Skip to main content
Izvēlētās birkas:

Very Verified: tiešsaistes kurss medijpratībā

Very Verified ir interaktīvs brīvpieejas tiešsaistes kurss latviešu, angļu, igauņu, lietuviešu un krievu valodā. Ar video, animācijām, intervijām, īsiem rakstiem un testiem var uzzināt vairāk par tādiem tematiem kā tradicionālie mediji un to īpašnieku loma, žurnālistu ētika, preses brīvība, sociālo mediju algortimi, datu drošības pamati, influenceri, kognitīvās noslieces, reklāma, manipulatīva informācija, informācijas pārbaude, dziļviltojumi, lētviltojumi, boti, troļļi un citas aizraujošas un aktuālas tēmas.

Mēs ļoti daudz laika pavadām, patērējot medijus – sūtot un saņemot ziņas, skatoties video, daloties ar fotogrāfijām un pārskatot jaunākos sociālo mediju ierakstus. Mēs mēģinām izsekot jaunumiem 24/7, uzsūcot tik daudz satura, cik vien spējam, un dalāmies ar citiem. Bet, ja neesam piesardzīgi, visa šī informācija var novērst uzmanību no kā svarīgāka, maldināt un nogurdināt. Bieži vien mēs pat rūpīgi nepārlasām saturu, ar ko dalāmies! Laipni lūdzam Very Verified! Šis kurss radīts mediju patērētājiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai palīdzētu izvērtēt informāciju un apbruņotu tevi ar spēju identificēt dezinformāciju. Ja vēlies iegūt prasmes un pārliecību par savu medijpratību, šis kurss ir tev!

Tēma: Medijpratība

Autors: IREX

Gads: 2022

Very Verified materiāli jauktā tipa mācībām skolotājiem un medijpratības treneriem

Ja esat skolotājs vai medijpratības treneris un vēlaties izmantot Very Verified mācību procesā, mēs ar prieku varam piedāvāt IREX Baltijas Medijpratības programmas izstrādātos plānus deviņām nodarbībām. Materiālus var lietot pēc saviem ieskatiem un bez maksas, taču mēs labprāt uzzinātu, kam tie bijuši noderīgi. Uzrakstiet mums – info@veryverfied.eu!

Pieejamas prezentācijas, stundu plāni ar instrukcijām un darba lapas par tādiem tematiem kā satra veidi meidjos, fakti un viedokļi, emociju nozīme, tradicionāli mediji un to īpašnieki, žurnālistu ētika, preses brīvība, kognitīvās noslieces, reklāma, sociālo mediju algortimi, manipulatīvs saturs, informācijas pārbaude, dziļviltojumi, lētviltojumi, boti, troļļi, viltus eksperti, naida runa un citas aizraujošas un aktuālas tēmas.

Tēma: Mediji, informācijas pārbaude

Autors: IREX

Gads: 2022

jaunam BŪT #12 Digitālā transformācija

Kas ir digitālā transformācija un kāda loma tajā 21.gadsimta jaunietim?
Diskusija ar medijpratības pētnieci Gunu Spuravu un interneta satura veidotāju Niklāvu Mičuli.

Moderatore – Monika Martinso.

Tēma: Sociālie mediji

Autors: Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra

Gads: 2022

Vebinārs “Digitālo rīku izmantošana darbā ar jaunatni”

Vebinārs “Digitālo rīku izmantošana darbā ar jaunatni”. Vebināru vada Jauniešu studijas “BaMbuss” vadītāja un digitālā jaunatnes darba praktiķe Līga Siliņa un jauniešu platformas “Visas Iespējas” dibinātājs un vadītājs Gustavs Mārtiņš Upmanis.

Tēma: Sociālie mediji

Autors: Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra

Gads: 2022

Medijpratības mācīšana un dezinformācijas apkarošana ar eTwinning

European Schoolnet izdota grāmata “Medijpratības mācīšana un dezinformācijas apkarošana ar eTwinning”.

Tēma: Dezinformācija

Autors: eTwinning Latvia

Gads: 2022

HarmonySquare medijpratības spēle

2022. gada jūlijā latviešu valodā tika tulkota, pielāgota un popularizēta tiešsaistes spēle HarmonySquare, kuras mērķis ir sekmēt mērķauditorijas noturību pret politiskajām un informatīvās telpas manipulācijām.

Spēles adaptāciju un tulkojumu latviešu valodā izstrādājusi Valsts kanceleja. HarmonySquare ir tapusi ar ASV Valsts departamenta Globālās iesaistīšanās centra (GEC), Tēvzemes drošības departamenta atbalstu, sadarbojoties ar Kembridžas universitāti un DROG.

 

Vairāk par inokulāciju un šīs metodes efektivitāti izlasāms šeit.

Tēma: Medijpratības spēle

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2022

Rokasgrāmata pret dezinformāciju

2022. gada jūlijā Valsts kanceleja ir izdevusi “Rokasgrāmatu pret dezinformāciju: atpazīt un pretoties”. Rokasgrāmatas pamatā ir Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmā ietvertā ideja, ka jebkurš publiskajā sektorā strādājošais var sniegt ieguldījumu, lai rūpētos par informatīvās telpas drošību un noturību. Tādēļ rokasgrāmatā ir ieteikumi pasākumiem gan individuālā, gan institūcijas līmenī, kā arī skaidrota valsts līmeņa pieeja stratēģiskās komunikācijas spēju attīstībai un informatīvās telpas drošības stiprināšanai. Lai arī galvenā izdevuma mērķauditorija ir valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldības strādājošie, rokasgrāmatā ietvertās praktiskās zināšanas un ieteikumi būs noderīgi jebkuram Latvijas iedzīvotājam.

Tēma: Dezinformācija

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2022

Seminārs “Drošība, medijpratība un emocionālā inteliģence krīzes situācijās”

2022. gada 22. martā “Zoom” platformā norisinājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības centra un Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu rīkotais tīmekļseminārs “Drošība, medijpratība un emocionālā inteliģence krīzes situācijās”.

Semināra mērķis bija iepazīstināt bibliotekārus ar priekšnoteikumiem drošības stiprināšanai kā fiziskajā, tā informatīvajā telpā ikdienā un krīzes situācijās. Vienlaikus klausītāji tika informēti par Aizsardzības ministrijas izstrādāto materiālu “72 stundas”, kā arī praktiskiem dažādu nozaru profesionāļu padomiem medijpratībā un psiholoģijā, stiprinot bibliotekāru kā drošākas kopienas veidotāju lomu savā reģionā.

Semināru atklāja aizsardzības ministra Arta Pabrika īpaši ierakstīta uzruna, kurā tika uzsvērta bibliotekāru loma gan ikdienā, gan informācijas kara apstākļos, izteikts aicinājums turpināt uzturēt bibliotēkas kā savas kopienas informācijas centra lomu, kā arī sniegts ieskats pašreizējā drošības situācijā Latvijā kopumā. Semināra atklāšanā klausītājus uzrunāja arī Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, kurš uzsvēra, ka bibliotēkas ir ne tikai informācijas, bet arī vietējā kultūras mantojuma krātuves, un aicināja bibliotekārus iesaistīties iniciatīvā sniegt atbalstu Ukrainas arhīvu, muzeju un bibliotēku kolekciju glābšanā, ziedojot dažādus krājuma saglabāšanas materiālus.

Seminārs sastāvēja no divām daļām. Pirmajā no tām – “Drošība fiziskajā un informācijas telpā krīzes situācijās” – bibliotēku nozares darbiniekus uzrunāja Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, pulkvežleitnants, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Komunikācijas pārvaldes priekšnieks Māris Tūtins, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs, politologs, sociālantropologs Mārtiņš Daugulis. Ministrijas pārstāve sniedza vērtīgu ieskatu pašreizējā drošības situācijā Latvijā un Eiropā, kā arī iepazīstināja ar informatīvo materiālu “72 stundas. Kā rīkoties krīzes gadījumā”, kas kopš februāra tiek izplatīts publiskajās bibliotēkās visā Latvijā. Īpaši informatīvs bija M. Tūtina kā aizsardzības jomas profesionāļa skatījums uz viltus ziņām informatīvajā telpā, savukārt M. Daugulis aicināja racionāli raudzīties uz katra personīgajām vērtībām, lai izprastu, kādu lomu tās spēlē gan ikdienā, gan krīzes situācijās.

Otrā semināra daļa bija veltīta medijpratībai un emocionālajai inteliģencei krīzes situācijās. To atklāja komunikācijas zinātnes doktore, medijpratības pasniedzēja Klinta Ločmele, stāstot par to, kā Krievijas iebrukums Ukrainā no jauna ir aktualizējis medijpratības jautājumus – pastāvīgā ziņu straume paver jaunus ceļus dezinformācijai, taču vienlaikus svarīgi apzināties, ka ir veidi, kā kritiski vērtēt lasīto, redzēto un dzirdēto un būt pārākiem par melu izplatītājiem. Tāpat K. Ločmele auditoriju iepazīstināja ar 2022. gada sākumā tapušo materiālu “Datpratība ikdienai”, kas ikvienam pieejams bezmaksas lejupielādei, lai kalpotu par ieskatu datpratības pamatos un galvenajos problēmjautājumos. Mediju vides tematiku turpināja Rīgas Stradiņa universitātes profesore un sabiedrisko mediju ombuds Anda Rožukalne, kura atklāja dezinformācijas izplatīšanās ceļus un to, kā nepatiesas un melīgas informācijas uztveri lielā mērā ietekmē dažādi iekšēji psiholoģiski aspekti. Semināra noslēgumā klausītāji varēja uzzināt, kā kontrolēt emocijas gan ikdienā, gan krīzes situācijās, atceroties piecas vērtības – kopābūšanu, emociju vadību, lietderīgas domas, aktīvu darbību un savu iekšējo vērtību apzināšanos. Par to stāstīja klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Marija Ābeltiņa. Tīmekļsemināru “Drošība, medijpratība un emocionālā inteliģence krīzes situācijās” moderēja LNB Bibliotēku attīstības centra medijpratības projektu koordinators Emīls Rotgalvis.

Tīmekļseminārs pulcēja teju 750 bibliotēku nozares darbiniekus no publiskajām, skolu un akadēmiskajām bibliotēkām, tostarp 142 LNB darbiniekus. Neskatoties uz semināra ilgumu – piecas stundas – , semināra dalībnieku aktivitāte saglabājās nemainīgi augsta, tērzētavas sadaļā priekšlasījumu autoriem tika uzdoti jautājumi, raisījās draudzīgas savstarpējas diskusijas, kā arī tika sniegtas atsauksmes par dzirdēto.

Tēma: Bibliotēkas; Drošība

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2022

Pilotprojekta “Ar viedumu medijpratībā” prezentācijas

Ar trim semināriem – 28. jūlijā Tukuma bibliotēkā, 10. augustā Madonas novada bibliotēkā un 18. augustā Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā – aizvadīts Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības centra (BAC) pilotprojekts senioriem un bibliotekāriem Latvijas reģionos “Ar viedumu medijpratībā”. Tā gaitā vasaras pēcpusdienas pavadītas, savstarpēji tiekoties senioriem, bibliotekāriem un mediju profesionāļiem, lai gūtu jaunas zināšanas un apmainītos pieredzē.

Pilotprojekta mērķis bija pilnveidot Latvijas senioru medijpratības zināšanas un gatavību saskarsmē ar dezinformāciju un krāpnieciskiem ziņojumiem, meklēt jaunus saskares punktus starp reģionu bibliotekāriem un bibliotēku senioru auditoriju, iedvesmojot jaunām aktivitātēm medijpratības jomā. Katra no tikšanās reizēm sastāvēja no divām daļām – semināra ar lektoru prezentācijām un atvērtās diskusijas, kuras laikā jautājumi tika uzdoti gan lektoriem, gan klausītājiem.

Katrā no reģionu bibliotēkām semināru apmeklētāji uzklausīja trīs ar projekta tematiku saistītus stāstījumus. Kā pastāvīgie lektori pilotprojektā piedalījās LNB Bibliotēku attīstības centra (BAC) medijpratības projektu koordinators Emīls Rotgalvis un Latvijas Senioru kopienu apvienības (LSKA) priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja. Emīls Rotgalvis ar priekšlasījumu “Medijpratība – mūžizglītība mums pašiem” uzrunāja gan seniorus, gan bibliotēku darbiniekus, pastāstot par to, kāpēc vispār nepieciešams runāt par medijpratību un pilnveidot tās prasmi, kā arī informēja par jaunākajiem atklātajiem dezinformācijas izplatīšanas un krāpniecības mēģinājumiem, kuri nereti tiek vērsti tieši pret senioriem. Savukārt bibliotēku nozares kolēģiem adresētajā stāstījuma daļā tika ilustrēti padomi veiksmīgu senioru medijpratības pasākumu rīkošanā. Lilita Kalnāja savā prezentācijā “Senior, uzmanies! Viltus ziņu audēji nesnauž!” ilustrēja LSKA pieredzi, veicot dažādus pētījumus par senioru prasmi atpazīt melus, krāpšanu un viltus ziņas. LSKA pārstāves stāstījums bija īpaši vērtīgs vecāka gadagājuma klausītājiem, jo ieskicēja senioru reāli gūto praktisko pieredzi mūsdienu informatīvajā telpā.

Būtisks semināru aspekts bija arī vietējo mediju pārstāvju dalība visos semināros, prezentācijās iepazīstinot ar reģionālā medija darbības specifiku un žurnālista ētikas principiem. Tukumā reģionālo mediju pārstāvēja Ivonna Plaude, kura ir ne vien laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” redaktore, bet arī Latvijas Reģionālo mediju asociācijas vadītāja. Madonā ar savu priekšlasījumu piedalījās laikraksta “Stars” žurnāliste Laura Kovtuna, bet ar dobelniekiem tikās “Zemgales Ziņu” žurnālists Gaitis Grūtups. Visi trīs medijus pārstāvošie lektori akcentēja reģionālā medija darbības izaicinājumus mūsdienu informatīvajā vidē, piemēram, finansējuma jautājumu, drukātā laikraksta satura pārorientēšanu uz tiešsaistes vidi, kā arī pašvaldību bezmaksas izdevumus, kuri nereti tiek noformēti kā laikraksti un veido negodīgu konkurenci informatīvajā vidē. Vienlaikus katrs no lektoriem savā stāstījumā piedāvāja arī ko atšķirīgu – Ivonna Plaude prezentācijā “Medijpratības izaicinājumi. Fokusā: Latvijas gadījums” vairāk pievērsās mediju attīstībai gadu gaitā, lai labāk ilustrētu šodienas informācijas vidi, Laura Kovtuna prezentācijā “Reģionālais laikraksts – vistuvāk iedzīvotājiem” uzsvēra, ka reģionālais laikraksts nereti ir vienīgais informācijas avots, kurš raksta par lokālām problēmām, savukārt Gaitis Grūtups prezentācijā “Kāpēc es lasu laikrakstus?” pamatoja, kāpēc daļai sabiedrības, tostarp žurnālistiem, joprojām ir svarīgi lasīt avīzes. “Zemgales Ziņu” žurnālists akcentēja atzinumu, ka drukātās avīzes joprojām ir vērtība senioru vidū, turklāt nereti tās sasniedz arī plašāku auditoriju: “Vecmāmiņa, nopērkot avīzi, samaksās arī par ziņu, kuru izlasīs, piemēram, mazbērni. Vidēji katrai avīzei ir pieci lasītāji.” Žurnālistu iesaiste medijpratības projektā palīdzēja plašāk izskanēt tā vēstījumam, jo lektori bija ieinteresēti veidot publikācijas savos laikrakstos par semināros dzirdēto.

Katru no tikšanās reizēm papildināja arī diskusija, kurā iesaistījās klausītāji – seniori un bibliotekāri. Tā bija iespēja senioriem savstarpēji apmainīties pieredzē par novērotiem krāpšanas mēģinājumiem vai dezinformāciju, kā arī ieteikumiem rīcībai, lai neiekristu melu lamatās. Diskusiju gaitā noskaidrojās, ka aktuāli ir, piemēram, pret senioriem vērsti krāpniecības mēģinājumi, piedāvājot palīdzēt saņemt it kā pienākošos mantojumu, bet ziņojumi par dažādiem it kā vinnētiem laimestiem jau kļuvuši par ikdienu. Seniori ir būtiska mērķgrupa arī dažādiem telemārketinga piedāvājumiem – pret tiem palīdz vienkāršas frāzes, piemēram “es aprunāšos ar bērniem, mazbērniem un padomāšu”. Diskusiju dalībnieku pieredze rāda, ka saglabājot vēsu prātu krāpnieku radītajā steigā, ir iespējams saglabāt kontroli pār situāciju. Patērētās informācijas ziņā seniori ir aktīvi reģionālo laikrakstu lasītāji un lielākoties uzticas arī sabiedriskajiem medijiem. Ar tehnoloģijām rīkoties prasmīgākie seniori seko līdzi ziņām arī internetā, tostarp Youtube platformā, tomēr pasākumu gaitā vairākkārt tika atgādināts, ka ne vienmēr cilvēks ar kameru ir žurnālists, savukārt subjektīvi izteikts viedoklis nav īsta un pārbaudāma ziņa. Diskusijās iesaistījās arī bibliotekāri, stāstot, ka konsultācijas par medijpratības jautājumiem bibliotēkā notiek teju katru dienu, savukārt aktīvākais medijpratības pasākumu laiks ir Digitālā nedēļa, kura ik gadu norisinās martā, kā arī Medijpratības nedēļa, kuras norises tiek aizvadītas oktobra beigās. Bibliotekāri semināros tika iedvesmoti vairāk novērtēt viņu jau esošās zināšanas un nodot tās lasītājiem, kā arī pielietot gūtās idejas jauniem medijpratības pasākumiem un dažādu uzziņu resursu, piemēram, 2022. gadā iznākušā medijpratības materiāla “Datpratība ikdienai” izmantošanai.

Trīs minētos pasākumus apmeklējuši kopā 74 dalībnieki, kas, ņemot vērā vasaras sezonu, ir labs rādītājs un pierāda, ka reģionu senioru kopienām ir interese par medijpratības jautājumiem. Tomēr senioru medijpratība ir ietilpīgs temats, kas raisa dažādas diskusijas, tāpēc pilotprojekts izgaismoja arī citus aktuālus jautājumus, piemēram, kā uzrunāt mazāk aktīvos seniorus, un šis, kā arī līdzīgi jautājumi, viennozīmīgi būs sarunu temats arī turpmākos pasākumos senioru un bibliotekāru auditorijai.

Pilotprojektu “Ar viedumu medijpratībā” organizēja LNB sadarbībā ar Latvijas Senioru kopienu apvienību, Tukuma bibliotēku, Madonas novada bibliotēku un Dobeles novada Centrālo bibliotēku, kā arī reģionālajiem medijiem “Neatkarīgās Tukuma Ziņas”, “Stars” un “Zemgales Ziņas”. Projekts tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Tēma: Bibliotēkas; Seniori

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2022

Seminārs “Sākumpunkts medijpratībai – materiāli un metodes darbam ar bērniem un jauniešiem”

Ar mērķi informēt skolu bibliotekārus, publisko bibliotēku darbiniekus un citus interesentus par praktiskiem medijpratības materiāliem un metodēm darbam ar bērniem un jauniešiem, 27. oktobrī aizvadīts Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra (LNB BAC) rīkotais tīmekļseminārs “Sākumpunkts medijpratībai – materiāli un metodes darbam ar bērniem un jauniešiem”. Tiešsaistē publicēts semināra ieraksts un lektoru prezentācijas.

Semināra gaitā medijpratības ekspertes IREX Baltijas Medijpratības programmas Latvijas Universitātē vadītājas Klintas Ločmeles vadībā skolu bibliotekāri, pedagogi un citi interesenti iepazina universitātē tapušo stundu plānu “Esi medijpratīgs!”, Diāna Kraiņeva, Baltijas Mediju izcilības centra padomniece medijpratības jautājumos, pastāstīja par vairākiem vērtīgiem medijpratības projektiem, kas tapuši sadarbībā ar sabiedriskajiem medijiem, bet Drossinternets.lv izglītības darba vadītāja Liene Valdmane pastāstīja par līdz šim mazāk pārrunātu tematu – medijpratību pašiem mazākajiem. Semināru noslēdza skolu bibliotekāru pieredzes un iedvesmas stāsti – Rīgas 85. pamatskolas bibliotekāres Andas Zariņas ieskats radošu medijpratības nodarbību vadīšanā, kā arī LNB BAC nozares speciālistes darbā ar bērniem un jauniešiem Madaras Freivaldes veiktais apkopojums par skolu bibliotekāru pieredzi, kas aprakstīta gada sākumā veiktā aptaujā.

Semināru moderēja LNB BAC medijpratības nozares eksperts Emīls Rotgalvis. Tiešsaistē semināram pieslēdzās 325 klausītāji, tostarp 90 skolu bibliotekāri. Seminārs tika organizēts ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Tēma: Bibliotēkas; Skolas; Bērni un jaunieši

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2022

Tīmekļseminārs “Ukraina dezinformācijas frontē: kā palīdzēt un ko varam mācīties”

Tīmekļseminārs norisinājās platformā Zoom un tā mērķis bija iepazīstināt Latvijas bibliotekārus ar Ukrainas pieredzi dezinformācijas apkarošanā un medijpratības veicināšanā gan pirms 24. februāra, gan kara apstākļos. Informēt par iespējām palīdzēt un Latvijas bibliotēku jau īstenoto darbu ukraiņu atbalstam. Semināru organizēja LNB Bibliotēku attīstības centrs ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Semināru atklāja Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko, kurš iezīmēja cīņas ar dezinformāciju lomu ikvienas demokrātiskas sabiedrības ikdienā, kā arī Latvijas nozīmīgo atbalstu ukraiņu tautai. Par Ukrainas cīņu ar dezinformāciju pastāstīja komunikāciju aģentūras “Zinc Network” padomnieks Romans Šutovs no Kijivas, kā arī globālās attīstības un izglītības organizācijas IREX Baltijas un Ukrainas biroju pārstāvji – Kaspars Rūklis un Marina Doroša. Savukārt ar bibliotēku jau sniegto atbalstu ukraiņiem savās prezentācijās iepazīstināja LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere un LNB BAC paspārnē esošā Latvijas bibliotēku portāla redaktore Anna Iltnere. Tīmekļsemināru moderēja LNB BAC medijpratības nozares eksperts Emīls Rotgalvis.

Tēma: Ukraina; Dezinformācija; Bibliotēkas

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2022

No kurienes nāk aukstas sirdis. Audiovizuālo mediju mazā skaidrojošā “vārdnīca”

Esejas par vienu no būtiskajiem medijpratības aspektiem – audiovizuālo mediju īpašo dabu, īso vēsturi, vardarbības attēlojumu ietekmi, kā arī par alternatīvām virtuālajai dzīvei. Filmas un literatūras praktiskais salīdzinājums III nodaļā nostiprina audiovizuālo mediju savdabības izpratni, aicina pārdomāt un izvērtēt savu attieksmi pret audiovizuālo mediju piedāvājumu šodien.

Tēma: Vardarbība audiovizuālajos medijos

Autors: Audivizuālo mediju piedāvājuma kritikas biedrība “Etikas tilts Latvijā”

Gads: 2022

Kritiskās lasīšanas mācību spēle “Ziņderis”

“Ziņderis”, kura nosaukumā ietverta vārdu spēle “ziņas” un “derība”, ir jauna medijpratības veicināšanas lietotne mobilajos telefonos, kas jauniešiem un sirdī jaunajiem līdz 99 gadu vecumam piedāvā atlasīt dažādu valstu mediju ziņas, lai veicinātu medijpratību un kritisko domāšanu.

Līdzīgi kā populārajā iepazīšanās spēlē Tinder tiek meklētas virtuālās saderības, šeit varēs meklēt atbilstošas saderības ar ziņu patiesumu, izglītojot, izklaidējot un izmantojot spēli kā mācību materiālu skolēniem, studentiem, senioriem, kā arī ikvienam interesentam.

Tēma: Dezinformācija

Autors: Rīgas Stradiņa universitāte

Gads: 2022

Infografikas par kritisko domāšanu

SkeptiCafe mājas lapā pieejami infografikas un attēli par kritisko domāšanu, domāšanas un loģikas kļūdām, kā arī dažādi muļķību atpazīšanas komplekti. Šos materiālus ko var izmantot lekcijās un nodarbībās, lai efektīvi skaidrotu šīs tēmas ar vizuāliem palīgiem.

Autors: SkeptiCafe

Gads: 2022

Lekcija “Informācijas karš medijos: Kā nekļūt par tā upuri”

Rīgas Stradiņa Universitātes Komunikācijas fakultātes studiju programmas “Žurnālistika” vadītājas Annas Peipiņas vieslekcija par informācijas karu medijos. Mediji šobrīd kļuvusi ne tikai par informācijas ieguves un apmaiņas vietu, bet arī par informatīvo karalauku. Ne velti mēdz teikt, ka galvenās kaujas šobrīd tiek izcīnītas cilvēku prātos. Kā neapjukt informācijas plūsmā? Pēc kādām pazīmēm iespējami ātri atšķirt patiesas un viltus ziņas? Un arī – kā pašam neviļus nekļūt par viltus ziņu izplatītāju? Aktuāli stāsti, spilgti piemēri, pamācoši gadījumi.

Tēma: Lekcija; Mediji

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas Stradiņa universitāte

Gads: 2022

Lekcija “Fotogrāfija un propaganda”

Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes docētāja un studiju programmu “Multimediju komunikācija” un “Fotogrāfija” vadītāja Aļņa Stakles vieslekcija “Fotogrāfija un propaganda”.

Lekcijā būs iespēja gūt ieskatu vēsturiskās un aktuālās tendencēs saiknē starp fotogrāfiju un propagandu. Skaidrots, kā vienvirziena vizuālā komunikācija palīdz gūt politiskus un/vai ekonomiskus labumus, ja patiesā informācija tiek ignorēta vai manipulatīvi izmantota. Īpaša uzmanība pievērsta laikmetīgām norisēm vizuālajā kultūrā, piemēram, Ukrainas krīzei 2014. gadā, protestiem Baltkrievijā 2020. gadā un Covid-19 krīzei politiskajā komunikācijā. Vieslektora stāstījums raisīs diskusijas par lokāliem un globāliem gadījumiem vizuālajā kultūrā.

Tēma: Vizuālā komunikācija; Propaganda

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas Stradiņa universitāte

Gads: 2022