Skip to main content
Izvēlētās birkas:

Informatīvais izdevums “Jaunieši un bibliotekāri – kopīgs ceļš medijpratībā”

Sagatavots un tiešsaistē pieejams jauns atbalsta materiāls bibliotekāriem darbā ar jauniešiem medijpratības veicināšanā “Jaunieši un bibliotekāri – kopīgs ceļš medijpratībā”. Materiāls sagatavots Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrā sadarbībā ar organizāciju “Medijpratējs”, kura jau vairākus gadus darbojas jauniešu izglītošanā mediju un digitālās vides jautājumos. Resurss tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu, tas publicēts brīvpieejā, un elektroniskā formātā pieejams lejupielādei ikvienam interesentam.

Materiāla teorētiskās daļas sākumā raksturota bibliotēkas un medijpratības vienlaikus saistītā, bet arī nošķirtā loma jauniešu ikdienā. Situācijas raksturojums balstīts akadēmiskos avotos, autoru praktiskos novērojumos, kā arī materiāla izveidei īpaši īstenotā aptaujā, kurā piedalījušies bibliotekāri un jaunieši. Teorētisko daļu turpina šodienas jauniešu – “Z” un “Alfa” paaudžu raksturojums, to kopīgās un atšķirīgās iezīmes, kā arī ieteikumi veiksmīgam izglītojošajam darbam ar minētajām jauniešu grupām. Atbalsta materiāla praktisko sadaļu, savukārt, veido gatavu nodarbību apraksti darbam ar jauniešiem tādu tēmu kā mediju ētikas, influenceru biznesa un mākslīgā intelekta izzināšanai. Nodarbību aprakstos iekļauti pilni aktivitāšu plāni, nepieciešamo resursu saraksti un teorētiska informācija ar norādītiem avotiem, kas ļauj cerēt, ka materiāls būs noderīgs ne vien bibliotekāru auditorijai, bet arī pedagogiem, jaunatnes darbiniekiem, tematos ieinteresētiem jauniešiem un citiem interesentiem.

Materiāls tapis ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu. Par izdevuma saturu atbild Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs. Satura veidotājas: Elizabete Marta Aleidzāne, Rūta Barviķe un Ieva Krukovska (biedrība “Medijpratējs”). Literārā redaktore – Jolanta Treile, dizains/makets – Jānis Vēvers.

Tēma: Bibliotēkas; Jaunieši

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2024

Seminārs “Eiropas Parlamenta vēlēšanas: vai katra balss ir no svara?”

Semināru “Eiropas Parlamenta vēlēšanas: vai katra balss ir no svara?” rīko Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā. Pasākums notiek ar Kultūras ministrijas atbalstu. Semināra mērķis ir informēt un izglītot bibliotēku lasītājus – īpaši senioru vecuma auditoriju –par viņu balsstiesībām, Eiropas Parlamenta vēlēšanu procesu un nozīmi, medijpratības lomu balsošanas lēmuma pieņemšanā, kā arī veicināt ikviena balsstiesīga iedzīvotāja aktīvu līdzdalību vēlēšanās. Pasākuma mērķauditorija ir Latvijas bibliotēku lasītāji, senioru vecuma auditorija, bibliotekāri un ikviens interesents, kurš vēlas vairāk uzzināt par 2024. gada 8. jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Seminārā piedalījās Eiropas Parlamenta biroja Latvijā preses sekretārs Jānis Krastiņš, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes prodekāns politologs Mārtiņš Daugulis, kā arī politikas doktors un dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs. Semināra moderators – raidījumu vadītājs Ansis Klintsons. Semināra norise tapusi ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Tēma: Vēlēšanas

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2024

Tīmekļsemināra “Mākslīgais intelekts un medijpratība: iespējas un izaicinājumi” prezentācijas

2024. gada 28. februārī no pulksten 10.00 līdz pulksten 14.00 platformā Zoom norisinājās LNB Bibliotēku attīstības centra ar Kultūras ministrijas atbalstu rīkots tīmekļseminārs “Mākslīgais intelekts un medijpratība: iespējas un izaicinājumi”.

Tīmekļsemināra mērķis ir iepazīstināt bibliotekārus ar aktuālāko mākslīgā intelekta jautājumā: kā jaunās tehnoloģijas ietekmē mediju darbu, informācijas apriti digitālajā vidē un ikdienas paradumus mediju patēriņā. Kliedēt mītus par mākslīgo intelektu, izgaismojot gan tā iespējas, gan draudus, kā arī iepazīstināt ar vērtīgiem bibliotēku darbā noderīgiem rīkiem.

 

Tēma: Mākslīgais intelekts

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2024

Informatīvā kampaņa pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Video

Visā Eiropas Savienībā norisinājās informatīvā kampaņa pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas aicināja pilsoņus piedalīties vēlēšanās un kritiski izvērtēt pieejamo informāciju saistībā ar vēlēšanām. Kampaņas mērķis bija mazināt dezinformācijas ietekmi.

 

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) informē, ka Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, informatīvais paziņojums tika izplatīts dalībvalstu mediju regulatoru komunikācijas platformās, sabiedrisko mediju programmās, kā arī to izplatīt tika aicināts ikviens Latvijas medijs. Lokalizētais Informatīvais paziņojums latviešu valodā ir pieejams šeit un to ikviens var brīvi izmantot: https://failiem.lv/u/6rc58pd8vk.

 

Informatīvais paziņojums tika izstrādāts Eiropas audiovizuālo mediju regulatoru grupas (ERGA) darba grupā, apvienojot spēkus un idejas neatkarīgiem Eiropas Savienības elektronisko mediju regulatoriem, tajā skaitā NEPLP. Informatīvā paziņojuma izstrādi atbalstīja Eiropas Komisija.

 

“Informatīvais paziņojums uzrunā ikvienu pilsoni, aicinot piedalīties vēlēšanās un jo īpaši – pasargāt sevi no manipulācijām, kritiski izvērtējot informāciju priekšvēlēšanu laikā. Pieaugot dezinformācijas un dažādu manipulāciju riskam, pieaug medijpratības nozīme sabiedrībā. Tāpēc ir nepieciešama mūsu kopējā modrība par to, kas priekšvēlēšanu laikā tiek izplatīts gan informatīvajā vidē kopumā, gan burbuļos, kuros dzīvojam,” saka NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.

 

Eiropas Komisija, informējot par paziņojuma publicēšanu, ir norādījusi, ka dezinformācijas un manipulāciju apkarošana ir viens no Eiropas Savienības un tās dalībvalstu aktuālākajiem jautājumiem. Turklāt jaunās tehnoloģijas ir ļāvušas personām izplatīt dezinformāciju un manipulēt ar informāciju līdz šim neredzētā mērogā un ātrumā. Tāpat EK ir norādījusi, ka dezinformācija un trešo valstu veiktās informācijas manipulācijas un iejaukšanās ir nopietns drauds Eiropas Savienības sabiedrībai. Tā var graut demokrātiskās institūcijas un procesus, neļaujot iedzīvotājiem pieņemt apzinātus lēmumus vai atturot viņus no balsošanas. Tāpat dezinformācija var polarizēt sabiedrību, nostādot kopienas citu pret citu. Eiropas Komisijas paziņojums ir pieejams šeit: https://commission.europa.eu/topics/strategic-communication-and-tackling-disinformation_en.

 

Informatīvo kampaņu Latvijā atbalsta arī Centrālā vēlēšanu komisija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Valsts Kanceleja.

Tēma: Vēlēšanas

Autors: NEPLP, Eiropas Komisija

Gads: 2024

Lekcija “Ziņas nepatērē, medijiem netic, bet zina (vislabāk)”

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētājas un studiju programmas “Komunikācija un mediju studijas” direktores Līgas Ozoliņas vieslekcija, kurā, “pielaikojot” klasiskas un aktuālas teorijas un konceptus, runāts par mūsdienu komunikācijas un informācijas vides fenomeniem – virsrakstu līmeņa informētību, mediju nogurumu, antimediju sentimentu.

Tēma: Mediji

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas Stradiņa universitāte

Gads: 2024

Spēļu komplekts medijpratības un digitālās pratības stiprināšanai

Spēļu komplekts medijpratības un digitālās pratības stiprināšanai bērniem un jauniešiem.

Materiāls ir veidots kā sešu spēļu komplekts:
1. Vēro, analizē un rīkojies!
2. Spēlē un domā kritiski!
3. Lasi, izproti un komentē!
4. Zini, ne mini!
5. Runā tehnoloģiju valodā!
6. Esi drošs internetā!
Katra spēle ir veltīta kādai medijpratības vai digitālās pratības šķautnei, piedāvājot 30 kartītes ar attēliem, tekstiem, spēļu aprakstiem, jautājumiem, uzdevumiem. Kopējais kartīšu skaits – 180. Spēles vadītājs var izvēlēties kādu no spēļu komplekta izmantošanas veidiem: izmantot visas spēles vienlaicīgi, ar metamā kauliņa palīdzību nosakot, kura spēle konkrētajā gājienā tiks izmantota; izmantot spēles secīgi atbilstoši nodarbības tēmai un mērķim; izmantot spēļu komplektu sešām aktivitāšu stacijām – katrā stacijā spēlējot vienu spēli.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

Ekspertu diskusija “Ko sagaidām no medijpratības līmeņa paaugstināšanas Latvijā?”

NEPLP medijpratības datubāzes atklāšana.

Diskusijas dalībnieki: Agnese Berga, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele, medijpratības eksperte Beāte Lielmane, UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas Komunikācijas un informācijas sektora vadītāja Ansis Nudiens, Skola2030 vecākais eksperts Diskusijas moderators: Aurēlija Ieva Druviete, NEPLP priekšsēdētāja vietniece.

Sadarbojoties vairāk nekā 30 iesaistītajām pusēm, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir izveidojusi vienotu Latvijas medijpratības platformu. Tās mērķis ir radīt ilgtspējīgu vietni Latvijā, kas kalpo par zināšanu krātuvi un informācijas datubāzi, kā arī saziņas platformu medijpratības jomā, tajā regulāri izvietojot aktuālo informāciju un materiālus, kas ir saistīti ar medijpratības sekmēšanu Latvijā. Datubāze ir izveidota sadarbībā ar plašu iesaistīto pušu loku, tajā skaitā valsts iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, akadēmiskajām institūcijām un ekspertiem.

Tēma: Medijpratības datubāze

Autors: NEPLP

Gads: 2023

Avantūra. Septembris 2023 #16

Studentu žurnāla “Avantūra” 2023.gada Septembra iznākums #16

Tēma: Studentu žurnāls

Autors: Latvijas Universitāte Sociālo zinātņu fakultāte

Gads: 2023

Metodiskais materiāls “21 rīks un 101 ideja digitālajam darbam ar jaunatni”

Mācību materiāls tapis ar mērķi dot praktiskus padomus un rīkus, lai veicinātu izpratni un attīstītu digitālo darbu ar jauniešiem pašvaldībās. Materiāls sniedz ieskatu gan digitālā darba teorijā un vēsturē, gan tā tendencēs Latvijā. Tajā atrodami arī populārākie rīki, ko izmantot digitālajā darbā ar jaunatni, kā arī ieteikumi stratēģiskai plānošanai un digitālā darba attīstīšanai. Šis materiāls var noderēt jaunatnes darbiniekiem un darbā ar jaunatni iesaistītajiem gan kā informācijas avots, gan kā praktisks špikeris.

Teksta autores – Sintija Lase un Līga Siliņa.

 

Tēma: Darbs ar jauniešiem

Autors: Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra

Gads: 2023

Kampaņa par “Celeb bait” 04.08.2023

Kampaņas mērķis ir aicināt izvairīties no klikšķināšanas uz krāpnieciskām reklāmām un celt sabiedrībā izpratnes un uzmanības līmeni, lai ziņotu par tām StratCom komandai un pašai Facebook platformai.

 

 

 

Tēma: Celeb bait

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Valsts kancelejas ilgtermiņa projekts “Melns uz balta”

Lai veicinātu sabiedrības noturību pret dezinformāciju, Valsts kanceleja 2023. gada oktobrī uzsāka ilgtermiņa komunikācijas projektu “Melns uz balta” un atklāja vienotu platformu ziņošanai par dezinformācijas gadījumiem. Vietnē www.melnsuzbalta.lv vienuviet rodama aktuāla informācija par dezinformāciju, tās atpazīšanu, kā arī katra cilvēka ieteicamo rīcību, sastopoties ar manipulatīvām metodēm informatīvajā telpā.

Vienlaikus vietnē ir izveidota iespēja ziņot par dezinformāciju un cita veida manipulāciju gadījumiem, tādējādi visiem kopā – iedzīvotājiem un valsts pārvaldei – veidojot drošāku un uzticamāku informatīvo telpu Latvijā.

Projekta ietvaros izveidota podkāstu jeb raidierakstu sērija “Melns uz balta”, kas sniedz klausītājiem zināšanas par biežāk lietotajām manipulācijas metodēm, kā tās pazīt, kā vērsties pret tām un kur meklēt palīdzību, ja vēlas ziņot par aizdomīgām darbībām sociālo mediju platformās. Epizodes tiek publicētas reizi nedēļā, un tās var atrast projekta tīmekļvietnē, kā arī YouTube, Spotify un citās populārākajās satura straumēšanas vietnēs.

Līdzās raidierakstiem projekta tīmekļvietnē pieejama rokasgrāmata cīņai pret dezinformāciju, raksti par aktualitātēm, kā arī pamācību video sērija “Melu mednieki” ar Montu Zaumani no populārā Instagram profila @montatalkssecurity. Jebkurš var nākt valstij palīgā aizsargāt informatīvo telpu, nostiprinot savas prasmes manipulāciju atpazīšanā un ziņojot Valsts kancelejas stratēģiskās komunikācijas komandai par aizdomīgu informāciju.

Projekta “Melns uz balta” aktīvais komunikācijas posms ilgst no 2023. gada 26. oktobra līdz 15. decembrim, un uzsvars šajā laikā ir uz digitālo komunikāciju, tostarp sociālajajiem medijiem InstagramFacebookYoutube. Tomēr jaunu saturu izveidotajās vietnēs un kanālos Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments publicēs arī pēc projekta aktīvā posma.

Tēma: Sabiedrības medijpratība un noturība pret dezinformāciju

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Informatīvais izdevums “Ar viedumu medijpratībā: padomi bibliotekāriem darbā ar senioriem”

“Ar viedumu medijpratībā” ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra 2022. gada vasarā īstenots pilotprojekts. Tas ietvēra tikšanās ar senioru kopienām Latvijas reģionu bibliotēkās, kurās piedalījās bibliotekāri un vietējo mediju pārstāvji. Diskusijas ar senioriem par viņiem svarīgiem medijpratības jautājumiem – viltus ziņām, krāpniecības mēģinājumiem, augošo digitālo plaisu – parādīja, ka par šiem tematiem jārunā vairāk un plašāk. Savukārt bibliotekāru iesaiste projektā ļāva atrast tos bibliotēku un senioru kopienas saskares punktus, kuros nākotnē nepieciešams ieguldīt lielāku darbu gados vecāko ļaužu medijpratības stiprināšanā. Tikšanās kopskaitā apmeklēja 74 dalībnieki, un tās kalpoja gan par iedvesmas avotu, gan praktisku pamatu šī izdevuma tapšanai.

Tāpat kā pilotprojekta arī izdevuma “Ar viedumu medijpratībā” mērķauditorija ir bibliotekāri un seniori, bet mērķis – informēt ne tikai viņus, bet ikvienu interesentu par medijpratības nozīmi senioru ikdienā, kā arī akcentēt bibliotēku lomu šīs prasmes veicināšanā, sniedzot praktiskus ieteikumus darbam. Izdevums dod ieskatu medijpratības pamatjautājumos, informē par jau paveikto Latvijas senioru medijpratības veicināšanā, kā arī piedāvā idejas nodarbībām un noderīgu interneta resursu sarakstu.

Izdevuma autori: Emīls Rotgalvis, LNB medijpratības nozares eksperts, Endija Pirante, maģistra darba “Rīgas plānošanas reģiona senioru medijpratība kibernoziedznieku komunikācijas izvērtēšanā” autore, Ilona Bērziņa, Latvijas Senioru kopienu apvienības informācijas speciāliste. Literārā redaktore: Jolanta Treile. Dizains/makets: Jānis Vēvers. Par izdevumu atbild LNB Bibliotēku attīstības centrs

Materiāls tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Tēma: Bibliotēkas; Seniori

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2023

Tīmekļseminārs “Finanšu pratība, medijpratība un bibliotēkas”

2023. gada 27. februārī no pulksten 10.00 līdz pulksten 13.30 platformā Zoom norisinājās LNB Bibliotēku attīstības centra ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu rīkots tīmekļseminārs “Finanšu pratība, medijpratība un bibliotēkas”. Tīmekļsemināra mērķis ir sniegt Latvijas bibliotekāriem aktuālu un objektīvu informāciju par Latvijas un starptautisko ekonomisko situāciju, Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību un veidiem tās uzlabošanai. Skatīt finanšu pratību saistībā ar medijpratību, tādējādi veicinot bibliotekāru kompetenci darbā ar bibliotēku apmeklētājiem un lasītājiem šo prasmju pilnveidē.

Seminārā piedalījās: Zane Vāgnere, KM Valsts sekretāra vietniece starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Ansis Klintsons, Raidījumu vadītājs Angelīna Muste, Latvijas Bankas Komunikācijas un finanšu pratības pārvaldes Zināšanu centra speciāliste Egils Stūrmanis, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.lv attīstības projektu vadītājs Jeļena Budanceva, Ekonomikas un kultūras augstskolas docente, socioloģe Alina Zela, Personīgo finanšu mentore, apmācību vadītāja, #CeļāUzFinansiāloNeatkarību idejas autore.

Tēma: Finanšu pratība

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2023

Tīmekļseminārs “Jaunieši un sociālie mediji: kā gudri patērēt un radīt”

2023. gada 28. novembrī Zoom platformā notika tīmekļseminārs “Jaunieši un sociālie mediji: kā gudri patērēt un radīt”. Tā mērķis bija bibliotekārus, pedagogus un citus darbā ar jaunatni iesaistītos interesentus iepazīstināt ar jauniešiem aktuālo tiešsaistes vidē – aktuālajiem sociālajiem tīkliem, tiešsaistes aktivitātēm un to, kas jauniešus mudina pavadīt brīvo laiku tiešsaistes vidē. Kopīgi ar pieaicinātajiem lektoriem šķetināt, kā jēgpilni radīt tiešsaistes saturu, kā interneta vide ietekmē jauniešu mentālo veselību un kā izmantot sociālo tīklu platformas jaunatnes medijpratības veicināšanai.

Seminārā piedalījās Sociālo mediju un digitālās vides pētniece Līva Kalnača, Multimākslinieks un satura radītājs Artūrs Jenots un Bērnu un pusaudžu resursu centra sadarbības projektu vadītāja Romija Krēziņa.

Semināru rīkoja LNB Bibliotēku attīstības centrs ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Tēma: Jaunieši

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2023

Buklets “Atmiņas institūcijas un medijpratība”

Šis izdevums, kas iznācis IREX Baltijas Medijpratības programmas Latvijas Universitātē ietvaros, vispirmām kārtām ir adresēts atmiņas institūciju krājumu lietotājiem, tostarp studentiem un skolēniem. Bukletā aplūkotas vairākas mūsdienu atmiņu institūciju darbības sfēras, aktualitātes un izaicinājumi: digitalizācija, medijpratība, krīzes ietekme. Ievaddaļā tiek piedāvāts arī vairāku jēdzienu, kas tiek izmantoti izdevumā, skaidrojums. Izdevumā tiek sniegti Latvijas atmiņas institūciju darba labās prakses piemēri, kas ir tikai niecīga daļa no to veikuma.

Profesores Vitas Zelčes veidoto pārskatu papildina Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra medijpratības nozares eksperta Emīla Rotgalvja, Latvijas Nacionālā arhīva direktores Māras Sprūdžas un Latvijas Okupācijas muzeja izglītības nodaļas vadītājas Ingunas Roles veidotie pieredzes stāsti par to, kā viņu pārstāvētās atmiņas institūcijas praktiski piedalās sabiedrības medijpratības sekmēšanā.

Bukleta autore Vita Zelče uzskata, ka ir “jāuzteic atmiņas institūciju devums medijpratības, kas pieder pie mūslaiku svarīgākajām cilvēka pratībām, jomas kopšanā. To galvenie instrumenti ir krātuvēs esošā satura iespējami plaša piedāvāšana ne vien analogajā, bet arī digitālajai formātā, kas ļauj ievērojami paplašināt auditoriju un atvieglot tā lietošanu. Arī bibliotēkas, arhīvi un muzeji piedāvā vērtīgu publisko pasākumu klāstu, kas sekmē medijpratības iedzīvināšanu sabiedrības un indivīdu dzīvē. Informācijpratība un medijpratība sekmē arī jēgpilnāku kolektīvās atmiņas funkcionēšanu sabiedrībā, tajā iesakņojušos mītu izklīšanu un aizspriedumu mazināšanos, kā arī racionālas un eiropeiskās vērtībās balstītas nacionālās atmiņas un vēstures veidošanu”.

V. Zelče arī piebilst, ka šī ir perspektīva un ļoti vajadzīga tēma, lai izprastu atmiņas institūciju lomu sabiedrībā un to glabātā kultūras mantojuma ilgtspējas nodrošināšanā. Viņa ar nožēlu atzīst, ka daudzas svarīgas un aktuālas tēmas ir palikušas ārpus šī bukleta ietvariem, piemēram, par digitālo humanitāro un sociālo zinātņu izveidošanos un attīstību Latvijā, par LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta darbību daudzveidīgu digitālo datubāzu veidošanā, par vēstures mākslas un novadpētniecības muzeju krājumu digitalizāciju un to publisko apriti.

Muzeji, bibliotēkas un arhīvi ir civilizācijas kultūras atmiņas ilglaicīgie glabātāji, kas sava laika sabiedrībai piedāvā dažāda veida iespējas lietot savus krājumus. Pēdējos gados aizvien biežāk līdzās šo krātuvju tradicionālajiem apzīmējumiem tiek lietots termins “atmiņas institūcija”, kura ieviešanos ir sekmējusi digitalizācija. Tas paplašina muzeju, bibliotēku, arhīvu daudzveidīgās darbības raksturojumu, mazinot robežas starp to sfērām, akcentējot kopdarbību un digitālo platformu, un tiešsaistes lomu.

Tēma: Medijpratība un atmiņas institūcijas

Autors: Vita Zelče

Gads: 2023

Valstu ziņojumi par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas piemērošanu 2020.–2022.

Eiropas Savienības dalībvalstis ir ziņojušas par valsts pasākumiem, lai veicinātu un attīstītu medijpratības prasmes.

Kā daļu no pienākuma, kas izriet no Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (33.a panta 2. punkts), dalībvalstīm ir regulāri jāiesniedz Komisijai ziņojums, kurā izklāstīti pasākumi plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanai un attīstībai. Komisija ir izdevusi pamatnostādnes par šādu ziņojumu darbības jomu, kuras pieejamas šeit: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/media-literacy-guidelines.

Valstu ziņojumu kopumu, kas aptver 2020.–2022. gada periodu pieejams šeit: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/national-reports-application-audiovisual-media-services-directive-2020-2022.

Autors: Eiropas Komisija

Gads: 2023

Lekcija “Kritiskā lasīšana kā ikdienas prasme”

RSU Komunikācijas fakultātes asociētās profesores Ilvas Skultes lekcija “Kritiskā lasīšana kā ikdienas prasme.”

Lai arī bažas par lasīšanas kultūras norietu pastāvīgi ir sabiedrības dienaskārtībā vismaz kopš elektronisko mediju pirmsākumiem 20. gs., mūsdienu cilvēks joprojām ikdienā lasa daudz un pat vēl vairāk – paradoksālā kārtā tehnoloģiskās attīstības kontekstā var teikt, ka lasītprasme iegūst īpašu svarīgumu, ietiecoties arī tādās jomās un situācijās, kuras iepriekš noritēja / varēja noritēt bez lasīšanas. Taču lasīšanas konteksti, mērķi, stratēģijas un mediji ir tik dažādi, ka lielākoties to nenovērtējam, lasām pavirši, ātri, virspusēji vai ar vieglu klikšķi atbildam uz lasīto, to nelasot vispār. Par dažādiem lasīšanas veidiem un kritiskās lasīšanas aspektiem lekcijā runā RSU Komunikācijas fakultātes asociētā profesore Ilva Skulte, demonstrējot sadarbībā ar IREX Baltijas medijpratības programmu studentu grupas veidoto kritiskās lasīšanas attīstīšanas spēli “Ziņderis”.

Tēma: Kritiskā lasīšana; Kritiskā domāšana; Lasītprasme

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas Stradiņa universitāte

Gads: 2023

Lekcija “Vai sociālo mediju vidē skaļāk nozīmē labāk?”

RSU Komunikācijas fakultātes docētājas un studiju programmas “Sabiedriskās attiecības” vadītājas Rutas Siliņas lekcija “Vai sociālo mediju vidē skaļāk nozīmē labāk?”

Lielais informatīvais piesārņojums jeb pieblīvējums un šķietami vieglā iespēja ikvienam kļūt par sociālo mediju komunikatoru nereti rada vēlmi izmantot skaļas un provokatīvas pieejas cīņā par savu sekotāju uzmanību. Tomēr, kā rāda neveikli komunikācijas piemēri ikdienā, šāda pieeja ne vienmēr attaisnojas un labi iecerētā doma pārvēršanas par krīzi. Lekcijā RSU Komunikācijas fakultātes docētāja un studiju programmas “Sabiedriskās attiecības” vadītāja Ruta Siliņa apskata spilgtus un skaļus piemērus, aktuālus stāstus un pamācošus gadījumus sociālo mediju vidē.

Tēma: Sociālie mediji; Vēstījumi

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas Stradiņa universitāte

Gads: 2023

Lekcija “Sociālie mediji: Tavs personīgais πr”

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes docētājas Lāsmas Šķesteres tiešsaistes lekcija “Sociālie mediji: Tavs personīgais πr”.

Kāda ir sociālo mediju loma personas, uzņēmuma vai organizācijas tēla veidošanā? Kas jāņem vērā, veidojot savu tēlu sociālajos medijos? Kā neapdomīga sociālo mediju lietošana var kaitēt Tev vai Tavai ģimenei?

Tēma: Sociālie mediji; Vēstījumi

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas Stradiņa universitāte

Gads: 2023

7 padomi kā runāt ar bērnu par drošu un atbildīgu interneta lietošanu

Drossinternets.lv aicina vecākus iepazīties ar padomiem sarunai. Materiālā iekļauti starta jautājumi «špikeri», kādus uzdot bērnam, uzsākot sarunu par bērna aktivitātēm internetā. Padomi arī palīdzēs vienoties ar bērnu par noteikumiem veselīga līdzsvara nodrošināšanai starp tiešsaistes un bezsaistes aktivitātēm.

 

Tēma: Padomi vecākiem

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2022