Skip to main content

Izvēlētās birkas:

  • Gads

    -

  • Atlasīt pēc mirkļbirkas:

Informatīvais izdevums “Ar viedumu medijpratībā: padomi bibliotekāriem darbā ar senioriem”

“Ar viedumu medijpratībā” ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra 2022. gada vasarā īstenots pilotprojekts. Tas ietvēra tikšanās ar senioru kopienām Latvijas reģionu bibliotēkās, kurās piedalījās bibliotekāri un vietējo mediju pārstāvji. Diskusijas ar senioriem par viņiem svarīgiem medijpratības jautājumiem – viltus ziņām, krāpniecības mēģinājumiem, augošo digitālo plaisu – parādīja, ka par šiem tematiem jārunā vairāk un plašāk. Savukārt bibliotekāru iesaiste projektā ļāva atrast tos bibliotēku un senioru kopienas saskares punktus, kuros nākotnē nepieciešams ieguldīt lielāku darbu gados vecāko ļaužu medijpratības stiprināšanā. Tikšanās kopskaitā apmeklēja 74 dalībnieki, un tās kalpoja gan par iedvesmas avotu, gan praktisku pamatu šī izdevuma tapšanai.

Tāpat kā pilotprojekta arī izdevuma “Ar viedumu medijpratībā” mērķauditorija ir bibliotekāri un seniori, bet mērķis – informēt ne tikai viņus, bet ikvienu interesentu par medijpratības nozīmi senioru ikdienā, kā arī akcentēt bibliotēku lomu šīs prasmes veicināšanā, sniedzot praktiskus ieteikumus darbam. Izdevums dod ieskatu medijpratības pamatjautājumos, informē par jau paveikto Latvijas senioru medijpratības veicināšanā, kā arī piedāvā idejas nodarbībām un noderīgu interneta resursu sarakstu.

Izdevuma autori: Emīls Rotgalvis, LNB medijpratības nozares eksperts, Endija Pirante, maģistra darba “Rīgas plānošanas reģiona senioru medijpratība kibernoziedznieku komunikācijas izvērtēšanā” autore, Ilona Bērziņa, Latvijas Senioru kopienu apvienības informācijas speciāliste. Literārā redaktore: Jolanta Treile. Dizains/makets: Jānis Vēvers. Par izdevumu atbild LNB Bibliotēku attīstības centrs

Materiāls tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Tēma: Bibliotēkas; Seniori

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2023

Ar viedumu medijpratībā : padomi bibliotekāriem darbā ar senioriem

Informatīvā kampaņa “Viltus ziņas ir lipīgas”

Lai uzlabotu senioru prasmes mediju satura lietošanā, kā arī stiprinātu dezinformācijas atpazīšanas iemaņas no 2022.gada 17.janvāra līdz 2022.gada 8.februārim tika īstenota kampaņa, aicinot seniorus ievērot 5 vienkāršus medijpratības soļus, kas palīdzēs veiksmīgi izvērtēt jebkuru informatīvo vēstījumu un atpazīt dezinformāciju jeb viltus ziņas:

1) Pārliecinies, kāds ir ziņas vēstījums!
Pievērs uzmanību, vai ziņa nav īpaši emocionāla, pārspīlēta, sensacionāla.

2) Pārliecinies par ziņas avotu!
Noskaidro, kas šo ziņu ir publicējis – par jomu atbildīgā iestāde, uzticams medijs vai arī ziņa tiek nodota kā baumas.

3) Izpēti ziņas saturu!
Aplūko, vai ziņas saturs sakrīt ar citos uzticamos medijos publicēto un vai ziņas saturs, teikumu uzbūve, pieturzīmju lietojums, foto vai video nerada šaubas!

4) Veido savu uzticamo avotu sarakstu!
Par uzticamiem avotiem var uzskatīt atbildīgās valsts iestādes un medijus, kas sevi pierādījuši kā objektīvus informācijas līdzekļus.

5) Neklusē, ja atpazīsti dezinformāciju!
Uzrunā savus tuvos – draugus, ģimeni, paziņas un līdzcilvēkus, ja viņi dalās ar nepatiesu informāciju. Par dezinformāciju, kas rupji pārkāpj sabiedrisko mieru un kārtību, jāziņo Valsts policijai.

Tēma: Dezinformācija

Autors: Kultūras ministrija

Gads: 2022

video video

Kritiskās lasīšanas mācību spēle “Ziņderis”

“Ziņderis”, kura nosaukumā ietverta vārdu spēle “ziņas” un “derība”, ir jauna medijpratības veicināšanas lietotne mobilajos telefonos, kas jauniešiem un sirdī jaunajiem līdz 99 gadu vecumam piedāvā atlasīt dažādu valstu mediju ziņas, lai veicinātu medijpratību un kritisko domāšanu.

Līdzīgi kā populārajā iepazīšanās spēlē Tinder tiek meklētas virtuālās saderības, šeit varēs meklēt atbilstošas saderības ar ziņu patiesumu, izglītojot, izklaidējot un izmantojot spēli kā mācību materiālu skolēniem, studentiem, senioriem, kā arī ikvienam interesentam.

Tēma: Dezinformācija

Autors: Rīgas Stradiņa universitāte

Gads: 2022

Lekcija “Informācijas karš medijos: Kā nekļūt par tā upuri”

Rīgas Stradiņa Universitātes Komunikācijas fakultātes studiju programmas “Žurnālistika” vadītājas Annas Peipiņas vieslekcija par informācijas karu medijos. Mediji šobrīd kļuvusi ne tikai par informācijas ieguves un apmaiņas vietu, bet arī par informatīvo karalauku. Ne velti mēdz teikt, ka galvenās kaujas šobrīd tiek izcīnītas cilvēku prātos. Kā neapjukt informācijas plūsmā? Pēc kādām pazīmēm iespējami ātri atšķirt patiesas un viltus ziņas? Un arī – kā pašam neviļus nekļūt par viltus ziņu izplatītāju? Aktuāli stāsti, spilgti piemēri, pamācoši gadījumi.

Tēma: Lekcija; Mediji

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas Stradiņa universitāte

Gads: 2022

video

Medijpratības tests: Dalīsies vai nē?

Dzirdot vārdu medijpratība, daudziem pirmā asociācija ir – viltus ziņas. Taču pasaulē reti kas ir balts vai melns. Uzmanības piesaistīšanai un vēlamā vēstījuma nodošanai tiek izmantoti visdažādākie paņēmieni – skandalozi virsraksti pie it kā patiesām ziņām, neatbilstoši video un tendenciozi atlasītas bildes, pārspīlējumi un baumu izplatīšana, nepamatoti izceltas detaļas vai, gluži otrādi, apzināti noklusēti fakti. Ziņas par neuzticamām padara gan paviršība, gan apzināta rīcība. Ar sociālo tīklu un citu mediju palīdzību var viegli iebiedēt, izsmiet, sēt naidu, vairot stereotipus, popularizēt pseidozinātni, slēpti reklamēt un citādi maldināt.

Tēma: Dezinformācija

Autors: Baltijas Mediju izcilības centrs

Gads: 2020

Projekts #BaltiMeli

Viltus ziņas ir informācija, kurā patiesība mijas ar meliem un kas visā pasaulē izplatās vēja ātrumā – tādējādi kaitējot privātpersonām, sabiedrībā plaši pazīstamiem cilvēkiem, uzņēmumiem un institūcijām. Tikai tad, ja saprotam, kā viltus ziņas un valodas manipulācijas darbojas, varam efektīvi stāties tām pretī. Mūsu dosjē tiek pētīts šis fenomens un sniegti praktiski padomi, kā lasot netikt apmānītam.

Tēma: Viltus ziņas

Autors: Gētes institūts Rīgā

Gads: 2019

„Fake ≠ Fact” mācību materiāli

Lai veicinātu jauniešu avotu kritikas prasmju uzlabošanu dažādu informācijas kanālu izmantošanā, Zviedru institūts sadarbībā ar Darba muzeju ir izstrādājis mācību materiālu skolotājiem „Fake ≠Fact”. To veido rokasgrāmata, kurā iekļauts trīs nodarbību plāns skolēnu propagandas filmas izveidošanai, un ceļojošā izstāde „Fake ≠ Fact Info Lab”.

Mācību materiālā tiek aplūkoti dažādi vēstījumu veidošanas paņēmieni un kā tajos atpazīt manipulāciju, kas radīta, lai slēptu nepatiesu un maldinošu informāciju. Tas māca informācijas avota un propagandas kritisku izvērtēšanu un iepazīstina ar paņēmieniem, kas palīdz identificēt informācijas avotu.

Rokasgrāmata

Materiālā iekļauta rokasgrāmata skolotājiem ar trīs nodarbību plānu. Pirmajā nodarbībā uzmanība tiek pievērsta vispārīgiem avotu kritikas jautājumiem. Otrajā nodarbībā tuvāk tiek aplūkota propagandas saistība ar avotu kritiku. Savukārt trešā nodarbība ir veltīta skolēnu propagandas filmas izveidošanai.

Nodarbības jauniešiem palīdz prasmīgāk atpazīt propagandu. Iepazīstot pārliecināšanas mākslu un paņēmienus, kas tiek izmantoti propagandas radīšanā, jauniešu uzdevums ir sagatavot savu propagandas video. Iemācoties propagandu radīt, attīstās prasmes to atpazīt.

Tēma: Propaganda

Autors: Zviedru institūts, Zviedrijas vēstniecība Rīgā, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitāte Sociālo zinātņu fakultāte

Gads: 2019

“Fake ≠ Fact” rokasgrāmata Prezentācija nodarbībai 1 Prezentācija nodarbībai 2 video