltīta skolēnu propagandas filmas izveidošanai.

Nodarbības jauniešiem palīdz prasmīgāk atpazīt propagandu. Iepazīstot pārliecināšanas mākslu un paņēmienus, kas tiek izmantoti propagandas radīšanā, jauniešu uzdevums ir sagatavot savu propagandas video. Iemācoties propagandu radīt, attīstās prasmes to atpazīt.

Tēma: Propaganda

Autors: Zviedru institūts, Zviedrijas vēstniecība Rīgā, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitāte Sociālo zinātņu fakultāte

Gads: 2019

Filmas skolās

Mēs dzīvojam digitālā laikmetā un neskaitāmu attēlu plūsmā. Arī kustīgo bilžu uzņemšana – filmēšana – vairs nešķiet neiespējami komplicēts un nepieejams process. Visvienkāršākās «filmiņas» ar mobilā telefona kameru var veidot teju katrs. Tomēr kino valoda nav vienkārša, kā ikviena valoda – tā ir jāapgūst.

Lai veicinātu jauniešu radošumu un spēju orientēties kustīgo bilžu – audiovizuālo tēlu – pasaulē, ir būtiski pilnveidot un padziļināt skolēnu izpratni par kino valodu un veicināt prasmi tajā orientēties. Lielu uzmanību kino un kvalitatīvu filmu tuvināšanai skolai pievērš Ziemeļvalstīs – īpaši Dānijā – un arī Lietuvā. Latvijai šis ceļš vēl priekšā.

Šis metodiskais materiāls skolotājiem ir tapis, lai veicinātu Latvijas kino un Latvijā radīto filmu integrāciju vispārizglītojošo skolu mācību procesā. Sadarbojoties izglītības speciālistiem un kinoteorētiķiem, ir izveidots materiāls, kurā ir apkopoti mācību stundu plāni, darba lapas, ko skolotājs var izmantot mācību stundās, kā arī plašāki apraksti par tām filmām, kuru fragmentus aicinām izmantot mācību procesā.

Mācību stundu plāni ir paredzēti 1.–3. klasei, 4.–6. klasei, 7.–9. klasei un 10.–12. klasei. Filmas un mācību stundu plānus ieteicams izmantot dažādu mācību priekšmetu, piemēram, sociālo zinību, Latvijas vēstures, Latvijas un pasaules vēstures, politikas un tiesību, kulturoloģijas un vizuālās mākslas, satura apguvē. Mērķis ir palīdzēt skolotājam izvēlēties konkrētu latviešu filmu, tās fragmentu, lai paspilgtinātu vai ilustrētu kādu noteiktu mācību tēmu.

Visiem mācību stundu plānu paraugiem ir ieteikuma raksturs.

Filmas, kuras var izmantot mācību procesā, ir ievietotas portālā www.filmas.lv. Turpat atrodami arī mācību stundu plāni (PDF formātā), kurus iespējams lejupielādēt. To paraugi iekļauti šajā izdevumā.

Projektā ir izmantotas 40 Latvijā veidotas filmas. Pamatā šīs filmas tapušas pēdējos gados (izņēmums ir režisora Herca Franka klasiskā filma «Vecāks par desmit minūtēm» un Ivara Kraulīša «Baltie zvani» kas ir arī vienas no Latvijas Kultūras kanonā iekļautajām filmām).

Projektā plecu pie pleca ir strādājuši gan pedagogi, kuri sagatavojuši stundu plānus un darba lapas, gan kinoteorētiķi, kuri izveidojuši aprakstus par katru filmu, raksturojot šo filmu mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus, kā arī iezīmējot dažādus kultūrvēsturiskos kontekstus. Šīs atšķirīgās pieejas – pedagoģiskā un kultūrvēsturiskā – paplašina izveidotā materiāla funkcijas un lietojumu.

Ceram, ka šie teksti ieinteresēs skolotājus un skolēnus, padziļinās izpratni par konkrēto filmu un tās veidotājiem. Ceram, ka kino un Latvijā tapušās filmas soli pa solim kļūs par būtisku mācību procesa sastāvdaļu. Šis ir tikai pirmais solis garajā ceļā.

Pateicamies Valsts izglītības satura centram, un īpaši mācību satura speciālistei Sandrai Falkai, par atbalstu metodiskā materiāla satura izstrādē un šī projekta īstenošanā.

Projekta vadītāja Dita Rietuma.

Lai iegūtu paroli, lietot sistēmu, lūdzam pieteikties: kinoskolas@nkc.gov.lv, 67358875

Autors: Nacionālais Kino centrs

Gads: 2015